Dziedzerepitēlijs

Dziedzerepitēlijs

Dziedzerepitēlijs ir viens no epitēlijaudu veidiem, tas veido dziedzerus. Dziedzerepitēliju iedala 2 apakšgrupās — ārējās sekrēcijas un iekšējās sekrēcijas dziedzerepitēlijs. Pēc uzbūves to iedala arī vienkārtas un daudzkārtas dziedzerepitēlijā. Vienkārtas dziedzerepitēlijs atrodas tievās zarnas sienā un citās gremošanas trakta daļās. Tā funkcija ir gļotu izdalīšana. Savukārt daudzkārtu dziedzerepitēlijs veido sviedru, asaru dziedzerus, dzimumdziedzerus u.c. Tā funkcija ir sviedru, asaru, gļotu u.c. sekrētu izdalīšana. Dziedzerepitēlijs var veidot gan iekšējās sekrēcijas (endokrīnos), gan ārējās sekrēcijas (eksokrīnos) dziedzerus.

Sekrēcijas veidi

Ja sekrēts nokļūst uz ķermeņa ārējās virsmas vai kāda orgāna dobumā, to sauc par ārējo sekrēciju. Šūnas izdala:

1. Neorganiskās vielas, kuras šūnu atstāj tādas pašas, kā iekļuvušas organismā (H2O u.c.)
2. Vielmaiņas gala produktus (CO2)
3. Sekrētus jeb šūnā sintezētās bioloģiski aktīvās vielas

Sekrēts izdalās trijos veidos:

1. Merokrīnā veidā — sekrēts izdalās no šūnas eksocitozes ceļā. Sekretorās granulas saplūst ar plazmatisko membrānu un izdala saturu ārpus šūnas. Šis sekrēcijas veids ir visbiežāk sastopams, piemēram, siekalu dziedzeros.
2. Apokrīnā veidā — no šūnas atraujas apikālais gals ar visu sekrētu. Tādā veidā notiek sekrēcija piena dziedzerī un sviedru dziedzeros.
3. Holokrīnā veidā — šūna pārpildās ar sekrētu un pārplīst. Šajā gadījumā šūna sekretē tikai vienu reizi un bojā gājušās šūnas aizvieto jaunas. Tās veidojas cilmes šūnu diferenciācijas rezultātā. Šāda veida sekrēcija notiek tauku dziedzeros.