Diskusija:Latgalieši

Latgales latviešu lietojamās valodas.

"Uzspiest Latvijai savus personīgos uzskatus par tautībām". Jūs tagad nopietni visu manis rakstīto uzskatat par maniem personīgiem uzskatiem, kurus es uzspiežu Latvijas valstij? Viss manis uzrakstītajs atbilst Latvijas valsts vērtībām. Latgales latvieši, tā pat kā latvietis no Kurzemes vai citas latviešu vēsturiskās zemes ir LATVIETIS, kura dzimtā valoda ir LATVIEŠU. Latgaliešu valoda pēc valsts likuma ir latviešu valodas vēsturiskais paveids. 85.254.74.146 2024. gada 4. janvāris, plkst. 23.46 (EET)

Latgales latvieši runā latviešu un latgaliešu valodās. Es nenoliedzu, ka tauta Latgalē runā krieviski, tas ir saprotams, jo Latgalē ir daudz krievu, bet latgalieši kā tādi to neizmanto kā dzimto. Jūs to nevarat saprast? 85.254.74.146 2024. gada 4. janvāris, plkst. 23.51 (EET)

Vēlos redzēt to lielo noņēmēju argumentus. Tas nav normāli pārmest man par savu domu uzspiešanu Latvijas valstij, kamēr paši piekopj maldinošu saturu, kas tieši kaitē Latvijas vienotībai. Ļoti nekompetenti cilvēki pārrauga latviešu Vikipēdiju. 85.254.74.146 2024. gada 4. janvāris, plkst. 23.58 (EET)

@85.254.74.146 latvieši arī runā krieviski/latgaliski...? Geitsbijs (diskusija) 2024. gada 5. janvāris, plkst. 00.05 (EET)

Gadījumā netiek jaukta dzimtā valoda ar ikdienā (mājās) lietojamo valodu? Šeit ir apjomīgs pētījums, kur 45. lappusē ir teikts: Identificēšanās ar tautību Latvijas iedzīvotāju vidū vairāk vai mazāk sakrīt ar dzimto valodu – latviešu un krievu etniskā piederība sakrīt ar piederību tautībai... --ScAvenger (diskusija) 2024. gada 5. janvāris, plkst. 00.18 (EET)

Latviešiem dzimtā valoda ir latviešu. Daudzi latvieši prot arī krievu un angļu valodas, bet tikai kā SVEŠVALODAS. Tomēr ir atšķirība, nē? Tas pats ar latgaliešiem, viņi runā savā mēlē, bet var arī runāt parastā/literārā latviešu valodā, ja viņi dzīvo, piemēram, ārpus Latgales. Kā jau minēju latgaliešu valoda oficiāli tiek uzskatīta par latviešu valodas vēsturisko paveidu. Protams viņi arī prot krievu valodu un var to izmantot ikdienā, jo šis reģions nav viendabīgs pēc etniskā sastāva, daudz krievvalodīgo, tāpēc arī izmanto, bet arī kā SVEŠVALODU, jo Latvijas Republikā ir tikai viena valsts valoda - latviešu. Latgales latviešiem krievu valoda NAV DZIMTĀ, ja pat viņi to pārvalda uz izmanto saziņā ar Latvijas krieviem. 85.254.74.146 2024. gada 5. janvāris, plkst. 00.21 (EET)

Dzīvojot Latgalē, esmu redzējis pietiekami cilvēku, kuriem pasē rakstīts "latvietis" un kuri ne latviešu, ne latgaliešu valodu nepārvaldīja vispār. Tagad stāvoklis kopš tiem laikiem ir nedaudz uzlabojies, bet tādi joprojām ir. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 5. janvāris, plkst. 06.12 (EET)

Nē. Daudziem latgaliešiem, kuriem pasē rakstīts LATVIETIS, krievu valoda ir dzimtā, es pazīstu 10-15 tādus cilvēkus, un šaubos, ka viņi ir vienīgi. Tas ir fakts, ka Latgale ietekmēja krievu valoda, līdz ar to rusifikācija šajā vietā bija spēcīga. Ja ignorēt šo faktu, tad nezināsim visus aspektus. Votre Provocateur (diskusija) 2024. gada 5. janvāris, plkst. 12.36 (EET)

