Fotometrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Fotometrija ir optikas nozare, kas pēta gaismas avotu izstaroto elektromagnētisko enerģiju un tās mērīšanu. Gaismas avotus iedala termiskajos un luminiscentajos. Katrā gaismas avotā noteikta veida enerģija pārvēršas elektromagnētiskā starojuma enerģijā, ar cilvēka aci var saskatīt tikai daļu no šī starojuma, kas ir robežās starp 400 - 760 nm.

Galvenie gaismas avotu raksturlielumi ir gaismas avota starojuma enerģijas plūsma, gaismas plūsma, gaismas stiprums, gaismas avota spožums un apgaismojums. Visizplatītākie gaismas avoti ir kvēlspuldzes un gāzizlādes spuldzes. Gaismas avotus pēc izcelsmes iedala dabīgajos un mākslīgajos. Nepārtrauktu spektru izstro termiskie gaismas avoti kā arī cietas un šķidras luminiscējošas vielas, savukārt līnijspektru - lāzeri un gāzizlādes spuldzes. Joslu spektru rada augstsprieguma gāzizlādes spuldzes. Virsmas apgaismojumu var aprēķināt pēc formulām:

E_0=\frac{I}{r^2} un E=E_0 cos \alpha.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]