Dzīvības nodrošināšanas sistēma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmonautikā ir ierīču kopums, kas ļauj cilvēkam vai citai dzīvai būtnei normāli uzturēties kosmosā hermētiskā kosmiskajā aparātā. Tai visa lidojuma laikā jānodrošina cilvēks ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām vielām, ka arī jāapstrādā viņa izdalītas vielas. Sistēmai tāpat jāuztur vide, kur uzturas cilvēks, noteiktā temperatūras diapazonā, pieņemamā atmosfēras spiedienā, ka arī jāaizsargā no bīstamas ārējās iedarbības, piemēram radiācijas un mikrometeoroīdiem.

Atkarībā no apgādes veida dzīvības nodrošināšanas sistēmas var būt atvērtas, daļēji slēgtas vai pilnībā slēgtas. Atvērtās tipa sistēmās visus krājumus piegādā no Zemes. Tādas ir visos kosmosa kuģos. Daļēji noslēgtās sistēmās daļa vielu tiek pārstrādāta otrreizējai izmantošanai. Piemēram, Starptautiskajā kosmosa stacijā ūdens no mazgāšanās, urīna, atmosfēras tvaika u.c. tiek savākts un destilācijas procesā attīrīts. Pēc tam šo ūdeni var izmantot dzeršanai, mazgāšanai vai lai elektrolīzes iekārtās iegūtu skābeklis, ar kuru papildinātu atmosfēru. Pilnībā slēgta tipa dzīvības nodrošināšanas sistēma būtu slēgta ekoloģiska sistēma, kurā visas cilvēka bioloģisko vajadzību vielas tiktu iegūtas, pārstrādājot cilvēka izdalītās vielas, tai skaitā pārtika tiktu izaudzēta uz vietas. Līdz mūsdienām šāda sistēma kosmosā vēl nav izveidota, bet nākotnē tādas būs nepieciešamas, cilvēkam ceļojot uz citām planētām un uz tām izveidojot pastāvīgas bāzes.

Dzīvības nodrošināšanas sistēma tiek ierīkota katrā kosmosa kuģī un orbitālajā stacijā, kurā paredzēts uzturēties cilvēkam. Kosmosa kuģos kritisku operāciju (pacelšanās, nolaišanās) laikā kosmonauti parasti ir tērpti skafandros, kuros ir rezerves dzīvības nodrošināšanas sistēma gadījumiem, ja galvenā sistēma sabojātos. Iziešanā atklātā kosmosā tiek izmantoti skafandri ar autonomu dzīvības nodrošināšanas sistēmu.