Nevajag tālu iet, pat Saeimas deputāte-latgaliete Viktorija Plēškāne (dzimusi Rēzekne) ir krievvalodīga. Votre Provocateur (diskusija) 2024. gada 5. janvāris, plkst. 12.41 (EET)

Atļaušos piekrist anonīmajam dalībniekam un apšaubīt krievu val. pieminēšanu tādā veidā, kā tas ir tagad. Ja raksts ir par latgaliešiem kā etnisko grupu un latviešu tautas sastāvdaļu (nejaukt ar Latgales iedzīvotājiem), tad jābūt labai atsaucei, kas to pamato, citādi tā ir tīri personīgā interpretācija. Argumenti par ierakstu pasē neiztur kritiku – pirmkārt, tā atkal ir personīgā pieredze (Vikipēdijā nepieņemami, īpaši, ja kāds to apšauba), otrkārt, tie visticamāk ir cilvēki no jauktajām laulībām, iespējams, jau trešajā vai ceturtajā paaudzē, tātad, – ne etniski, ne lingvistiski vairs nav latgalieši. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 10.44 (EET)

Nē, ne tikai no jauktajām - lai gan no jaukšanās ieraksti pasēs nemainās un apgalvojums "ne etniski, ne lingvistiski nav latvieši" nav savienojams ar latviešu jēdzienu, kā to nosaka oficiāli. Dažādas dzimtās valodas latgaliešiem Latvijā ir vispārzināms fakts, tāpat kā fakts, ka daudzos latgaliešu apdzīvotos Latvijas nostūros skolas bija tikai krievu valodā. Un mēs vēl nepieminam diasporas latgaliešus, kuri savā vairumā Krievijā vispār aizmirsuši valodu (un tas pats gaidāms arī Britu salās).

Ar oficiālajām atsaucēm ir problēma - latgalieši tajās netiek nodalīti kā tautība, tāpēc ir tikai kopīgie dati par latviešiem, lai gan problēma bija galvenokārt Latgalē. Šeit 143. lpp. ir oficiālie tautas skaitīšanas dati - gandrīz 50 tūkstošiem Latvijas latviešu (ieskaitot latgaliešus) dzimtā valoda bija krievu. Jeb vai jūs domājat, ka uz Latgali tas neattiecas? -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 11.30 (EET)

Piemetīšu vēl aritmētisku uzdevumu - te Zinātņu akadēmijas vēstīs 51. lpp. norādīts, ka Latgalē latviešu ir 45,7% (un krievu - 37%), bet nākamajā lappusē - ka 59,5% Latgales iedzīvotāju norādījuši, ka viena no viņu dzimtajām valodām ir krievu valoda. Pat ja pieņemam, ka visi cittautieši, ieskaitot čigānus un lietuviešus, norādījuši krievu valodu kā dzimto, mums arī tad sanāks 5,2% Latgales latviešu ar dzimto krievu valodu - vai nu vienīgo, vai paralēli citai valodai (dažiem nav skaidrs arī tas, ka dzimtās valodas var būt vairākas). -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 12.13 (EET)

Nu, ja ar oficiālajām atsaucēm ir problēma, tad vēl jo vairāk būtu jāuzmanās ar šādiem kategoriskiem apgalvojumiem, vismaz prasītos kāds paskaidrojošs teikums ar situācijas aprakstu („pēc aptuvenām aplēsēm, (vēlams atsauci) kas balstītas uz tautas skaitīšanas datiem, vismaz 5 % Latgalē dzīvojošo latviešu dzimtā valoda ir krievu“ vai tml.) Tur jau tā problēma, ka latgaliešiem nav oficiālā statusa, un tā ir augsne dažādām interpretācijām un potenciālām domstarpībām. Piemēram, manā izpratnē latgalieši būtu katoļticīgi latvieši, kas dzīvo vai dzimuši bijušo Abrenes, Rēzeknes, Ludzas un Daugavpils apriņķu teritorijā un runā augšzemnieku dialekta latgaliskajās izloksnēs; citam atkal tie būtu visi Latgales iedzīvotāji, vai visi Latgalē dzīvojoši latvieši utt. Par to, ka ir cilvēki, kas sevi uzskata par latviešiem (diemžēl nezinām, cik no viņiem sevi uzskata par latgaliešiem), bet latviski nerunā, nešaubos; iebilstu pret krievu val. nostādīšanu kā līdzvērtīgu latviešu valodai. Tikpat labi tad rakstā par latviešiem varētu, pat ar visu atsauci uz tautas skaitīšanas datiem, rakstīt, ka latvieši runā latviešu un krievu valodā. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 12.34 (EET)

