Glābšanas manevrs
Glābšanas manevrs ir viens no vairākiem kuģa manevriem, kurus parasti veic, tiklīdz tiek pamanīts cilvēks aiz borta. Lai manevrētu kuģi pēc iespējas tuvāk pār bortu pārkritušajam cilvēkam, izmanto Viljamsona, Andersona, Šarnova un citus apgriezienus.
Viljamsona apgrieziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuģi ar lielu ūdensizspaida pilnības koeficientu parasti zaudē lielu daļu sava ātruma, kad tie pēc Viljamsona apgrieziena veikšanas ir atgriezušies uz sākotnējam pretējā kursa. Pēc tam ir jādod dzinējam neliela atpakaļgaita, lai kuģi apstādinātu un paceltu cilvēku no ūdens. Kuģa trajektorija ir paredzama, tādēļ šo apgriezienu plaši izmanto.
Pamanot cilvēku aiz borta, stūri pārliek līdz galam uz aiz borta pārkritušā cilvēka pusi. To dara, lai atvirzītu dzenskrūvi projām no ūdenī esošā cilvēka. Pēc tam, kad kurss ir izmainījies par 35 līdz 50 grādiem no sākotnējā kursa, stūri pārliek līdz galam uz pretējā borta pusi. Stūri tur pārliktu līdz bortam, kamēr kuģa kurss nepietuvojas 10 līdz 15 grādus no sākotnējam pretējā kursa. Šajā brīdī stūri vēlreiz pārliek līdz galam uz sākotnējā borta pusi, lai dzēstu kuģa griešanās inerci un izvestu to uz sākotnējam pretējā kursa.[1]
Andersona apgrieziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andersona paņēmiens ir visātrākais manevrs glābšanai, piemērots kuģiem ar mazu cirkulācijas rādiusu. Šo apgriezienu pārsvarā izmanto kuģi ar jaudīgiem dzinējiem un to ļoti grūti izpildīt kuģiem ar vienu dzenskrūvi. Tā ir sarežģīta metode, jo tuvošanās cilvēkam, kurš atrodas aiz borta, nenotiek taisnā virzienā.
Pamanot cilvēku aiz borta, stūri pārliek līdz galam uz aiz borta pārkritušā cilvēka pusi. Pēc novirzīšanās no sākotnējā kursa par 250°, stūri pārliek taisni, kuģa diametrālajā plaknē, un pabeidz uzsākto manevru.[2]
Šarnova apgrieziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šarnova paņēmiens atgriež kuģi atpakaļ savā ķīļūdenī. Kuģis veic mazāku attālumu, tādējādi ietaupot laiku. Tomēr šo apgriezienu nevar izmantot nekavējošu darbību situācijā, jo tad, kad kuģis izies uz sākotnējam kursam pretējā, aiz borta pārkritušais cilvēks atradīsies kuģa aizmugurē.
Izpildot Šarnova apgriezienu, stūri noliek uz borta. Pēc novirzīšanās no sākotnējā kursa par 240°, stūri pārliek uz pretējo pusi. Kad kuģa kurss ir pietuvojies tā kontrakursam līdz 20°, stūri pārliek taisni, lai kuģis izietu uz sākotnējam kursam pretējo kursu.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ MacElverey H.D., MacElverey E.D. Shiphandling for the mariner. Fifth edition Schiffer Publishing, Ltd., 2018. 235. - 236. lpp. ISBN 9780764354588
- ↑ 2,0 2,1 JS Krasta apsardzes dienests Starptautiskā aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmata III sējums Mobilie līdzekļi ar 2001., 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. un 2007. gada labojumiem. JS Krasta apsardzes dienests, 2007. 4 - 15.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cilvēks aiz borta - manevri, kurus jāzina, lai izglābtu dzīvību. (angliski)
- Viljamsona apgrieziens. (angliski)