C (programmēšanas valoda)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par programmēšanas valodu. Par citām jēdziena C nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

C ir zema līmeņa standartizēta programmēšanas valoda, kuru 1972. gadā izstrādāja Kens Tomsons un Deniss Ričijs, kurš tobrīd strādāja AT&T Bell Labs, izmantošanai UNIX operētājsistēmā. Nosaukumu "C" tā ieguvusi, jo burts pirms tā "B" jau bijis aizņemts — bija programmēšanas valoda B. Kopš tā laika tā ir izplatījusies arī uz daudzām citām operacionālajām sistēmām un ir viena no visplašāk izmantotajām programmēšanas valodām. Valoda C tiek augstu vērtēta tās efektivitātes dēļ, un tā ir vispopulārākā valoda, ko izmanto sistēmas programmatūras izstrādē. C un ar to saistīto valodu C++ plaši izmanto lietojumprogrammu izstrādē. Lai gan valoda nav radīta iesācējiem, to plaši izmanto datorzinātnes apmācībai.

C struktūru raksturo tuvums datora uzbūves pamatprincipiem, un C komandas cieši pārklājas ar datora elementārajām pamatfunkcijām, tipiski izmantojot tīri aritmētikas funkcijas atmiņas adresēšanai, nekontrolējot un neierobežojot programmētāju, kas padara to īpaši piemērotu programmām, kas tieši saistītas ar datora 'dzelžu' kontrolēšanu, kā arī OS un draiveru realizēšanu. Šīs pašas īpašības savukārt rada lielu iespēju neievēroti ieviesties kļūdām, piemēram, liela daļa drošības 'caurumu' ir radusies tieši dēļ C standarta simbolu virkņu apstrādes bibliotēkām, kas, rakstot atmiņā, nepārbauda, vai rezervētajā apgabalā pietiks vietas, un tādējādi ļaujot uzbrucējam veikt patvaļīgas darbības.