Tā jau par latviešiem attiecīgajā rakstā arī faktiski rakstīts - "Gandrīz visiem latviešiem dzimtā valoda ir pie indoeiropiešu valodu baltu valodu grupas piederošā latviešu valoda." (T.i. ne visiem.) Bet te tev ir tā pati problēma, kas anonīmam - "latgalieši manā izpratnē". Man arī ir sava izpratne par to, kas ir latgalieši, kura nesakrīt ar publisko, bet es šo savu personisko izpratni nebāžu Vikipēdijā. Pēc Tēzaura, latgalieši ir Latgales pamatiedzīvotāji, labākas definīcijas tā kā nav. Citiem vārdiem - latvieši ar izcelsmi no Latgales. Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 12.54 (EET)

Jā, un piezīmēšu, ka rakstā vispār nav minēts par dzimto valodu, bet par runājamo. Par to, ka Latgales latvieši masveidīgi runā krieviski, atsauces var atrast tonnām. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 13.08 (EET)

Ir tomēr atšķirība starp „gandrīz visiem dzimtā ir latviešu valoda” un „runā latgaliešu, latv. literārajā un krievu val.” Nu es nesaskatu būtisku atšķirību starp savu izpratni un tēzaura definīciju, bet jebkurā gadījumā tā nav uzbāšanās, bet tikai piemērs, ka izpratnes var būt dažādas. Par to „runājamo valodu” negribu piekrist – jebkuram lasītājam pirmā doma ir par dzimto valodu, nevis par valodu prasmēm un to pielietojumu (piemēram, rakstā austrieši, šveicieši – tā pati situācija). --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 16.53 (EET)

Jebkura katolicisma vai citas reliģijas pieminēšana izslēdz tautības jēdzienu un aizved mūs okultās abstrakcijās. Bosnijā un šur tur Tuvajos Austrumos mēģina tautības saistīt ar reliģiju, sanāk absurds un haoss (labākajā gadījumā birokrātisks un sadzīvisks, parastajā - asiņains).

"Jebkuram lasītājam" - nu nav jebkuram, tā atkal ir savu priekšstatu uztiepšana par visiem raksturīgiem. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.03 (EET)

Mūsdienās reliģijai vairs nav nozīmes, bet vēsturiski „Latgales pamatiedzīvotāji” ir ļoti cieši saistīti ar katoļticību. Bet saprotu tavu domu un piekrītu, ka bez vārda „izcelsme” mana „definīcija” izskatījās mazliet nekorekti. Vārdu „jebkurš” varam nomainīt ar „lielākā daļa”, būtība nemainīsies. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.15 (EET)

Starp citu, arī karogs nav īstais: [1]. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.16 (EET)

Latgaliešu karogs un Latgales karogs ir atšķirīgi. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.19 (EET)

Karogus un ģērboņus apstiprina Valsts heraldikas komisija. „Latgaliešu karogs”, man šķiet, nav apstiprināts, un manis norādītajā atsaucē ir rakstīts, kāpēc. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.35 (EET)

No tā, ka viņš nav oficiāls, viņš nekļūst par neesošu, ja tiek lietots praksē. Tas pats attiecas uz lībiešu karogu. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.44 (EET)

Protams, par oficiālu to nedrīkst saukt. Neiedziļināšos, kā radās atšķirība starp „Latgales” un „Latgaliešu” karogu, tikai ceru, ka tas nenotika Vikipēdijā. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.52 (EET)

Atšķirībā no visādiem apšaubāmiem valodnieciskiem jauninājumiem, mums ar šo lietu nav nekāda sakara. Šeit mēs, kā pienākas, tikai piefiksējām esošo. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.54 (EET)

OK. --Obivan Kenobi (diskusija) 2024. gada 6. janvāris, plkst. 17.56 (EET)