COVID-19 pandēmija Ķīnā
COVID-19 pandēmija Ķīnā sākās Uhaņas pilsētā 2019. gada 17. novembrī un līdz gada beigām to konstatēja vismaz 266 cilvēkiem.[1] Tiek pieļauts, ka vīruss sāka izplatīties no Uhaņas dzīvnieku un jūras velšu tirgus.[2][3]
Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad 30. decembrī Uhaņas slimnīcas oftalmologs Li Veņlians ievietoja ziņojumapmaiņas vietnē WeChat brīdinājumu par SARS līdzīgas slimības uzliesmojumu, viņu aizturēja policija un lika pārtraukt izplatīt baumas.[4] Tomēr 31. decembrī par saslimšanas gadījumiem Ķīnas valdība ziņoja Pasaules Veselības organizācijai un 2020. gada 1. janvārī slēdza Uhaņas tirgu.
Karantīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2020. gada 22. janvārī Uhaņas pilsētā izsludināja karantīnu, apturēja sabiedriskā transporta, aviosatiksmes un vilcienu kustību. Uhaņas īpašais komandcentrs paziņoja, ka bez īpaša iemesla iedzīvotāji nevarēs atstāt pilsētu.[5] Karantīnas zonā iekļāva arī Hubei provinces Huanganas, Edžou, Čibi un Sjaņtao pilsētu apgabalus.[6][7] Kopumā Ķīnas varas iestādes ierobežoja izbraukšanu no 14 pilsētām.[8] Vīruss tika konstatēts visos Ķīnas reģionos,[9] kā arī ārpus Ķīnas.
2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācija (PVO) izsludināja augstāko globālo ārkārtas situāciju veselības aizsardzības jomā.[10] PVO vadītājs Tedross Adhanoms uzsvēra, ka šobrīd situācija Ķīnā tiek ļoti labi kontrolēta, bet nepieciešama valstu ciešāka sadarbība ar PVO ekspertiem — mērķis ir palīdzēt visām valstīm sagatavoties. PVO vadītājs uzsvēra, ka visām valstīm jābūt gatavām veikt agrīnu vīrusa atklāšanu, ierobežošanu, uzraudzību, izolāciju, kontaktpersonu izsekošanu un lietu pārvaldību, lai koordinētu procesus.[11] Lidsabiedrības Lufthansa, Scandinavian Airlines, British Airways, Turkish Airlines un citas lielās aviokompānijas pasludināja lidojumu pārtraukšanu uz Ķīnas pilsētām.[12]
Infekcijas iegrožošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Īsā laikā Uhaņā uzcēla divas jaunas infekcijas slimnīcas — 3. februārī pabeidza Huošeņšaņas (Huoshenshan) slimnīcu ar 1000 gultām[13] un 8. februārī Leišeņšaņas (Leishenshan) slimnīcu ar 1600 vietām. 1. februārī ar koronavīrusu inficējās un 7. februārī nomira trauksmes cēlējs ārsts Li Veņlians.[4] Lai paātrinātu palīdzības sniegšanu slimajiem, 13. februārī Ķīnas Veselības ministrijas izveidotā nacionālā komisija aizdomīgo gadījumu izmeklēšanai ieteica iekļaut ne tikai laboratoriski, bet arī klīniski diagnosticētos gadījumus. Jaunie diagnostiskie kritēriji krietni palielināja oficiāli reģistrēto saslimušo un mirušo skaitu. 18. februārī mira Uhaņas Vučanas rajona slimnīcas vadītājs Liu Džimins, kļuva zināms, ka kopš COVID-19 epidēmijas sākuma Ķīnā inficējušies teju 2000 medicīnas nozares darbinieku.
Stingrās karantīnas un citu vīrusa izplatības iegrožošanas pasākumu dēļ pēc 20. februāra no jauna diagnosticēto pacientu skaits Ķīnā krasi samazinājās. 10. martā pēc visu pacientu izrakstīšanas slēdza visas 14 Uhaņas pagaidu slimnīcas.[14]
-
2019-nCoV infekcijas izplatīšanās Ķīnā kopš karantīnas izsludināšanas Uhaņā 2020. gada 22. janvārī līdz 8. martam.
