Baronets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baroneta heraldiskā bruņucepure
Baroneta žetons

Baronets (saīsinājumi: "Bart", "Bt") - tikai Lielbritānijā sastopams mantojams tituls. Pēc statusa pielīdzināms Eiropas mantotajam banneretam (vāc. ritter, hol. erfridder), britu aristokrātijas rangu tabulā atrodas starp baronu un banneretu.

Sieviešu dzimtē titula apzīmējuma nav; baroneta laulātā draudzene ir dāma (pie tās vēršas ar uzrunu: Lady, rakstot saīsinājums ir "Btss"; savukārt baronetu uzrunā: Sir).

Piederīgs t.s. "netitulētajai aristokrātijai", līdz ar to baronetam nav vietas lordu palātā. Atšķirībā no bruņinieka, baroneta tituls ir mantojams. Sākotnēji baronetiem bija tiesības savus dēlus to 21 dzimšanas dienā iecelt par bruņiniekiem, taču karalis Džordžs IV šo privilēģiju anulēja.

Par "baronetiem" sākotnēji dēvēja Ričarda II nolikumā muižniekus, kuri zaudējuši tiesības personīgi ierasties parlamentā, taču it kā jau Edvards III izsniedzis "baroneta" patentu kādam Viljamam de la Polam. Kā oficiālu titulu to izveidoja karalis Džeimss I 1611. gada 22. maijā, Īrijas pakļaušanai dibinot Baronetu ordeni: 200 labas izcelsmes džentlmeņiem, kuri vidējie ienākumi bija 1000 £ gadā, tika piedāvāts šis tituls ar noteikumu, ka katrs valsts kasē iemaksās 30 kareivju 3 gadu algu (8 pensus dienā).