Franču valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Franču valoda
Français 
Izruna: IPA: [fʁɑ̃sɛ]
Valodu lieto: Francija, Kanāda, Rietumāfrika, Centrālāfrika, Karību jūras salas, Okeānija
Runātāju skaits: Dzimtā valoda: 65-109 milj.
Kopā: 115-500 milj. 
Reitings: 11 (dzimtā valoda),[1]
kopā: 3 - 7
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāliskās
  Romāņu
   Rietumitāliskās
    Rietumromāņu
     Gallu-ibēriešu
      Gallu-romāņu valodas
       Retoromāņu
        Franču valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (franču ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: 42 valstis un teritorijas
Daudzas starptautiskas organizācijas
Regulators: Académie française (Francija)
Office québécois de la langue française (Kvebeka, Kanāda)
Conseil pour le développement du français en Louisiane (Luiziāna, ASV)
Valodas kodi
ISO 639-1: fr
ISO 639-2: fre (B)  fra (T)
ISO 639-3: fra 
New-Map-Francophone World.PNG

Frankofonās pasaules karte
Tumši zils: franciski runājošā daļa; zils: oficiālā valoda/plaši lietota; gaiši zils: kultūras valoda; zaļš: minoritātes valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku. Otrā valoda tā ir 190 miljoniem cilvēku, kā arī vēl ap 200 miljoniem šo valodu ir apguvuši. Lielākā daļa cilvēku, kam franču valoda ir dzimtā, dzīvo Francijā,[2] no kurienes valoda ir izplatījusies arī tālāk visā pasaulē. Lielas kopienas, kurās runā franču valodā, ir Kanādā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Monako un Āfrikas valstīs, kuras savlaik bija Francijas kolonijas.

Franču valoda ir latīņu valodas pēctece, tāpat kā citas nacionālās valodas kā portugāļu, spāņu, itāļu, rumāņu valodas, kā arī minoritāšu valodas, kā katalāņu, oksitāņu, neapoliešu un daudzas citas. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās ķeltu valodas, kurās runāja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, kurās runāja franki, kas ieceļoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma.

30 valstīs ir valsts valoda, no kurām vairākums franciski tiek sauktas par La Francophonie, tas ir, par franciski runājošo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz Eiropas Savienību, franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāji (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai angļu un vācu valoda). Pirms 20. gadsimta sākumā angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.

Ģeogrāfiskā izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francijā, saskaņā ar Francijas konstitūciju, franču valoda ir valsts valoda kopš 1992. gada.[3] (lai gan jau senākie juridiskie teksti apgalvo, ka tā ir valsts valoda kopš 1539. gada). Francijas mandāti izmanto franču valodu oficiālās valdības publikācijās. Arī skolās jāmāca bērni franču valodā (lai gan tas bieži tiek ignorēts). Juridiskajiem dokumentiem arīdzan jābūt franciski. Francijā franču valodai dažādos reģionos ir atšķirīgi dialekti.

Šveice[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šveicē franču valoda ir viena no četrām valsts valodām (pārējas ir vācu, itāļu un retoromāņu valodas). To galvenokārt lieto valsts rietumu pusē. Aptuveni 20% Šveices iedzīvotāju franču valoda ir dzimtā valoda.

Beļģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beļģijā franču valoda ir oficiālā valoda Valonijā, ieskaitot austrumu daļu, kur galvenokārt runā vācu valodā. Tā ir arī viena no divām oficiālajām valodām Briseles-Galvaspilsētas reģionā (otra ir nīderlandiešu valoda), kur tajā runā vairākums iedzīvotāju, bet bieži vien tā nav viņu primārā valoda.[4] Franču un vācu valodas valsts ziemeļos, Frandrijā, nav oficiālas vai atzītas minoritāšu valodas. Gluži pretēja situācija ir Valonijā, kur nīderlandiešu un vācu valodas respektē. Kopumā aptuveni 40% Beļģijas iedzīvotāju runā franciski.

Skatīt vēl[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wikipedia
Franču valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
  1. (angliski) Languages Spoken by More Than 10 Million People, Encarta
  2. (angliski) Gordon, Raymond G., Jr. (2005). French: A language of France. Ethnologue: Languages of the World, Fifteenth edition. SIL International. Atjaunināts: 2008-08-29. "51,000,000 in France. Population total all countries: 64,858,311"
  3. (franciski) Loi constitutionnelle 1992C'est à la loi constitutionnelle du 25 juin 1992, rédigée dans le cadre de l'intégration européenne, que l'on doit la première déclaration de principe sur le français, langue de la République.
  4. Van Parijs, Philippe, Professor of economic and social ethics at the Université Catholique de Louvain, Visiting Professor at Harvard University and the Katholieke Universiteit Leuven. "Belgium's new linguistic challenge" (pdf 0.7 MB). KVS Express (supplement to newspaper De Morgen) March–April 2006: Article from original source (pdf 4.9 MB) pages 34–36 republished by the Belgian Federal Government Service (ministry) of Economy — Directorate-general Statistics Belgium. Atjaunots: 2007-05-05.  — The linguistic situation in Belgium (and in particular various estimations of the population speaking French and Dutch in Brussels) is discussed in detail.