Dispersija (statistika)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dispersija ir rādītājs, ko izmanto statistikā kā starpposmu standartnovirzes noteikšanā un secinošās statistikas metožu izvēlē. Tā ir attāluma mērs, jo raksturo novērojumu vidējo kvadrātisko novirzi no izlases vidējā lieluma. Arī aprēķināšanā nozīmīga loma ir izlases vidējam aritmētiskajam.

Eksistē šādi dispersiju veidi:

  • grupu dispersija, kuras uzdevums ir raksturot variācijas grupas iezīmes;
  • starpgrupu dispersija, kas parāda grupu vidējo aritmētisko variāciju ap visas kopas vidējo aritmētisko;
  • kopējā dispersija, kas pēta pazīmes variāciju visai kopai, kuru ietekmē visi faktori;
  • grupu vidējā dispersija parāda nejaušo variāciju, tas ir, variācijas daļu, kas radusies vērā neņemtu faktoru ietekmē un nav atkarīga no grupēšanas pamatā ieliktās pazīmes — faktora. To aprēķina kā svērto vidējo aritmētisko no atsevišķu grupu dispersijām.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Arhipova I., Bāliņa S., “Statistika ekonomikā”. Rīga: Datorzinību centrs”, 2003.
  • Goša Z., “Statistika”. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003.
  • Krastiņš O., “Statistika un ekonometrija”. Rīga: LR Centrālā statistikas pārvalde, 1998.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]