Diskusija:Viļņa

Principā par Gimbutieni piekrītu, pirms tam gan apsvēru šo varantu, bet biju domājis, kā, tā kā Gimbutieni starptautiski pazīst pēc Gimbutas, tad atstāju. --Feens 21:10, 28 februārī, 2006 (UTC)

Ar to "Gimbutas" vienkārši ļoti nelāgi, ka vīriešu dzimte. Lietuvieši šajā ziņā vispār ir ļoti stingri: sievietēm uzvārds nekādā gadījumā nedrīkst būt vīriešu dzimtē (un ir pat atsevišķas izskaņas uzvārdiem precētām un neprecētām sievietēm; -tiene ir precētas sievietes uzvārda izskaņa).

Tiesa, starptautiski viņu pazīst pēc uzvārda "Gimbutas". Katrā ziņā, ja mums būs raksts par viņu, problēmu atrisinās redirekts. --Dekaels 23:36, 28 februārī, 2006 (UTC)

Par to, ka jau XI gs. Viļņā ir dzīvojuši ebreji, liecinājumu gan nav. Vispār pirmie ebreji Lietuvā parādījās tikai XIV gs., bet visvairāk to ieceļoja XVI gs., Sigismunda Augusta laikos, kad tie tika padzīti no Čehijas, pārcēlās uz Poliju, un no turienes devās arī Lietuvā.
Par slāviem tāpat. Agrās mūrēšanas veids Viļņā ir tīri baltisks (divi ķieģeļi gareniski, trešais - šķersam). Bet visas slāvu mūra ēkas tradicionāli tika celtas no šauriem (5 cm) ķieģeļiem - tādu ķieģeļu vecajā Viļņas būvniecībā vispār nav. Pirmās pareizticīgo baznīcas Lietuvas valdnieku sievām un kalpiem varēja būt uzceltas XIV gs. vidū.
Poļi (izņemot gūstekņus) Viļņā varēja parādīties arī ap XIV gs., kad tika gandrīz pilnīgi iznīcināti jātvingi un kad tā gadsimta beigās sākās abu valstu tuvināšanās.
Tāpēc pirmo koprindu, kur rakstīts par Viļņas senvēstures periodu un tajā līdz ar baltiem dzīvojošus slāvus un ebrejus, es izmainīju pilnīgi.
Alvydas 18:50, 22. aprīlī, 2006