UNESCO

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
UNESCO logo

UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir specializēta ANO (Apvienoto Nāciju Organizācijas) aģentūra. UNESCO dibināta 1945. gada 16.novembrī ar mērķi veicināt visā pasaulē miera kultūru, rosināt sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dot ieguldījumu nabadzības mazināšanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju palīdzību.

UNESCO pēc sava juridiskā statusa ir patstāvīga, autonoma starpvaldību organizācija. Šobrīd tajā ir 195 dalībvalstis. Tās ģenerāldirektore kopš 2009. gada rudens ir Bulgārijas pārstāve Irina Bokova. UNESCO budžetu veido tās dalībvalstu ikgadējās iemaksas, kā arī īpašas valstu mērķdotācijas kādu noteiktu programmu pilnveidei vai projektu realizācijai. UNESCO ir trīs lēmējinstitūcijas: UNESCO Ģenerālā konference, kurā ir pārstāvētas visas UNESCO dalībvalstis ar vienu balsi katrai un kas tiekas reizi divos gados, UNESCO Izpildpadome, kuras sastāvā ir 58 Ģenerālās konferences ievēlētas dalībvalstis un kas ir galvenā lēmējinstitūcija Ģenerālās konferences starplaikos, un dalībvalstu nacionālās komisijas, kuru pamatuzdevums ir nodrošināt katras valsts sadarbību ar UNESCO, pārstāvēt tās intereses organizācijas darbā, kā arī nodrošināt UNESCO programmu īstenošanu dalībvalstī.

UNESCO aizsākumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

UNESCO ir mantiniece Tautu Savienības Starptautiskai komisijai intelektuālās sadarbības jautājumos, kas tika izveidota 1921. gadā ar mērķi veicināt intelektuālu sadarbību valstu starpā, tādējādi nodrošinot pasaules sabiedrību un kultūru mierīgu līdzāspastāvēšanu. UNESCO ideja par cilvēces mierīgu līdzās pastāvēšanu ir daudz senāka – tā ir ideja par kopīgu diskusiju, aicinot visas dalībvalstis „pie viena galda” un vienlīdzīgi iesaistīties, satikties un kopīgi vienoties par rīcību, kas saistīta ar cilvēces globālajiem izaicinājumiem. Šīs kopīgās rīcības pamatā ir tādu vērtību, kā taisnīgums, solidaritāte, tolerance, cilvēktiesības un vienlīdzība ievērošana.

UNESCO darbības jomas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

UNESCO izvirzīto mērķu izpildi īsteno piecās – izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras, komunikācijas un informācijas - darbības jomās.

Izglītība ir UNESCO visplašākais darbības lauks. UNESCO uzdevums ir tiekties pēc izglītības pieejamības visā pasaulē ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģiskās piederības, sociālā vai ekonomiskā stāvokļa. UNESCO izglītības programmu pilnveidei tiek izstrādātas stratēģijas un risinājumi kvalitātes uzlabošanai, mācību procesa un tā rezultātu izvērtēšanai, atvērtas un iekļaujošas vides veidošanai, jaunu tehnoloģiju un mācību metožu izmantošana visos izglītības līmeņos.

UNESCO stratēģija zinātnes jomā ir veicināt un izkopt zinātnes saikni ar sabiedrību, uzsverot zinātni kā galveno līdzekli attīstībai. UNESCO aicina dalībvalstis savas attīstības programmas balstīt uz objektīviem pētījumiem un zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, turpretim zinātniekus UNESCO vieno un aicina reaģēt uz pārmaiņu procesiem, iedrošinot meklēt tiem inovatīvus risinājumus un attīstīt jaunas pieejas.

UNESCO izvirzītie pamatuzdevumi dabas zinātņu jomā ir sekmēt pētījumus pamatzinātnēs un inženierzinātnēs, stiprināt zinātniskās pētniecības kapacitāti, sekmēt vienlīdzību zināšanu un tehnoloģiju pieejamībā un veicināt sabiedrības zināšanas dabas zinātņu jomās visā pasaulē.

UNESCO sociālo un humanitāro zinātņu jomā sekmē zināšanu uzkrāšanu, standartu izstrādi, intelektuālo sadarbību un domu apmaiņu ar mērķi veicināt tādu sociālo pārmaiņu procesus, kas sekmētu savstarpēju cieņu un tiesisko un morālo normu ievērošanu. UNESCO galvenās aktivitātes šajā jomā ir vērstas uz ētikas, cilvēktiesību, sociālo pārmaiņu un filozofijas jautājumu pilnveidi, dodot ieguldījumu politikas dokumentu un rīcības plānu izstrādei.

Kultūra ir UNESCO darbības joma, kas saistīta gan ar visas pasaules kopīgo pieredzi un vērtībām, zināšanu un prasmju mantojumu, gan arī cilvēces radošo darbību un izpausmju daudzveidību. Organizācijas lomu kultūras jomā raksturo tās ieguldījums globālās attīstības un nāciju mierīgas līdzāspastāvēšanas uzturēšanā, kultūras nozīme ekonomiskās izaugsmes un sociālās saliedētības nodrošināšanā. UNESCO uzskata kultūru par attīstības pamatfaktoru.

Komunikācijas un informācijas joma ir UNESCO darbības sektors komunikācijas, zināšanu aprites un informāciju tehnoloģiju jautājumos, kuros UNESCO kalpo kā forums, kur tiek risināti un analizēti komunikācijas un informācijas tehnoloģiju straujās attīstības radītie sociālie, kultūras, ētikas un tiesību jomas izaicinājumi. UNESCO veicina vārda un preses brīvību, informācijas un mediju lietotpratību, vispārēju piekļuvi informācijai, ētikas un demokrātijas principu ievērošanu un kultūras daudzveidības saglabāšanu pasaules informācijas tīklos.

UNESCO uzdevumi, funkcijas un prioritātes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais UNESCO šā brīža uzdevums ir palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības un citus starptautiski noteiktus attīstības mērķus. UNESCO īstenojot programmas visās savās kompetences jomās, īpašu uzmanību pievērš uzdevumiem, līdz 2015. gadam uz pusi samazināt nabadzību, sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visiem, veicināt ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu un iestāties par mieru un drošību pasaulē.

Mērķu sasniegšanai UNESCO ir izvirzījusi galvenās funkcijas: būt par ideju laboratoriju, kalpot par informācijas apstrādes centru sabiedrībā, būt par standartu veidotāju, veicināt dalībvalstu kapacitāti UNESCO darbības jomās un būt par starptautiskās sadarbības veicinātāju.

UNESCO galvenās prioritātes 2008. – 2013. gadam: nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem mūžizglītības perspektīvā, nodrošināt zināšanu un zinātnes politikas mobilizāciju ilgtspējīgai attīstībai, pievērsties jaunajiem ētikas izaicinājumiem, veicināt kultūras daudzveidības un starpkultūru dialogu un veidot iekļaujošu zināšanu sabiedrību caur informāciju un komunikāciju.

UNESCO nacionālās komisijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā komisija ir katras dalībvalsts izveidota institūcija sadarbībai ar UNESCO, kuru tiesiskais statuss tiek noteikts, pamatojoties uz katras valsts iekšējo normatīvo aktu sistēmu. Nacionālās komisijas ir unikāls institucionāls orgāns, kuram nav līdzīga nevienā citā ANO sistēmas organizācijā, fondā vai institūcijā. UNESCO nacionālo komisiju pamatuzdevums ir nodrošināt katras dalībvalsts sadarbību ar UNESCO un pārstāvēt dalībvalsts intereses organizācijas darbā, kā arī īstenot UNESCO programmas un idejas attiecīgā valstī.

Latvija par UNESCO dalībvalsti kļuva 1991. gada 14. oktobrī, oficiālā valsts uzņemšanas ceremonijā UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Pēc Latvijas pievienošanās UNESCO - 1992. gadā tika izveidota UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK), kas oficiāli dibināta 1994. gadā saskaņā ar 1994. gada 24. novembra Latvijas Republikas (LR) Saeimas likumu Par UNESCO LNK Satversmes apstiprināšanu.

UNESCO LNK ir vienīgā institūcija, kas nodrošina UNESCO programmu īstenošanu un koordinēšanu Latvijā sadarbībā ar attiecīgā mandāta valsts un sabiedriskajām organizācijām, veicina UNESCO normatīvo dokumentu un ideju pieņemšanu un iedzīvināšanu Latvijā, kā arī sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju nodrošina un aizstāv Latvijas intereses un Latvijas pieredzes novērtēšanu atpazīstamību starptautiski UNESCO interešu un darbības jomu ietvaros.

UNESCO darbības galvenās jomas Latvijā ir: pasaules mantojuma; nemateriālā un dokumentārā kultūras mantojuma saglabāšana; inovatīvu sadarbības tīklu attīstīšana un koordinēšana; zināšanu sabiedrības veicināšana un zināšanu mobilizēšana un izglītības pieejamības un kvalitātes veicināšana, stiprinot mūžizglītības, iekļaujošās izglītības un ilgtspējības principus un vērtības izglītībā.

UNESCO LNK veicina sekmīgu Latvijas dalību UNESCO, sniedz atzinumus un priekšlikumus par UNESCO kompetences jautājumiem, izstrādā rīcības plānus UNESCO programmu īstenošanai Latvijā, koordinējot to izpildi, piedalās UNESCO un ar to saistīto starpvaldību un starptautisko institūciju darbā, kā arī sniedz informāciju un veido sadarbību Latvijā UNESCO darbības jomās.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]