Ekslibris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1899. gada jūgendstila ekslibris

Ekslibris (lat. ex libris — "grāmata no…") jeb grāmatas īpašumzīme — miniatūrgrafikas mākslas darbs, kas norāda grāmatas īpašnieku ietverot viņa vārdu vai iniciāļus. To ielīmē grāmatas vāka iekšpusē ar nolūku norādīt, kam grāmata pieder.

Radies Rietumeiropā XV gs. beigās kur, veidojoties privātajiem grāmatu krājumiem, ekslibris kā īpašnieka zīme tika rotāta ar viņa vārdu vai greznu monogrammu, vai dzimtas ģerboni un ielīmēta grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.

Par latviešu ekslibra aizsācēju tiek uzskatīts Rihards Zariņš, kas 1897. gadā darināja ekslibri savai līgavai - zviedru dziedātājai Evai Sundbladei. Ap to pašu laiku ekslibri radījis arī Jānis Staņislavs Roze, bet tā diemžēl nav saglabājusies. Savu uzplaukumu latviešu ekslibri māksla piedzīvoja starpkaru periodā, kad sevi pieteica tādi izcili mākslinieki kā Sigismunds Vidbergs, Niklāvs Strunke, Jūlijs Madarnieks, Indriķis Zeberiņš u.c.
Pēc 1945. gada Latvijas ekslibru mākslā sevi spilgti apliecināja tādi latviešu grafiķi kā profesors Pēteris Upītis, Inārs Helmūts, Gunārs Krollis, Dainis Rožkalns, gleznotājs Uldis Zemzaris, karikatūristi Gunārs Bērziņš, Uģis Mežvilks u.c.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]