Meksika

Vikipēdijas lapa
Meksikas Savienotās Valstis
Estados Unidos Mexicanos
Meksikas karogs Meksikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLa Patria es Primero ("Tauta ir pirmā")
HimnaHimno Nacional Mexicano ("Meksikāņu nacionālā himna")
Location of Mexico
Location of Mexico
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Mehiko
972 550) 19°03′N 99°22′W / 19.050°N 99.367°W / 19.050; -99.367
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Andress Manuels Lopess-Obradors
Neatkarība no Spānijas 
 -  Deklarēta 1810. gada 16. septembrī 
 -  Atzīta 1821. gada 27. septembrī 
Platība
 -  Kopā 1 972 550 km² (15.)
 -  Ūdens (%) 2,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. gadā 119 530 753 (10.)
 -  Blīvums 61/km² (142.)
IKP (PPP) 2015. gada aprēķins
 -  Kopā $2,224 triljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $18 857 
Džini koef. (2014) 48,2 (augsts
TAI (2019) 0,779 (augsts) (74.)
Valūta Meksikas peso (MXN)
Laika josla (UTCno -8 līdz -6)
Interneta domēns .mx
ISO 3166-1 kods 484 / MEX / MX
Tālsarunu kods +52

Meksika (spāņu: México), oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos — Gvatemalu un Belizu. Meksiku rietumos apskalo Klusais okeāns, austrumos — Karību jūra un Meksikas līcis. Meksikas kopējā platība ir 1 972 550 km², un tā ir piecpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Pēc 2015. gada datiem Meksika ar 119,53 miljoniem iedzīvotāju bija desmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Meksika ir federāla prezidentāla republika, kas sastāv no 31 štata un viena federālā distrikta. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko. Meksika ir ESAO, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G-20 dalībvalsts. 1994. gadā tā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kas tika uzņemta ESAO. Meksikai ir piecpadsmitā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP un vienpadsmitā pēc pirktspējas paritātes.[1] 2015. gadā tā bija devītā apmeklētākā valsts pasaulē ar vairāk kā 32,1 miljonu ārvalstu apmeklētāju.[2] Meksika ir septītajā vietā pasaulē pēc UNESCO pasaules mantojuma objektu skaita.[3] Iedzīvotāju vairākums ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gadsimtā, kad tajās iebruka spāņi un izveidoja Jaunspānijas vicekaralisti, kas pastāvēja līdz 1821. gadam, kad īslaicīgi pastāvošā Meksikas impērija (Imperio Mexicano, 1821–1823) ieguva neatkarību, pēc to pārveidoja par Meksikas Republiku (República Mexicana, 1824–1846), tad pirms kara ar ASV par Meksikas Savienotajām valstīm (Estados Unidos Mexicanos, 1846–1864). ASV Pilsoņu kara laikā 1864. gadā īslaicīgi atjaunoja Meksikas impēriju (1864–1867), tad atkal Meksikas Savienotās Valstis. Ģenerāļa Porfirio Diaza valdīšanas periodā (1884–1911) valstī valdīja diktatūra, kuru gāza Meksikas revolūcijas rezultātā (1910–1920).

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gada vēlēšanās uzvarēja uzņēmējs un bijušais Gvanahvato gubernators Visente Fokss no Nacionālās Rīcības partijas (NRP). Viņa uzvara pārtrauca Institucionāli Revolucionārās partijas (IRP) dominēšanu Meksikas politiskajā dzīvē kopš 1929. gada.[4] IRP kļuva par opozīcijas partiju. Viņš apsolīja cīnīties ar korupciju un valsts zemo efektivitāti. Savas prezidentūras laikā viņš veidoja stipras attiecības ar ASV, mēģināja uzbūvēt lidostu Tekskoko un piemērot PVN medicīnas precēm. Attiecības ar citām rietumu pusslodes valstīm pasliktinājās — Foksam bija konflikts ar Kubas prezidentu Fidelu Kastro un ar Venecuēlu un Bolīviju par to, ka tās negribēja nodibināt brīvo tirdzniecības zonu starp visām Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm (izņemot Kubu).

2006. gada vēlēšanās uzvarēja Felipe Kalderons no NRP. Viņa prezidentūras laikā notika ekonomikas lejupslīde, īpaši 2009. gadā, kad IKP pazeminājās par 4,7%. Taču nākamajā gadā ekonomika atguvās, pieaugot par 5,11%. Taču izmantoto līdzekļu dēļ, lai izkļūtu no recesijas, pieauga valsts parāds un nabadzības līmenis. Viņa prezidentūras laikā tika panākta universāla veselības aprūpe. Kalderons sāka Meksikas narkotiku karu, kas izraisīja lielas sadursmes starp narkotiku kontrabandistiem un policijas vienībām.[5] 2011. gadā ziņoja, ka vismaz 80 000 cilvēku ir gājuši bojā organizētās noziedzības noziegumu rezultātā.[6]

