Dzimtā valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas. Dzimtā valoda ir viens no sociolingvistikas pamatjēdzieniem. Parasti zinātnē ar dzimto valodu saprot to valodu, kuru cilvēks apgūst no agras bērnības, bez speciālas apmācības, atrodoties attiecīgās valodas vidē. Atsevišķos gadījumos bērns no mazotnes var iemācīties vairākas valodas dzimtās valodas līmenī.

Dzimtajai valodai pretstatīta tiek svešvaloda, kuru cilvēks parasti apgūst vēlāk speciāli mācoties vai atrodoties attiecīgajā valodas vidē vai arī savādāk. Kā likums, svešvalodu cilvēks apgūst (no to attiecīgās valodas lietotāju skatpunkta, kuriem tā ir dzimtā valoda) vājāk, nekā savu dzimto valodu, pieļauj tās vai citas kļūdas (kaut arī nenozīmīgas). Uz svešvalodas apguvi iespaidu atstāj cilvēka dzimtā valoda, kā arī citas apgūtās svešvalodas.

Sarunvalodā ar jēdzienu "dzimtā valoda" nereti saprot tās tautas valodu, pie kuras cilvēks pieder. Formāli, tādos gadījumos, cilvēks savu "dzimto valodu" var arī nepārvaldīt.

Lai pievērstu uzmanību valodu daudzveidības saglabāšanai, UNESCO ir iedibinājis Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas tiek atzīmēta katra gada 21. februārī.

Definīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izcelsme: valoda(s), kuru apgūst pirmo (valoda. kurā tiek nodibināts pirmais ilgstošais verbālais kontakts);
  • Iekšējā identitāte: valoda(s), kuru indivīds identificē kā savu dzimto valodu;
  • Ārējā identitāte: valoda(s), kuru citi identificē kā indivīda dzimto valodu;
  • Kompetence: indivīda vislabāk pārzinātātā valoda(s).
  • Lietošana: indivīda visvairāk lietotā valoda.