Viļņa

Vikipēdijas lapa
Viļņa
Vilnius
galvaspilsēta
Viļņa
Viļņa
Karogs: Viļņa
Karogs
Ģerbonis: Viļņa
Ģerbonis
Viļņa (Lietuva)
Viļņa
Viļņa
Koordinātas: 54°41′N 25°17′E / 54.683°N 25.283°E / 54.683; 25.283Koordinātas: 54°41′N 25°17′E / 54.683°N 25.283°E / 54.683; 25.283
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Viļņas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta 1323
Pilsētas tiesības 1387
Citi
nosaukumi
Platība
 • Kopējā 401 km2
Iedzīvotāji (2024. gadā)
 • kopā 602 430
 • blīvums 1 502,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.vilnius.lt
Viļņa Vikikrātuvē
Viļņas katedrāle

Viļņa (lietuviešu: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas Neres un Viļņas upes sateces vietā, valsts dienvidaustrumu daļā, 32 km no Baltkrievijas robežas.

Pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta. No 1579. gada Viļņā darbojas universitāte. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata lietuvieši, poļi, ebreji un baltkrievi.

Viļņa pazīstama ar savu plašo un labi saglabāto vecpilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Viļņa bija viena no 2009. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Leģenda par pilsētas rašanos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģedimina tornis

Pusleģendārais Lietuvas valdnieks Šventaraģis (Šventaragis) bija iemīļojis vietu, kur Viļņas (Vilnia) upe ietek Nerē, un pēc savas nāves licis sevi šeit sadedzināt. Kopš tiem laikiem šī vieta saucas Šventaraga ieleja (Šventaragio slėnis).

Pēc gadiem Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins medījis savas galvaspilsētas Traķu apkārtnē. Miegā pēc medībām viņš sapnī redzējis dzelzs vilku, kurš skaļi gaudojis kalna virsotnē. No rīta jautājis krīvam Lizdeiķim (Lizdeika), ko tas varētu nozīmēt, tas teicis, ka dzelzs vilks nozīmē, ka šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama kā vilka gaudošana tālu pasaulē. Ģedimins licis šeit dibināt savu jauno galvaspilsētu, bet Lizdeiķis ieguvis vārdu Radivils, nodibinot vienu no ietekmīgākajām Lietuvas augstmaņu dzimtām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie izrakumi vēsta, ka Viļņas vecpilsētas kultūras slānis (koka ceļa paliekas) sasniedz X-XI gs., bet vissenākie mūrētas ēkas liecinājumi ir no XIII gs. Tie ir Mindauga laikos stāvējušas baznīcas[nepieciešama atsauce] pamati, kas tika atrasti XX gs. pašās beigās, pētot Valdnieku pils drupas Katedrāles laukumā.

Rakstos Viļņa pirmoreiz pieminēta 1323. gadā Ģedimina vēstulēs, kad Ģedimins šeit uzceļ koka pili. 1325. gadā Ģedimins to pieminējis par savu galvaspilsētu, kā arī aicinājis Hanzas pilsētu iedzīvotājus apmesties pilsētā. 1387. gadā Jagailis piešķīra Viļņai pilsētas tiesības.

1413.—1414. gada ziemā Žilbērs de Lanuā aprakstīja Viļņu (Wilne) kā Lietuvas galveno pilsētu, kur "ļoti augstā vietā uz kāda smilšaina kalna atrodas pils; tā nostiprināta akmeņiem, zemi un mūrnieka darbu, iekšā tā izbūvēta no koka, un minētās pils aizsargmūris nāk no kalna zemē divās nocietinātās daļās līdz pat apakšai, mūra iekšpusē ir iebūvētas daudzas mājas. Šai pilī un nocietinātajā vietā parasti uzturas hercogs Vītauts, Lietuvas valdnieks, tur viņš tur savu galmu un tur ir viņa mājoklis. Minētajai pilij tuvu garām tek upe, kas ņem savus ūdeņus un ved savu virzienu cauri pilsētai lejup; šī upe saucas Vilija (Wilne). Pilsēta nebūt nav nocietināta, bet gara un šaura stiepjas gar upi, tā ir ļoti slikti sabūvēta no koka mājām, dažas baznīcas ir no ķieģeļiem. Un minētā pils kalnā ir nostiprināta tikai ar koka nocietinājumiem (bolvercques), kas taisīti mūru veidā."[2]

No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri. Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda I laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. 1579. gadā Stefans Batorijs nodibināja Viļņas Universitāti. 1655. gadā krievi pilsētu ieņēma un nopostīja.