-
Covid-19 epidēmijas laikā bloķētās Ķīnas prefektūras, kurās ieviesti karantīnas pasākumi.
Epidemioloģiskie dati Hubejas provicē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hubejas provinces Veselības komiteja (湖北省卫生健康委员会) 15. janvārī katru dienu sāka ziņot par epidēmijas izplatību un tās dinamiku provincē un tās galvaspilsētā Uhaņā:[15]
Pēc uzliesmojuma norimšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1. aprīlī Ķīnas Nacionālā Veselības komisija pavēstīja, ka pēdējās diennakts laikā valstī ir apstiprināti 36 jauni saslimšanas gadījumi, no tiem 35 konstatēti cilvēkiem, kuri ieceļojuši Ķīnā. Medicīniskai novērošanai ir pakļauti arī 1 367 asimptomātiski inficētie vīrusa nēsātāji, pēdējās dienas laikā šim skaitam pievienoti 130 jauni gadījumi.[16]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Laikraksts: Koronavīruss Ķīnā atklāts ievērojami ātrāk par līdz šim uzskatīto apollo.lv 2020. gada 14. martā
- ↑ «Nezināmā vīrusa izplatība Ķīnā pieaug; skarta arī trešā ārvalsts». Lsm.lv. Skatīts: 2020. gada 3. februārī.
- ↑ «Stāsts par jauno koronavīrusu 2019 – nCoV un tā radītajām aktivitātem pasaulē». nra.lv. Skatīts: 2020. gada 3. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 Miris ārsts, kurš pirmais brīdināja par koronavīrusa epidēmiju tvnet.lv 2020. gada 6. februārī
- ↑ «Biedējošā vīrusa dēļ Uhaņa slēgta no ārpasaules, cilvēki veikalos iesaistās kautiņos par pārtiku». jauns.lv. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
- ↑ «湖北黃岡：城鐵站、火車站離開黃岡市區通道暫時關閉». www.hkcna.hk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-28. Skatīts: 2020-01-23.
- ↑ «Wuhan virus: China locks down Huanggang, imposes tough travel restrictions in 3 other cities, after Wuhan lockdown» (angļu). The Straits Times. 2020-01-23. Skatīts: 2020-01-23.
- ↑ https://www.telegraph.co.uk/news/2020/01/24/china-locks-eight-cities-pledges-new-hospital-within-six-days/
- ↑ «Koronavīruss fiksēts visās Ķīnas provincēs». delfi.lv. Skatīts: 2020. gada 30. janvārī.
- ↑ «Pasaules Veselības organizācija izsludina globālu ārkārtas situāciju jaunā koronavīrusa dēļ». Lsm.lv. Skatīts: 2020. gada 31. janvārī.
- ↑ Informācija par koronavīrusa (2019-nCoV) izraisīto uzliesmojumu Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Veselības ministrija. 03.02.2020
- ↑ Koronavīrusa dēļ “Turkish Airlines” pārtrauc reisus uz Ķīnu[novecojusi saite] LETA, 2020. gada 31. janvārī
- ↑ FOTO ⟩ Koronavīrusa "epicentrā" Uhaņā 10 dienu laikā uzceļ slimnīcu apollo.lv 2020. gada 2. februārī
- ↑ Ķīnā sarucis Covid-19 uzliesmojums. Uhaņas ārsti svinīgi noņem sejas maskas apollo.lv 2020. gada 13. martā
- ↑ «Hubejas provinces Veselības komiteja». 湖北省卫生健康委员会. 2020-27-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. augustā. Skatīts: 2020. gada 9. februārī.
- ↑ Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem Arhivēts 2020. gada 7. aprīlī, Wayback Machine vietnē. BNN 2020. gada 1. aprīlī