Gulbenes ieplaka

Vikipēdijas lapa

Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli. Gulbenes ieplakā pamatklintāja virsma atrodas 850-1000 m zem jūras līmeņa (pie Madonas pilsētas pārsniedz 1 km dziļumu). Ieplakai ir asimetriska uzbūve. Dienvidu, ziemeļrietumu un ziemeļu malu norobežo lūzumi, bet dienvidrietumu nogāze ir lēzena.[1] Ieplaka iekļauj sevī virkni pazeminājumu, kas orientēti gar tās asi, kā arī Lubānas lokālo pacēlumu ar amplitūdu 20 m un nogāžu kritumu līdz 20 m/km.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 2. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 131. lpp.