Ģeoloģija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ģeoloģija (no grieķu: γη (gê) — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi. Ģeoloģija galvenokārt pēta Zemi veidojošo cietvielu, tās uzbūvi, struktūru, fiziskās īpašības, vēsturi un procesus, kas veido Zemi. Ģeoloģija ir viena no Zemes zinātnēm.

Ģeoloģijas zinātnes attīstības gaitā ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6x109) gadi. Ģeologi meklē un pēta Zemes derīgos izrakteņus, piemēram naftu, zeltu, dzelzsrūdu, būvniecībai derīgās smiltis utt.

Ziņas par minerālu īpatnībām, vulkānu darbību, zemestrīcēm un krasta līniju pārvietošanos ir sastopamas jau seno ēģiptiešu, ķīniešu, indiešu, grieķu un romiešu darbos. 17. gadsimtā tika izvirzītas pirmās kosmogoniskās hipotēzes, izdotas pirmās ģeoloģiskās kartes. 18. gadsimta beigās ģeoloģija (ģeognozija) izveidojās par patstāvīgu zinātni — līdz tam to uzskatīja galvenokārt par mineraloģijas vai fizioģeogrāfijas nozari. Pirmais terminu "ģeoloģija" lietoja Žans-Andrē Deluks 1778. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par nozīmīgāko antīkās zinātniskās literatūras darbu ģeoloģijas jomā uzskata Aristoteļa skolnieka Teofrasta (372—287 p.m.ē.) darbu "Peri Lithon" (Par akmeņiem). Šis darbs noteica ģeoloģijas pamatnostādnes gadu tūkstošiem ilgi, piemēram, darbā definētā pārakmeņojumu interpretācija saglabājās līdz viduslaiku beigām. "Peri Lithon" tika tulkots latīniski un vairākās citās valodās.

Senās Romas laikos Plīnijs Vecākais publicēja ļoti izvērstus aprakstus par daudziem minerāliem un metāliem, kas viņa laikā jau bija ieguvuši praktisku pielietojumu. Plīnijs Vecākais ir viens no pirmajiem, kas izdarīja pareizu pieņēmumu par to, ka dzintars ir pārakmeņoti priežu sveķi — viņš savu pieņēmumu pamatoja ar to, ka dzintarā atrodami kukaiņi. Viņš arī lika pamatus kristalogrāfijai, secinādams, ka dimanta kristāliem piemīt oktaedra forma.

Daļa mūsdienu zinātnieku, piemēram, Fīldings H. Gerisons, uzskata, ka ģeologijas zinātnes aizsākumi meklējami musulmaņu pasaulē[1].

Ģeoloģiskā laika skala[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Radiometriskie dati liecina, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadi. Aptuveni pirms 4 miljoniem beidzās hadeja eona un sākās arhajs. Pirms 2,5 miljoniem gadu sākās proterozojs, bet pēc tam aptuveni 542 miljonus gadus atpakaļ sākās farenozojs, kas turpinās joprojām.

Nozares un saistītās disciplīnas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • mineraloģija,
  • petrogrāfija,
  • litoloģija,
  • struktūrģeoloģija,
  • tektonika,
  • vulkanoloģija,
  • vēsturiskā ģeoloģija,
  • paleontoloģija
  • glacioloģija,
  • stratigrāfija,
  • paleovulkanoloģija,
  • kvartārģeoloģija,
  • ģeofizika,
  • izrakteņu ģeoloģija,
  • hidroģeoloģija,
  • inženierģeoloģija,
  • militārā ģeoloģija,
  • reģionālā ģeoloģija,
  • jūras ģeoloģija,
  • matemātiskā ģeoloģija,
  • ekonomiskā ģeoloģija.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ģeoloģija
  1. Fīldings H. Gerisons Medicīnas vēsturē (History of Medicine) rakstījis:

    "Saracēņi paši bija ne tikai algebras, ķīmijas un ģeoloģijas aizsācēji, viņi ieviesa arī daudzus tā saucamos civilizācijas uzlabojumus, piemēram, ielas apgaismojumu, logu rūtis, salūtu, stīgu instrumentus, kultivētus augļus, smaržas, garšvielas u.c."