Pēc Trešās Polijas dalīšanas Viļņa nokļuva Krievijas sastāvā, un kļuva par Viļņas guberņas centru. 1812. gadā pilsētu ieņēma Napoleona karaspēks. Atkāpjoties Napoleona karaspēks atkal devās caur Viļņu; gan pašā Viļņā, gan tās apkārtnē no bada un aukstuma gāja bojā tūkstošiem franču kareivju.

Pēc 1831. gada Novembra sacelšanās Viļņas Universitāte tika slēgta. Pēc 1863. gada Janvāra sacelšanās sekoja smagas represijas, Krievijas gubernators Mihails Muravjovs tika iesaukts par "Viļņas kārēju".

Viļņa 1576. gadā

Saistībā ar Viļņas Universitāti, Viļņai bija liela nozīme kā poļu kultūras centram — XIX gs. sākumā universitātē darbojās filomāti (Filomaci) — slepena poļu biedrība, kurā kopā ar citiem kultūras darbiniekiem darbojās Ādams Mickēvičs. XIX gs. vidū XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Viļņa bija arī baltkrievu galvenais kultūras centrs, šeit tika izdotas pirmās grāmatas mūsdienu baltkrievu valodā, radās pirmās baltkrievu biedrības un avīzes. Viļņa bija arī liels ebreju kultūras centrs, saukts par Ziemeļu Jeruzalemi.

Polijas-Lietuvas teritoriālais strīds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Viļņas apgabals
Lietuvas armija iesoļo Viļņā, 1939

Pirmā pasaules kara laikā Viļņa nonāk vācu okupācijā. Pēc Vācijas sakāves karā pilsēta vairākkārt mainīja "saimnieku". 1918. gada 16. februārī Viļņā tika proklamēta neatkarīgā Lietuvas valsts. 1918. gada 31. decembrī vācu karaspēks pameta pilsētu, tā palika poļu pašaizsardzības vienību kontrolē.

1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma Sarkanā armija, no Daugavpils tika pārvietota komunistu valdība V.Mickēviča-Kapsuka vadībā un 27. februārī tika deklarēta Lietuvas-Baltkrievijas PSR (saīsināti — Litbel) nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. Poļu-boļševiku kara laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās kauja par Varšavu, Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļņa tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza Suvalku līgumu. Tomēr, saskaņojot rīcību ar J.Pilsudski, 1920. gada 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks L.Želigovska vadībā ,formāli izdarot puču pret Polijas centrālo valdību.

Tika nodibināta Centrāllietuvas republika, kura 1922. gadā pēc t. s. Viļņas Seima lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot J.Pilsudska centienus atjaunot 18.gs beigās bijušās Žečpospolitas laiku valsti. Lietuva līdz t. s. Polijas ultimātam 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet Kauņa (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t. s. Viļņas jautājums ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja PSRS.

Otrā pasaules kara sākumā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētu 1939. gada 19. septembrī ieņēma padomju karaspēks, un pilsēta tika pievienota Baltkrievijas PSR.[3][4] 1939. gada 10. oktobrī tika parakstīts Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS ar kuru Viļņas apgabals tika atdots Lietuvai (savukārt Lietuvai bija jāatļauj PSRS izveidot karabāzes Lietuvas teritorijā). 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks.

Lietuvas galvaspilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. gada jūnijā Viļņu līdz ar visu Lietuvu okupēja PSRS un drīz iekļāva PSRS, Viļņa kļuva par Lietuvas PSR galvaspilsētu. Pilsēta atradās vācu okupācijā no 1941. gada 23. jūnija līdz 1944. gada 13. jūlijam. Tika izveidoti vairāki ebreju geto, kuri tika pakāpeniski iznīcināti.

1944. gada 7. jūlijā, tuvojoties padomju armijai, poļu Armia Krajowa sāka sacelšanos pret vācu karaspēku (Operācija Ostra Brama). Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībnieki tika internēti. Pēc Otrā pasaules kara tika pieņemts lēmums par poļu iedzīvotāju deportāciju (t. s. repatriāciju) uz Poliju.

1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju, bet 1991. gadā padomju karaspēks uzbruka Viļņas televīzijas tornim, nogalinot 14 cilvēkus un vairākus simtus ievainojot, kas bija sākums arī Barikāžu laikam Latvijā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas panorāma
Viļņas panorāma

Viļņā dzimuši:

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
179617 500—    
181156 300+221.7%
181833 600−40.3%
185958 200+73.2%
187582 700+42.1%
1897154 500+86.8%
1909205 200+32.8%
1916140 800−31.4%
1919128 500−8.7%
1923167 400+30.3%
GadsIedz.±%
1931195 100+16.5%
1939209 400+7.3%
1941270 000+28.9%
1944110 000−59.3%
1959236 100+114.6%
1970372 100+57.6%
1979481 000+29.3%
1985544 400+13.2%
1989576 700+5.9%
1992644 600+11.8%
GadsIedz.±%
2001554 281−14.0%
2002550 924−0.6%
2003550 213−0.1%
2004548 729−0.3%
2005546 773−0.4%
2006542 525−0.8%
2007541 732−0.1%
2008541 596−0.0%
2009542 969+0.3%
2010543 191+0.0%
GadsIedz.±%
2011536 127−1.3%
2012533 279−0.5%
2013537 152+0.7%
2014539 939+0.5%
2015542 664+0.5%
2018536 631−1.1%
2019541 212+0.9%
2020550 834+1.8%
2021559 421+1.6%
2024602 430[5]+7.7%

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 8.5
(47.3)
14.4
(57.9)
19.8
(67.6)
27.6
(81.7)
31.8
(89.2)
33.4
(92.1)
35.4
(95.7)
34.4
(93.9)
29.8
(85.6)
24.5
(76.1)
14.9
(58.8)
10.5
(50.9)
35.4
(95.7)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.5
(25.7)
−1.7
(28.9)
3.3
(37.9)
10.7
(51.3)
18.2
(64.8)
21.1
(70)
22.1
(71.8)
21.6
(70.9)
16.4
(61.5)
10.2
(50.4)
3.5
(38.3)
−0.5
(31.1)
10.1
(50.2)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −6.1
(21)
−4.8
(23.4)
−0.6
(30.9)
5.7
(42.3)
12.5
(54.5)
15.8
(60.4)
16.9
(62.4)
16.3
(61.3)
11.6
(52.9)
6.6
(43.9)
1.2
(34.2)
−2.9
(26.8)
6.02
(42.83)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −8.7
(16.3)
−7.6
(18.3)
−3.8
(25.2)
1.6
(34.9)
7.5
(45.5)
10.8
(51.4)
12.3
(54.1)
11.5
(52.7)
7.7
(45.9)
3.4
(38.1)
−0.9
(30.4)
−5.2
(22.6)
2.4
(36.3)
Zemākā temperatūra °C (°F) −37.2
(−35)
−35.8
(−32.4)
−29.6
(−21.3)
−14.1
(6.6)
−3.6
(25.5)
0.0
(32)
3.5
(38.3)
1.0
(33.8)
−4.8
(23.4)
−14.4
(6.1)
−22.5
(−8.5)
−30.5
(−22.9)
−37.2
(−35)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 38.9
(1.531)
34.4
(1.354)
37.0
(1.457)
46.2
(1.819)
52.1
(2.051)
72.7
(2.862)
79.3
(3.122)
75.8
(2.984)
65.2
(2.567)
51.5
(2.028)
51.5
(2.028)
49.2
(1.937)
653.5
(25.728)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 21.7 18.4 17.5 10.2 12.4 11.7 11.4 10.5 9.7 13.5 16.7 21.2 174.9
% gaisa mitrums 87.2 84.3 77.6 65.5 67.2 70.2 73.3 74.1 78.5 84.7 90.0 89.0 78.5
Vidējais saulaino stundu skaits 36 71 117 164 241 231 219 217 140 94 33 25 1 588

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siemens Arena

Viļņā bāzēti vairāki basketbola klubi, no tiem nozīmīgākais ir Viļņas "Rytas", tās mājas arēna ir Lietuvos Rytas Arena (2500 skatītāju vietas), bet nozīmīgākās spēles tiek aizvadītas Siemens Arena, kurā ir vieta 11 000 skatītājiem.

Pilsētu pārstāv arī futbola klubi Viļņas "Žalgiris" un Viļņas "Vytis".

Ar dažādiem sarežģījumiem kopš 1987. gada Šeškines apkaimē tiek būvēts Lietuvas Nacionālais stadions, šobrīd tiek plānots par valsts un pašvaldības līdzekļiem realizēt 2019. gadā apstiprināto projektu.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]