Chlamydia trachomatis
| Chlamydia trachomatis (Busacca 1935) Rake 1957 emend. Everett et al. 1999 | |
|---|---|
 Chlamydia trachomatis ķermeņu ieslēgumi (brūni) McCoy šūnu kultūrā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Baktērijas (Bacteria) |
| Tips | Chlamydiae |
| Klase | Chlamydiae |
| Dzimta | Chlamydiaceae |
| Ģints | Chlamydia |
| Suga | Chlamydia trachomatis |
 Chlamydia trachomatis (Busacca 1935) Rake 1957 emend. Everett et al. 1999 Vikikrātuvē | |
Chlamydia trachomatis ir gramnegatīvā obligātā iekššūnu baktērija.[1] Šī baktērija ir dažādu slimību izraisītājs, tajā skaitā seksuāli transmisīvo slimību un acu infekciju izraisītājs.[2]
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baktērijas šūnai ir rigīds lipopolisaharīdu šūnapvalks.[1]
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Chlamydia trachomatis iedala divos biovaros: trachoma un lymphogranuloma venereum (LGV). Katrā biovarā izšķir dažus seroloģiskos variantus (serovarus), kas atšķiras ar monoklonāliem antiķermeņiem, kas stājas reakcijā ar epitopiem lielajā ārējās membrānas proteīnā (angļu: major outer membrane protein, jeb MOMP).[3]
LGV biovaram izšķir:[3]
- Chlamydia trachomatis serovars L1
- Chlamydia trachomatis serovars L2
- Chlamydia trachomatis serovars L2a
- Chlamydia trachomatis serovars L2b
- Chlamydia trachomatis serovars L3
Trachoma biovaram izšķir:[3]
- Chlamydia trachomatis serovars A
- Chlamydia trachomatis serovars B
- Chlamydia trachomatis serovars C
- Chlamydia trachomatis serovars D
- Chlamydia trachomatis serovars Da
- Chlamydia trachomatis serovars E
- Chlamydia trachomatis serovars F
- Chlamydia trachomatis serovars G
- Chlamydia trachomatis serovars H
- Chlamydia trachomatis serovars I
- Chlamydia trachomatis serovars Ia
- Chlamydia trachomatis serovars J
- Chlamydia trachomatis serovars Ja
- Chlamydia trachomatis serovars K
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Erika Wikström. (2013) Epidemiology of Chlamydia trachomatis Infection in Finland During 1983-2009. ISBN 978-952-62-0153-5 (PDF) ISSN 1796-2234 (Online)
- ↑ E. Lanjouw, S. Ouburg, H. J. de Vries, A. Stary, K. Radcliffe & M. Unemo. 2015 European guideline on the management of Chlamydia trachomatis infections. Int J STD AIDS OnlineFirst, published on November 24, 2015 doi:10.1177/0956462415618837
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Naraporn Somboonna, Sally Mead, Jessica Liu, & Deborah Dean. Discovering and Differentiating New and Emerging Clonal Populations of Chlamydia trachomatis with a Novel Shotgun Cell Culture Harvest Assay. Emerging Infectious Diseases. Vol. 14, No. 3, March 2008