Krievvalodīgie

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krievvalodīgie pasaulē

Krievvalodīgais (krievu: русскоговорящий, русскоязычный) - sarunvalodā lietots apzīmējums krievu valodas lietotājam, kuram tā ir dzimtā valoda vai kurš tai dod priekšroku ikdienā un ģimenē. Jēdzienu lieto, lai aprakstītu krieviski runājošo cilvēku kopumu neatkarīgi no viņu etniskās vai valstiskās piederības.

Cilvēku, kam krievu ir dzimtā valoda ir apmēram 145 miljoni, pēc šī rādītāja tā ir 8. lielākā valoda pasaulē (skat. Lielākās dzimtās valodas). Kopā ar tiem, kuriem krievu valoda ir pirmā vai otrā svešvaloda, krievu valodas pratēju skaits visā pasaulē ir 255-280 miljoni.

Lielākais krievvalodīgo skaits ir Krievijā, kā arī Krievijas kaimiņzemēs — Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Moldovā, Latvijā, Igaunijā. Liela krievvalodīgo minoritāte ir arī Izraēlā.

Krievvalodība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: Krievu valoda Latvijā un Baltijas pārkrievošana

No 19. gs. vidus līdz 1917. gadam krievu valodai Latvijas teritorijā bija valsts valodas loma, un no 1944. gada līdz 1991. gadam starptautību saziņas valodas loma, kas krievvalodīgajiem sadzīvē deva virkni priekšrocību, salīdzinot ar latviešiem (virknē jomu priekšrocības bija latviešvalodīgajiem)[nepieciešama atsauce], bet pēc 1989. gada tā savu statusu zaudēja.

Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu Latvijā pārvalda 81,2% iedzīvotāju un krievu valoda ir dzimtā 37,5% iedzīvotāju.[1] Krievu valoda Latvijā ir plaši lietota kā saziņas valoda starp dažādu tautību pārstāvjiem un tās runātāju kopumu daudzi neuzskata par skaidri izdalāmu minoritāti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Дименштейн И. Л. Русская Рига — Р.: Holda, 2004. ISBN 9984-9635-1-9
  • Занимательная история латвийских русских — Р.: "ZORIKS", 2007. ISBN 9984-39-067-5
  • Пухляк О. Н., Борисов Д. А. Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века — Р.: SI, 2005. ISBN 9984-630-01-3
  • Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]