Ģeoloģija

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ģeoloģija (no grieķu: γη, gê, "zeme"; un λόγος, logos, "runa" - burtiski - "runāt par zemi") ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi. Ģeoloģija galvenokārt pēta Zemi veidojošo cietvielu, tās uzbūvi, struktūru, fiziskās īpašības, vēsturi un procesus, kas veido Zemi. Ģeoloģija ir viena no Zemes zinātnēm.

Ģeoloģijas zinātnes attīstības gaitā ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6x109) gadi. Ģeologi meklē un pēta Zemes derīgos izrakteņus, piemēram naftu, zeltu, dzelzsrūdu, būvniecībai derīgās smiltis utt.

Ziņas par minerālu īpatnībām, vulkānu darbību, zemestrīcēm un krasta līniju pārvietošanos ir sastopamas jau seno ēģiptiešu, ķīniešu, indiešu, grieķu un romiešu darbos. 17. gadsimtā tika izvirzītas pirmās kosmogoniskās hipotēzes, izdotas pirmās ģeoloģiskās kartes. 18. gadsimta beigās ģeoloģija (ģeognozija) izveidojās par patstāvīgu zinātni - līdz tam to uzskatīja galvenokārt par mineraloģijas vai fizioģeogrāfijas nozari. Pirmais terminu "ģeoloģija" lietoja Žans-Andrē Deluks 1778. gadā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Par nozīmīgāko antīkās zinātniskās literatūras darbu ģeoloģijas jomā uzskata Aristoteļa skolnieka Teofrasta (372-287 pmē.) darbu "Peri Lithon" (Par akmeņiem). Šis darbs noteica ģeoloģijas pamatnostādnes gadu tūkstošiem ilgi, piemēram, darbā definētā pārakmeņojumu interpretācija saglabājās līdz viduslaiku beigām. "Peri Lithon" tika tulkots latīniski un vairākās citās valodās.

Senās Romas laikos Plīnijs Vecākais publicēja ļoti izvērstus aprakstus par daudziem minerāliem un metāliem, kas viņa laikā jau bija ieguvuši praktisku pielietojumu. Plīnijs Vecākais ir viens no pirmajiem, kas izdarīja pareizu pieņēmumu par to, ka dzintars ir pārakmeņoti priežu sveķi - viņš savu pieņēmumu pamatoja ar to, ka dzintarā atrodami kukaiņi. Viņš arī lika pamatus kristalogrāfijai, secinādams, ka dimanta kristāliem piemīt oktaedra forma.

Daļa mūsdienu zinātnieku, piemēram, Fīldings H. Gerisons, uzskata, ka ģeologijas zinātnes aizsākumi meklējami musulmaņu pasaulē[1].

