Derealizācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Derealizācija ir konkrētajai realitātei neatbilstoša sajūta. Atšķirībā no ilūzijām un halucinācijām indivīdam formālā uztvere ir pilnīgi saglabājusies, bet mainījusies ir iekšējā attieksme pret apkārtējiem priekšmetiem (tie redzami it kā neiespējami vai neīsti). Indivīdam reizēm rodas šaubas par visas apkārtējās vides eksistenci vai var likties, ka nedzīvie priekšmeti kļuvuši bīstami, draudoši. Šis simptoms ir raksturīgs vairākām psihiskām un organiskām patoloģijām (epilepsija[1], labirintīts - iekšējās auss iekaisums, vestibulārā aparāta patoloģijas), kā arī cilvēkiem ar trauksmes traucējumiem, sociālo fobiju[2] un citiem. Daži medikamenti un psihotropās vielas, kā marihuāna var dot līdzīgus blakus efektus. Vienlaikus ar derealizāciju bieži izpaužas depersonalizācija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Compr Psychiatry. 1996 Mar-Apr;37(2):125-33. Psychosensorial and related phenomena in panic disorder and in temporal lobe epilepsy. Toni C, Cassano GB, Perugi G, Murri L, Mancino M, Petracca A, Akiskal H, Roth SM. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8654062
  2. J Anxiety Disord. 2013. Depersonalization/derealization during acute social stress in social phobia. Hoyer J, Braeuer D, Crawcour S, Klumbies E, Kirschbaum C. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23434546