Epiglotāls līdzskanis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Epiglotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balsenes krokām pret uzbalseni (uzgāmuru).[1]

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļautie epiglotākie līdzskaņi ir:

IPA Apraksts Paraugs
Valoda Ortogrāfija IPA Tulkojums
Xsampa-greaterthanslash.png nebalsīgs epiglotāls eksplozīvs slēdzenis agulu jaʡ vidus
Xsampa-lessthanslash.png balsīgs epiglotāls berzenis vai spraudzenis arābu tɑʢɑʃʃæː gūt virsroku
Xsampa-Hslash.png nebalsīgs epiglotāls berzenis haidas ants ʜʌntsʰ ēna
  • Balsīgs epiglotāls eksplozīvs slēdzenis nav iespējams. Ja tas kļūst balsīgs (piem. dahalo valodā), tas pārvēršas par tapu.
  • Kaut arī [ʢ] tradicionāli IPA tabulā tiek novietots pie berzeņiem, tas parasti ir spraudzenis. Nevienā valodā netiek izšķirti atsevišķi berzeņi un spraudzeņi šajā artikulācijas vietā. Dažkārt tiek lietota nolaišanas diakritiskā zīme, lai pasvītrotu berzenisko artikulācijas veidu: [ʢ̞].
  • Epiglotāli vibranti ir pietiekoši plaši izplatīti, bet tie parasti tiek uzskatīti par fonēmiskiem eksplozīviem slēdzeņiem vai berzeņiem ar vibrēšanu kā fonētisku detaļu. IPA nav simbola šādai skaņai un literatūrā dažkārt tiek lietots simbols [я].

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epiglotālie līdzskaņi ir samērā maz zināmi. Tas daļēji var būt saistīts ar to, ka Eiropas valodās runājošiem lingvistiem šīs skaņas ir grūti atpazīt. Dažos gadījumos akustiski izmērot par faringālu uzskatītu līdzskani, atklājas, ka tas ir epiglotāls. Tā bija gadījumā ar dahalo valodu.

Epiglotālie līdzskaņi galvenokārt ir zināmi Tuvajos austrumos, Kaukāzā un Britu Kolumbijā Kanādā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]