Nīderlandiešu valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nīderlandiešu valoda
Nederlands 
Izruna: IPA: [ˈneːdərlɑnts]
Valodu lieto: Nīderlande, Beļģija (Flandrija un Brisele), Surinama, Aruba, Nīderlandes Antiļas, Indonēzija, Francijas Flandrija, Lejasreina (Vācija).
Runātāju skaits: Dzimtā val.: 23 milj.
Otrā val.:4 milj.
Kopā:27 milj.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Rietumģermāņu
   Lejasfranku
    Nīderlandiešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Aruba Aruba
Karogs: Beļģija Beļģija
Karogs: Nīderlande Nīderlande
Karogs: Nīderlandes Antiļas Nīderlandes Antiļas
Karogs: Surinama Surinama
Flag of Benelux.svg Benilukss
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Flag of South America (proposal).svg Dienvidamerikas Nāciju Savienība
Regulators: Nederlandse Taalunie
(Nīderlandiešu valodas savienība)
Valodas kodi
ISO 639-1: nl
ISO 639-2: dut (B)  nld (T)
ISO 639-3: nld 
Map Dutch World nou.png
Nīderlandiešu valodas izplatība

Nīderlandiešu valoda (), saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās. Tuvu radniecīga citām rietumģermāņu valodām, kā angļu, rietumfrīzu un vācu. No nīderlandiešu valodas veidojusies afrikandu valoda, kas tagad tiek uzskatīta par patstāvīgu valodu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdnīcas