Džordžisms
Džordžisms ir ekonomiska ideoloģija, kas balstīta uz amerikāņu ekonomista Henrija Džordža darbiem. Džordžisti apgalvo, ka indivīdiem vajadzētu būt tiesībām uz to vērtību, ko tie paši radījuši, bet zemes ekonomiskā vērtība (ieskaitot dabas resursus) būtu jādalās vienlīdzīgi visiem sabiedrības locekļiem.[1]
Galvenā džordžisma politikas rekomendācija ir zemes vērtības nodoklis. Šā nodokļa ienākumi tiks izmantoti, lai samazinātu vai likvidētu esošos nodokļus (piemēram, uz ienākumiem, tirdzniecību vai pirkumiem), kas ir netaisnīgi un neefektīvi.
Henrijs Džordžs popularizēja ideju par valsts ieņēmumu iegūšanu no zemes un dabas resursu privilēģijām savā grāmatā Progress and Poverty (1879). Džordžisma filozofija ir ietekmējusi agrākos domātājus, piemēram, Džonu Loku, Baruhu Spinozu un Tomu Peinu. Vairāki ekonomisti, sākot no Adama Smita[2] un Deivida Rikardo līdz Miltonam Fridmanam un Džozefam Stiglicam, ir norādījuši, ka zemes vērtības nodoklis ir ekonomiski efektīvāks salīdzinājumā ar citiem nodokļiem.
Zemes vērtības nodokļa atbalstītāji argumentē, ka tas samazinātu ekonomisko nevienlīdzību, palielinātu ekonomisko efektivitāti, ierobežotu zemes spekulācijas un veicinātu zemes optimālu izmantošanu. Džordžisms ieguva nozīmīgu popularitāti un ietekmi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā,[3] kas noveda pie politisku partiju, institūciju un kopienas izveidošanās, kas balstījās uz tā principiem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Introduction to Georgist Philosophy and Activity». web.archive.org. 2019-04-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-29. Skatīts: 2023-08-06.
- ↑ «Wealth of Nations — Bk 5 Chpt 02 (Part II p.1)». www.marxists.org. Skatīts: 2023-08-06.
- ↑ «The Forgotten Idea That Shaped Great U.S. Cities | On the Commons». onthecommons.org. Skatīts: 2023-08-06.