2012. gada vēlēšanās uzvarēja Enrike Penja Njeto no IRP. IRP atguva dominējošās partijas lomu pēc 12 gadu pārtraukuma.[7] Viņš tiek uzskatīts par vienu no visnepopulārākajiem prezidentiem Meksikas vēsturē.[8] Savas prezidentūras pirmo divu gadu laikā viņš liberalizēja Meksikas enerģētikas nozari, samazināja monopolu skaitu, reformēja izglītības sistēmu un modernizēja valsts finanšu noteikumus.[9] 2010. gados Meksika piedzīvoja naftas cenu kritumu un ekonomisko krīzi, kas iedragāja prezidenta popularitāti. Njeto bija sliktas attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš pieprasīja, lai Meksika maksā par sienas izbūvi uz abu valstu robežas.[10] Kad Njeto noraidīja šo pieprasījumu, Tramps vainoja Meksiku par nespēju apturēt nelegālo imigrantu plūsmas, kas uz ASV dodas caur Meksiku no citām Dienvidamerikas valstīm.[11]

2018. gada vēlēšanās uzvarēja Andress Manuels Lopess-Obradors no Nacionālās atdzimšanas kustības.[12]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats — no kalnu virsotnēm, kuras pastāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 m virs jūras līmeņa sauc par „karsto zemi”, 910 – 1800 m — par „mēreno zemi” un virs 1800 m — par „auksto zemi”.

Mehiko pilsēta atrodas „mērenajā zemē”. Tur ir vēss un sauss klimats ar minimālām temperatūras svārstībām (vidēji 12 līdz 17 °C). Uz ziemeļiem no Mehiko temperatūras svārstības ir izteiktākas un maksimālā temperatūra var pārsniegt 45 °C. Tveice un niecīgais nokrišņu daudzums — mazāk nekā 250 mm gadā — izraisa lielu tuksnešu un pustuksnešu izveidošanos. Relatīvi sauss klimats ir arī Meksikas centrālajā un dienvidu daļā, un tikai tropiskajos apgabalos Meksikas pašos dienvidos un dienvidaustrumos bieži un pamatīgi līst. Mitrākie Meksikas reģioni ir dienvidu un Jukatana; šie apgabali saņem vairāk nekā 3000 mm nokrišņu gadā.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksikas daudzveidīgais reljefs un klimats ir piemērota vide dažādiem dzīvniekiem un augiem. Pat viskarstākajos un sausākajos tuksnešos Meksikas ziemeļos krāšņi aug jukas un daudzu sugu kaktusi. Sausos apgabalos dzīvo arī kukaiņi, ķirzakas, koijoti un bruņneši. Meksikā ir apmēram 550 000 km2 mežu. Karstajos un mitrajos Meksikas dienvidos ir lietus meži, kur dzīvo pērtiķi, jaguāri, skudrulāči, daudzu sugu putni un ķirzakas. Sjerraamadres un citu kalnu nogāzes zemāk par 400 m virs jūras līmeņa klāj lieli priežu un citu skujkoku meži. Šajos kalnos dzīvo lāči, mežacūkas un oceloti. Izcērtot mežus, daudzu dzīvo radību eksistence tiek apdraudēta, jo viņu dabiskās dzīvotnes ir izpostītas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksika ir bijusi mājvieta vairākām senām civilizācijām, arī olmekiem, maijiem un actekiem. Acteki Meksikā apmetās ap 1200. gadu un vietā, kur tagad atrodas Mehiko, uzbūvēja galvaspilsētu Tenočtitlanu. Acteku civilizāciju sagrāva spāņu iekarotāji 16. gadsimta sākumā. Dēvēta par Jaunspāniju, Meksika bija spāņu pakļautībā līdz 1821. gadam, kad ieguva neatkarību. Tagad no 98 miljoniem meksikāņu Amerikas pirmiedzīvotāji ir 30%. Lielākā etniskā grupa ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji, kas sastāda 60% iedzīvotāju.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī.
  2. «Mexico set a record in 2015 with 32.1 million international tourists arriving by air». 2016. gada 24. febr.
  3. UNESCO World Heritage Centre. «UNESCO World Heritage Centre - World Heritage List». UNESCO World Heritage Centre.
  4. «Opposition wins Mexico election Facts». theguardian.com. The Guardian. Skatīts: 2018. gada 17. jūlijā.
  5. «11. decembris. Meksikas prezidents piesaka karu narkotiku karteļiem». lr1.lv. LR1. Skatīts: 2018. gada 2. jūlijā.[novecojusi saite]
  6. «Mexico Drug War Fast Facts». cnn.com. CNN. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
  7. «Peña Nieto claims victory in Mexico elections». theguardian.com. The Guardian. Skatīts: 2018. gada 17. jūlijā.
  8. «Trump is no longer Mexico’s most hated man. It’s Peña Nieto». macleans.ca. macleans. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
  9. «How Mexico’s president may have rescued his country». washingtonpost.com. Washington Post. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
  10. «Tramps: Mēs būvēsim sienu!». diena.lv. Diena. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
  11. «Tramps sanikno Njeto, atjaunojot diskusiju par sienu». delfi.lv. Delfi. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
  12. «Meksikas prezidenta vēlēšanās uzvarējis galēji kreiso kandidāts». delfi.lv. Delfi. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.