Diskusija:Kārlis Mangulis
Skatīt kur nav jālieto defise (domuzīmei tur tiešām manuprāt nav jābūt). --FRK (diskusija) 11:22, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Es nez, pirms Otrā pasaules kara Latvijā konsekventi lietots ar defisi/domu zīmi.. --Zemgalietis (diskusija) 11:27, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Nesaproti mani nepareizi, bet pirms Otrā pasaules kara taču viskautkas ticis lietots tāds, kas nav mūsdienās (biedru zīme, kaut vai tas pats mīkstinātais r u.t.t) :) --FRK (diskusija) 11:32, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Varbūt arī tā, no otras puses — tas ir šauri 1919. — 1940./41. gadā [neoficiāli arī vācu okupācijas laikā latviešu paralēlajā dokumentācijā] ar normatīvajiem aktiem noteikts konkrētās dienesta pakāpes nosaukums. Mūsdienās latviešu valodā lieto vārdu pulkvežleitnants, turklāt jāņem vērā, ka Latvijas armijā nebija tādas pakāpes kā majors, tas ir, mūsdienu [Latvijas] pulkvežleitnants neatbilst pirmskara pulkvedim—leitnantam dienesta pakāpju hierarhijā, līdz ar to šis vārds automātiski ļauj saprast, ka runa ir par pirmskara Latvijas armiju. Imho, pats nosaukums cēlies vai nu no angļiem, vai pat drīzāk no frančiem (lieutenant-colonel), kurā abi vārdi savienoti ar domu zīmi. Bet, ja tieši par būtību, tad militārvēsturiskajā literatūrā latviešu valodā, tajā skaitā akadēmiskajā, arī šodien visnotaļ konsekventi lieto minētajā formā, ja runa ir par Latvijas armiju. Ņemot vērā, ka grāmatas iet caur korektoru rokām, iespējams, šāds lietojums nav izsaucis lielas iebildes. Arī šeit, latviešu valodas vikipēdijā, ir izpalikušas iebildes līdz šim, varbūt jānoraksta kā nodeva vēsturei? :) --Zemgalietis (diskusija) 12:20, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Neuzstāju par visiem 100% un visām četrām ķepām, bet tomēr uzskatu, ka no valodniecības viedokļa pulkvedis-leitnants neatšķiras no sekretāre-referente (tās sekretāres-ref. vietā vari arī likt kādu mūsdienās neesošu amata nosaukumu atbilstošu). --FRK (diskusija) 12:53, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Es jau ar neesmu noskaņots strīdēties, ja tā ir un vienojamies, tad jālabo. Hm, pareizi saprotu, ka "sekretāre referente" ir sekretāre — konkrēts amats, savukārt referente norāda pakāpi hierarhijā, a la jaunākā referente, referente, vecākā referente etc? Attiecīgi pulkvedis un leitnants neapzīmē pakāpi un amatu, bet tikai pakāpi.. --Zemgalietis (diskusija) 13:05, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- "Izņēmums ir gadījumi, kad domuzīme tiek lietota kā vienotājdomuzīme, ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu"? --Zemgalietis (diskusija) 13:14, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā pie attiecīgā punkta tālāk ir teikts: "piemēram, starp vārdiem, kas nosauc kāda saistījuma pretējos polus, sistēmas elementus, robežteritorijas vai galapunktus, starp kuriem kas atrodas vai norisinās". Manuprāt, pulkvedis-leitnants nebūs no šīs operas. Es ganm vēlāk aplūkošu, kas Blinkenas interpunkcijas grāmatā par šo rakstīts, bet domāju, ka beigu beigās nonāksim pie tā, ka domuzīmes būs jāņem ārā. Par sekr.-ref.: esmu pārāk jauns un stulbs, lai saprastu to sistēmu :D (bet tas pats jau ir, piemēram, inženieris-mehāniķis, ārsts-anesteziologs u.t.t.). --FRK (diskusija) 13:26, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Iekavās norādīts profesija-specialitāte. Kāpēc nevarētu iet zem "..vārdiem, kas nosauc [..] sistēmas elementus", proti, dienesta pakāpju sistēmas? --Zemgalietis (diskusija) 13:51, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Aldis Lauzis @AldisLauzis 1m Tagad "pulkvežleitnants". Ja citē vecus tekstus, defise (tā ir defise jeb īssvītra, nevis domuzīme) ir jāatstāj. --Zemgalietis (diskusija) 14:46, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Paldies par izglītošanu (prof.