Bušmeņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bušmeņi
Namibian Bushmen Girls.JPG
Bušmeņu bērni, Namībija
Visi iedzīvotāji
ap 90 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Botsvana Botsvana 55 000
Karogs: Namībija Namībija 27 000
Karogs: Dienvidāfrikas Republika Dienvidāfrika 10 000
Karogs: Angola Angola 5000
Karogs: Zimbabve Zimbabve 1200
Valodas
khoju-sanu valodas
Reliģijas
šamanisms
Radnieciskas etniskas grupas
hotentoti

Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos. Apdzīvo tuksnešu un pustuksnešu reģionus Botsvanā, Namībijā un Dienvidāfrikā, piekopj galvenokārt nomadu dzīvesveidu un nodarbojas ar medībām un vākšanu.[1] Kopā ar hotentotiem veido tā saukto kapoīdo rasi, kas no pārējiem Āfrikas dienvidu iedzīvotājiem atšķiras ar gaišāku ādas krāsu un citām iezīmēm. Kopējais skaits ir ap 90 tūkstošiem, no kuriem vairāk kā puse dzīvo Botsvanā.

Etnonīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējie nosaukumi «bušmeņi», «basarva» un «sani» visi ir eksoetnonīmi un lielākā vai mazākā nozīmē tiek uztverti kā pejoratīvi. Nosaukums «bušmeņi» cēlies no holandiešu valodas bosjesman — ‘mežu cilvēks’. Nosaukums «basarva» cēlies no cvanu valodas un nozīmē ‘tie, kas neseko lopiem’ un tiek lietots Botsvanā. Nosaukums «sani» ir hotentotu izcelsmes un nozīmē ‘tie, kas paceļ no zemes’ un tiek plaši lietots Dienvidāfrikā un Namībijā.

Ģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bušmeņi no ģenētiskā viedokļa varētu būt senākā tauta pasaulē, jo bušmeņu vīriešiem konstatēta pati pirmatnējākā Y hromosomas versija no visām, kādas atrastas dažādām tautām. Reizē vissenākā ir viņu mitohondriju DNS versija, kas tiek pārmantota pa mātes līniju. Par spīti tam, teorētiski iespējams, ka bušmeņu kultūra attīstījusies relatīvi nesen. Arheoloģiskie izrakumi gan liecina, ka gandrīz nemainīga kultūras forma attiecīgajā apvidū eksistējusi 30 000 gadu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 135. lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]