Artikulācijas vieta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):
1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla

Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi. Kopīgi ar artikulācijas veidu un fonāciju tiek iegūts līdzskaņa raksturīgais skanējums.

Artikulācijas vieta tiek definēta pēc abiem artikulētājiem; gan pēc aktīvā, gan pasīvā. Piemēram, aktīva apakšlūpa var kontaktēt gan ar pasīvu augšlūpu (bilabiāls līdzskanis, kā [m]), gan augšzobiem (labiodentāls līdzskanis, kā [f]). Cietā aukslēja var kontaktēties gan ar mēles priekšējo, gan ar pakaļējo daļu. Ja lieto mēles priekšdaļu, tad artikulācijas vietu sauc par retrofleksu; ja lieto mēles pakaļējo daļu, tad artikulācijas vietu sauc par "dorsāli-palatālu" vai vienkārši palatālu.

Ir pieci galvenie aktīvie artikulētāji:

Šie artikulētāji var darboties gan neatkarīgi cits no cita, gan divi vai vairāki vienlaicīgi koartikulācijā.

Pasīvā artikulācija toties ir bez stingri nospraustām robežām. Tādas vietas, kā lingvolabiāla un interdentāla, interdentāla un dentāla, dentāla un alveolāra, alveolāra un palatāla, palatāla un velāra, velāra un uvulāra var saplūst viena ar otru un līdzskanis var tikt izrunāts kā vidējs starp nosauktajām artikulācijas vietām.

Lietojot mēles lokano galu izšķir laminālu (mēles gala augšējā virsma), apikālu (mēles galiņš) un subapikālu (mēles gala apakšējā virsma) artikulācijas. Arī šīs artikulācijas var saplūst viena ar otru bez stingras robežas.

Aktīvo artikulētāju un artikulācijas vietu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.
Aktīvais artikulētājs Aktīvais artikulētājs + pasīvā artikulācijas vieta
Labiāls Bilabiāla
Labiodentāla
Koronāls Lamināls Lingvolabiāla
Interdentāla
Lamināli dentāla
Lamināli dentialveolāra
Lamināli alveolāra
Lamināli postalveolāra ("retroflekss līdzskanis" #1)
Daļēji palatāls Daļēji palatāli postalveolāra ("palatoalveolāra")
Palatāls Palatāli postalveolāra ("alveopalatala")
Apikāls Apikāli dentāla
Apikāli alveolāra
Apikāli postalveolāra ("retroflekss līdzskanis" #2)
Subapikāls Subapikāli (pre)palatāla ("retroflekss līdzskanis" #3)
Dorsāls Prepalatāla
Palatāla
Prevelāra (vai vidēji palatāla)
Velāra
Postvelāra
Uvulāra
Radikāls Augšfaringāla
Lower Lejasfaringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Laringāls Glotāla

Gaisa plūsmas noslēgšanas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(Visi augstākminētajās vietās veidotie līdzskaņi var būt nazāli un lielākā daļa arī laterāli.)

Nazāla un laterāla artikulācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nazāla artikulācija: mīkstās aukslējas tiek nolaistas, lai ļautu gaisa plūsmai plūst caur degunu (tehniski tā ir vieta, bet vispārīgi atzīta par artikulācijas veidu).
  • Laterāla artikulācija: gaiss plūst gar mēles malām un zobiem, nevis pār mēles galu.

Koartikulācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažās valodās ir līdzskaņi ar vienlaicīgi divām artikulācijas vietām, ko sauc par koartikulētiem līdzskaņiem. Ja tie ir dubultās artikulācijas līdzskaņi, tiem jābūt viena artikulācijas veida primārajām artikulācijas vietām (divi slēdzeņi vai divi nazāli līdzskaņi utt.). (Balss sprauga kontrolē fonāciju un dažkārt gaisa plūsmu un tā netiek atzīta par artikulatoru.)

Tomēr biežāk ir sastopama spraudzeniska sekundārā artikulācija, kad abas artikulācijas vietas var būt līdzīgas, kā piemēram labializēts labiāls vai palatalizēts velārs līdzskanis.

Visbiežāk sastopamās koartikulācijas:

  • Labializācija: lūpu noapaļošana gaisa plūsmas noslēgšanas laikā, kā [kʷ] vai [w].
  • Palatalizācija: mēles pacelšana plet cietajām aukslējām gaisa plūsmas noslēgšanas laikā, kā krievu [tʲ].
  • Velarizācija: mēles pamatnes pacelšana pret mīkstajām aukslējām, kā [lˠ] vai [ɫ].
  • Faringalizācija: rīkles gala sasprindzināšana, kā arābu [tˤ].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]