[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģiskā laika skala

Super-
eona		 Eona Ēra Periods Epoha Laikmets Sākums, miljonos gadu
Fanerozojs Kainozojs Neogēns Holocēns 0.011430 ± 0.00013
Pleistocēns Vēlā 0.126 ± 0.005*
Vidējā 0.500?
Agrā 1.806 ± 0.005*
Gelasas 2.588 ± 0.005*
Pliocēns 3.600 ± 0.005*
5.332 ± 0.005*
Miocēns Mesīnas 7.246 ± 0.05*
Tortonas 11.608 ± 0.05*
Serravales 13.65 ± 0.05*
Langijas 15.97 ± 0.05*
Burdigalas 20.43 ± 0.05*
Akvitānijas 23.03 ± 0.05*
Paleogēns Oligocēns Hatas 28.4 ± 0.1*
Rupelas 33.9 ± 0.1*
Eocēns Priabonas 37.2 ± 0.1*
Bartonas 40.4 ± 0.2*
Lutetas 48.6 ± 0.2*
Ipras 55.8 ± 0.2*
Paleocēns Tanetas 58.7 ± 0.2*
Zēlandes 61.7 ± 0.3*
Dānijas 65.5 ± 0.3*
Mezozojs Krīts Vēlā Māstrihtas 70.6 ± 0.6*
Kampanas 83.5 ± 0.7*
Santonas 85.8 ± 0.7*
Konjakas 89.3 ± 1.0*
Turonas 93.5 ± 0.8*
Senomanas 99.6 ± 0.9*
Agrā Albas 112.0 ± 1.0*
Aptas 125.0 ± 1.0*
Baremas 130.0 ± 1.5*
Hoterivas 136.4 ± 2.0*
Valanžinas 140.2 ± 3.0*
Beriasas 145.5 ± 4.0*
Jura Vēlā Titonas 150.8 ± 4.0*
Kimeridžas 155.7 ± 4.0*
Oksfordas 161.2 ± 4.0*
Vidējā Kelovejas 164.7 ± 4.0
Batas 167.7 ± 3.5*
Bajosas 171.6 ± 3.0*
Ālenas 175.6 ± 2.0*
Agrā Toaras 183.0 ± 1.5*
Plīnsbahas 189.6 ± 1.5*
Sinemīras 196.5 ± 1.0*
Hetangas 199.6 ± 0.6*
Triass Vēlā Rētas 203.6 ± 1.5*
Norijas 216.5 ± 2.0*
Kamijas 228.0 ± 2.0*
Vidējā Ladīnas 237.0 ± 2.0*
Anīsijas 245.0 ± 1.5*
Agrā Oļeņekas 249.7 ± 1.5*
Indas 251.0 ± 0.7*
Paleozojs Permjs Lopingas Čangsingas 253.8 ± 0.7*
Vučiapigas 260.4 ± 0.7*
Gvadelupes Kapitanas 265.8 ± 0.7*
Roadas / Vordas 268.4 ± 0.7*
Roadas / Unfimas 270.6 ± 0.7*
Pieurālu Kunguras 275.6 ± 0.7*
Artinskas 284.4 ± 0.7*
Sakmāras 294.6 ± 0.8*
Aselas 299.0 ± 0.8*
Pensilvānijas karbons Vēlā Gželas 303.9 ± 0.9*
Kasimovas 306.5 ± 1.0*
Vidējā Maskavas 311.7 ± 1.1*
Agrā Baškīrijas 318.1 ± 1.3*
Misisipi karbons Vēlā Serpuhovas 326.4 ± 1.6*
Vidējā Vizē 345.3 ± 2.1*
Agrā Turnē 359.2 ± 2.5*
Devons Vēlā Famenas 374.5 ± 2.6*
Franas 385.3 ± 2.6*
Vidējā Živetas 391.8 ± 2.7*
Eifela 397.5 ± 2.7*
Agrā Emsas 407.0 ± 2.8*
Prāgas 411.2 ± 2.8*
Lochkovas 416.0 ± 2.8*
Silūrs Pršidolas 418.7 ± 2.7*
Ludlovas Ludfordas 421.3 ± 2.6*
Gorstas 422.9 ± 2.5*
Venlokas Homēras 426.2 ± 2.4*
Šeinvudas 428.2 ± 2.3*
Landloveras Teličes 436.0 ± 1.9*
Aeronas 439.0 ± 1.8*
Rudanas 443.7 ± 1.5*
Ordoviks Vēlā 445.6 ± 1.5*
Vidējā Darivillas 468.1 ± 1.6*
Agrā
Tremadokas 488.3 ± 1.7*
Kembrijs Furongijas
Paibijas 501.0 ± 2.0*
Vidējā 513.0 ± 2.0
Agrā 542.0 ± 1.0*
Kripto-
zojs		 Proterozojs Neoproterozojs Ediakars 630 +5/-30*
Kriogēns 850
Tonijs 1000
Mezoproterozojs Stenijs 1200
Ektāzijs 1400
Kalīmijs 1600
Paleoproterozojs Staterijs 1800
Orosirijs 2050
Riasijs 2300
Siderijs 2500
Arhajs Neoarhajs 2800
Mezoarhajs 3200
Paleoarhajs 3600
Eiarhajs

[izmainīt šo sadaļu] Nozares un saistītās disciplīnas

  • mineraloģija,
  • petrogrāfija,
  • litoloģija,
  • struktūrģeoloģija,
  • tektonika,
  • vulkanoloģija,
  • vēsturiskā ģeoloģija,
  • paleontoloģija,
  • glacioloģija,
  • stratigrāfija,
  • paleovulkanoloģija,
  • kvartārģeoloģija,
  • ģeofizika,
  • izrakteņu ģeoloģija,
  • hidroģeoloģija,
  • inženierģeoloģija,
  • militārā ģeoloģija,
  • reģionālā ģeoloģija,
  • jūras ģeoloģija,
  • matemātiskā ģeoloģija,
  • ekonomiskā ģeoloģija.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Ģeoloģija
  1. ↑ Fīldings H. Gerisons Medicīnas vēsturē (History of Medicine) rakstījis:

    "Saracēņi paši bija ne tikai algebras, ķīmijas un ģeoloģijas aizsācēji, viņi ieviesa arī daudzus tā saucamos civilizācijas uzlabojumus, piemēram, ielas apgaismojumu, logu rūtis, salūtu, stīgu instrumentus, kultivētus augļus, smaržas, garšvielas u.c."



WikiProject Geology.svg Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.


Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%A2eolo%C4%A3ija"