Divas Frīdas

Vikipēdijas lapa
Divas Frīdas
Las dos Fridas
Mākslinieks Frīda Kalo Edit this on Wikidata[1]
Gads 1939
Medijs audekls, eļļas krāsa Edit this on Wikidata
Kustība sirreālisms, naivā māksla Edit this on Wikidata[2]
Temats Frīda Kalo Edit this on Wikidata
Atrašanās vieta Modernās mākslas muzejs, Meksika
Kolekcija Modernās mākslas muzejs Edit this on Wikidata

Divas Frīdas (spāņu: Las dos Fridas) ir meksikāņu mākslinieces Frīdas Kalo eļļas krāsas glezna. Tā bija Kalo pirmā lielizmēra glezna un tiek uzskatīta par vienu no viņas vērtīgākajiem darbiem.[3] Tas ir dubults pašportrets, kurā attēlotas divas Frīdas versijas, kas apsēdinātas blakus. Viena apģērbusi baltu Eiropas stila Viktorijas laikmeta kleitu, bet otra tradicionālu Tehuanas kleitu.[3] Glezna tapusi 1939. gadā, tajā pašā gadā, kad Kalo izšķīrās no Djego Riveras.[3]

Daži mākslas vēsturnieki norādījuši, ka divi tēli ir Frīdas duālās izcelsmes attēlojums.[4] Viņas tēvs, Giljermo Kalo, bija vācietis, bet viņas māte, Matilde Kalderona bija jauktas spāņu un Amerikas indiāņu izcelsmes.[5] Citā interpretācijā Tehuanas Frīda ir tā, ko apbrīnoja viņas vīrs Djego Riveira, bet eiropiešu Frīda ir tā, ko viņš atraidīja.[6] Māksliniece pati atceras, ka šis tēls ir nācis no viņas atmiņām par bērnības iedomu draugu.[7]

Abām Frīdām klēpī ir priekšmeti; meksikāņu Frīdai tas ir neliels Djego Riveiras portrets, bet eiropeiskā Frīda tur ķirurģisko pinceti. Uz Eiropas Frīdas baltās kleitas pil asins no ar šķērēm pārgriezta asinsvada. Asinsvads savieno abas Frīdas, sākoties no to rokām un ejot caur viņu sirdīm.[8] Darbs atsaucas uz Kalo pastāvīgajām sāpēm un ķirurģiskajām procedūrām dzīvē un acteku cilvēku upurēšanas tradīciju.[8] Tā kā šo darbu Kalo pabeidza īsi pēc šķiršanās, Eiropas Frīdai trūkst gabala sevis, viņas Djego.[6]

Saskaņā ar Kalo drauga, Fernando Gamboa, stāstīto, Frīda gleznai ietekmējās no divām togad iepriekš skatītām gleznām Luvrā, Teodora Šaserio Divas māsas un anonīmā Gabriela d'Estrē un viena no viņas māsām.[9]

Divas Frīdas atrodas Mehiko modernās mākslas muzejā.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks/; Make Lists, Not War.
  2. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-v-1900-present-2/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
  3. 3,0 3,1 3,2 Margaret A. Lindauer. Devouring Frida: The Art History and Popular Celebrity of Frida Kahlo. Middletown, Conn. : Wesleyan University Press, 1999. 144–149. lpp. ISBN 0819563471.
  4. Anderson, Corrine (2009). "Remembrance of an Open Wound: Frida Kahlo and Post-revolutionary Mexican Identity". South Atlantic Review 74 (4): 119–130. Arhivēts no oriģināla 2015. gada 29. martā. Atjaunināts: 2017. gada 31. oktobrī.
  5. Veidne:Xzurnāla atsauce
  6. 6,0 6,1 Andrea Kettenmann. Kahlo. Slovakia : Taschen, 1992. 54. lpp. ISBN 978-3-8365-0085-2.
  7. Hayden Herrera. Frida Kahlo: The Paintings. Hong Kong : HarperCollins, 1991. 135. lpp. ISBN 0-06-016699-1.
  8. 8,0 8,1 Marilyn Stokstad, Michael Watt Cothren. Art history (English). Upper Saddle River, NJ : Pearson/Prentice Hall, 2011-01-01. 1070. lpp. ISBN 9780205744220.
  9. Salomon Grimberg. I Will Never Forget You: Frida Kahlo & Nickolas Muray. San Francisco : Chronicle Books, 2006. 32, 42. lpp. ISBN 0811856925.
  10. Andrea Kettenmann. Frida Kahlo, 1907-1954: Pain and Passion. Cologne : Taschen, 2003. 95. lpp. ISBN 3822859834.