-spec.). Ja atgriežamies pie defises: manuprāt ir atšķirība, vai tu citē vecu tekstu (ko, iespējams, Lauža kungs domājis), t.i., ar visām pēdiņām u.t.t., vai arī tu raksti rakstu 21. gadsimtā par vēsturisku personu. Un par tiem "sistēmas elementiem": tur laikam bijuši domātas nedaudz cita veida, piem., "mīlestība—kāzas—bērni" vai "koks—sakne—zeme". Ēm, tāds privātāks jautājums: Lauža kungs zina, kas Tu par fruktu esi (ar to domāju, ka darbojies Vikipēdijā), ir tomēr šķirba, vai runa ir par enciklopēdiju, ko mēs veidojam, vai arī, pieņemsim, parastu draugu nesaprašanos (ar to es domāju "ā, Tev to Vikipēdijai! Nu tādā gadījumā mana atbilde/komentārs ir šāda: ..."). Bet es (amatieris), protams, negrasos strīdēties ar profesionāli :) --FRK (diskusija) 20:03, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Lai jau tā būtu. Tika būtu jāizlabo ne tikai šeit. --Zemgalietis (diskusija) 20:41, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Paldies par izglītošanu (prof.-spec.). Ja atgriežamies pie defises: manuprāt ir atšķirība, vai tu citē vecu tekstu (ko, iespējams, Lauža kungs domājis), t.i., ar visām pēdiņām u.t.t., vai arī tu raksti rakstu 21. gadsimtā par vēsturisku personu. Un par tiem "sistēmas elementiem": tur laikam bijuši domātas nedaudz cita veida, piem., "mīlestība—kāzas—bērni" vai "koks—sakne—zeme". Ēm, tāds privātāks jautājums: Lauža kungs zina, kas Tu par fruktu esi (ar to domāju, ka darbojies Vikipēdijā), ir tomēr šķirba, vai runa ir par enciklopēdiju, ko mēs veidojam, vai arī, pieņemsim, parastu draugu nesaprašanos (ar to es domāju "ā, Tev to Vikipēdijai! Nu tādā gadījumā mana atbilde/komentārs ir šāda: ..."). Bet es (amatieris), protams, negrasos strīdēties ar profesionāli :) --FRK (diskusija) 20:03, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā pie attiecīgā punkta tālāk ir teikts: "piemēram, starp vārdiem, kas nosauc kāda saistījuma pretējos polus, sistēmas elementus, robežteritorijas vai galapunktus, starp kuriem kas atrodas vai norisinās". Manuprāt, pulkvedis-leitnants nebūs no šīs operas. Es ganm vēlāk aplūkošu, kas Blinkenas interpunkcijas grāmatā par šo rakstīts, bet domāju, ka beigu beigās nonāksim pie tā, ka domuzīmes būs jāņem ārā. Par sekr.-ref.: esmu pārāk jauns un stulbs, lai saprastu to sistēmu :D (bet tas pats jau ir, piemēram, inženieris-mehāniķis, ārsts-anesteziologs u.t.t.). --FRK (diskusija) 13:26, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Neuzstāju par visiem 100% un visām četrām ķepām, bet tomēr uzskatu, ka no valodniecības viedokļa pulkvedis-leitnants neatšķiras no sekretāre-referente (tās sekretāres-ref. vietā vari arī likt kādu mūsdienās neesošu amata nosaukumu atbilstošu). --FRK (diskusija) 12:53, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Varbūt arī tā, no otras puses — tas ir šauri 1919. — 1940./41. gadā [neoficiāli arī vācu okupācijas laikā latviešu paralēlajā dokumentācijā] ar normatīvajiem aktiem noteikts konkrētās dienesta pakāpes nosaukums. Mūsdienās latviešu valodā lieto vārdu pulkvežleitnants, turklāt jāņem vērā, ka Latvijas armijā nebija tādas pakāpes kā majors, tas ir, mūsdienu [Latvijas] pulkvežleitnants neatbilst pirmskara pulkvedim—leitnantam dienesta pakāpju hierarhijā, līdz ar to šis vārds automātiski ļauj saprast, ka runa ir par pirmskara Latvijas armiju. Imho, pats nosaukums cēlies vai nu no angļiem, vai pat drīzāk no frančiem (lieutenant-colonel), kurā abi vārdi savienoti ar domu zīmi. Bet, ja tieši par būtību, tad militārvēsturiskajā literatūrā latviešu valodā, tajā skaitā akadēmiskajā, arī šodien visnotaļ konsekventi lieto minētajā formā, ja runa ir par Latvijas armiju. Ņemot vērā, ka grāmatas iet caur korektoru rokām, iespējams, šāds lietojums nav izsaucis lielas iebildes. Arī šeit, latviešu valodas vikipēdijā, ir izpalikušas iebildes līdz šim, varbūt jānoraksta kā nodeva vēsturei? :) --Zemgalietis (diskusija) 12:20, 14 septembrī, 2014 (EEST)
- Nesaproti mani nepareizi, bet pirms Otrā pasaules kara taču viskautkas ticis lietots tāds, kas nav mūsdienās (biedru zīme, kaut vai tas pats mīkstinātais r u.t.t) :) --FRK (diskusija) 11:32, 14 septembrī, 2014 (EEST)