Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika periodā (parasti gadā).

IKP atšķiras no nacionālā kopprodukta ar to, ka neņem vērā starptautisko ienākumu sadali, mērot to, cik daudz vērtības ir radīts tajā teritorijā, nevis cik daudz ieņēmumu tā ir guvusi.

Nominālais IKP ir tieši naudas cena precēm un pakalpojumiem, tomēr parasti lieto reālo IKP, kurā tiek ņemta vērā inflācija, lai varētu salīdzināt preču un pakalpojumu daudzumu.

Lai salīdzinātu dažādu valstu IKP, ja tie ir mērīti dažādās valūtās, ir divas metodes, kas bieži dod ļoti atšķirīgus rezultātus:

• pēc valūtas kursa;
• pēc relatīvās pirktspējas.

IKP aprekinašanas metodes: 1. izdevumu aspekta; 2. ienakumu aspekta; 3. IKP var uztvert ka PVN summu, ko iegust no firmas vai nozares saražotas produkcijas cenas atnemot izlietota staproduktu vertibu. Neatkarigi no aprekinašanas metodes, IKP ir vienads. Izdevumu metodes: Tas ir izdevumu apjoms preces un pakalpojumu iegadei, kas ražotas dotaja gada

IKP = C + I + G + X

C - personigie paterinu izdevumi; I - investicijas; (kopejas investicijas. jeb biznesa investiciju izdevumi. (Uznemu iekartu, darba galdu u.c. galigie pirkumi); Brutto jeb kopejas investicijas. = tiras investicijas + amortizacijas atskaitijumi. G - valdibas izdevumi (izglitiba, armija, ieredni). Izslegti valsts transfertie maksajumi. X - tirais eksports (starpiba starp eksportu un importu)

Ienakumu metode: Tas ir naudas ienakums, kas ieguts no dota gada produkcijas ražošanas: 1) amortizacijas atskaitijumi; 2) netiešie biznesa nodokli (PVN u.c.); 3) darba alga(darbs); 4) rente (zeme); 5) vispariga veida (kapitals); 6) pelna (uznemejspejas): a) ienakumi no ipašuma (individuala un uznemumu pelna); b) uznemumu pelna.

IKP = darba alga + procentu maksājumi + rente + peļņa + ienākumi no īpašuma + amortizācija + netiešie nodokļi.

Praktiski formulas lietošana ir apgrutinata, jo noraditas IKP sastavdalas ieklauj sevi citas vienibas vai raditajus.

Tirais IKP = IKP - amortizacijas atskaitijumi.

Nacionalais ienakums (alga, rente, %, pelna) = Tirais IKP - netiešie biznesa nodokli

Nacionalais ienakums raksturo dzives limeni un ekonomiskas attistibas iespejas. Naturali lietiska forma, tas ietver visas preces un ražošanas lidzekli un ražošanas pakalpojumi uznemejdarbibas paplašinašanai. No izlietošanas viedokla, nacionalais ienakums ietver valsts un privato paterinu un investicijas.

Personiskais ienakums = Nacionalais ienakums - socialas apdrošinašanas maksajumi - uznemejdarbibas ienakuma nodoklis - nesadalita pelna + transfermaksajumi.

Ienakumi pec nodoklu nomaksas = Personiskie ienakumi - Individualie nodokli.

IKP un nacionalais kopprodukts IKP rada rezidenti un nerezidenti Latvijas teritorija. Nacionalais kopprodukts rada tikai rezidenti gan Latvija, gan arpus tas.

IKP trukumi (ko neatklaj): 1) tas ir vairak kvantitativs ne kvalitativs raditajs; 2) apkarteja vide; 3) IKP uz vienu iedzivotaju; 4) enu ekonomiku (kontrabanda u.c.); 5) izvairišanas no nod.maksašanas; 6) neuztverta saimnieciska darbiba (kluda bilance); 7) paralela darbiba (nodarbojas ar noteiktu precu ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, bet nav registrejies ka nodarbinatais u.c.).

Nominalie un realie ekonomikas raditaji. Raditaji, kas nav korigeti atbilstoši cenu limenim, bet ieguti izmantojot konkreto raditaju attieciga gada videjas tirgus cenas, tas ir faktiskajas cenas, ir nominalie ekonomiskie raditaji.

Realie ir tie raditaji, kuri ir korigeti ieverojot inflaciju vai deflaciju (cenas limena samazinašana)

Šie raditaji ir izteikti salidzinamajas cenas, kuras aprekinašana izmanto cenu indeksu. Cenu indekss = "Tirgus groza" cena dotaja laika posma : "Tirgus groza" cena bazes perioda x 100%

Realais IKP = nominalais IKP : cenu limeni

Ekonomiska izaugsme. To nosaka un izmera ar diviem savstarpeji saistitiem veidiem: 1) ka reala IKP vai nacionala ienakuma pieaugums noteikta laika perioda; 2) ka reala IKP vai nacionala ienakuma uz vienu iedzivotaju, pieaugums noteikta laika posma.

Ekonomiskās izaugsmes faktori: 1) dabas resursu kvalitate un kvantitate; 2) darba resursu kvalitate un kvantitate; 3) pamatkapitala apjoms; 4) tehnologijas limenis; 5) pieprasijumu faktori; 6) sadales faktori.

Reala produkta un ienakuma pieaugums var notikt divos veidos: 1) iesaistot lielaku resursu apjomu (ekstensivais attistibas virziens); 2) šos resursus ražigak izmantojot (intensivais).