Ekonomika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par zinātni. Par sabiedrības aktivitātēm skatīt rakstu saimniecība.
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram

Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.[1]

Raksturojums un termini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar terminu "ekonomika" nereti saprot arī saimniecību vai tautsaimniecību.[2] Angļu valodā vārds economics apzīmē zinātni, bet economy — saimniecību. Iespējams, tieši angļu valodas ietekmē latviešu valodā ar vārdu ekonomika apzīmē arī saimnieciskas aktivitātes, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu.

Termins ekonomika ir radies no latīņu vārda oeconomia, kas savukārt radies no grieķu vārda οἰκονομία (oikonomía), un burtiskā tulkojumā nozīmē ‘mājas uzturēšana’, ‘mājturība’.

Ekonomikas zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomikā viena no galvenajām pamata problēmām ir tā, ka sabiedrībā jebkuri resursi ir ierobežoti, bet vēlmes un vajadzības parasti ir neierobežotas. Ja vajadzības un prasības pārsniedz pieejamo resursu iespējas tās apmierināt, tad acīmredzot pastāv resursu nepietiekamība. Tas nozīmē, ka resursus ir nepieciešams sadalīt starp dažādām, nereti konfliktējošām alternatīvām, savā izvēlē vadoties pēc tiem vai citiem kritērijiem. Tieši resursu nepietiekamība no vienas puses un izvēles nepieciešamība tos sadalot no otras, arī veido ekonomikas zinātnes konceptuālo pamatu.

Ekonomiku parasti dala — mikroekonomikā, kas pēta atsevišķu cilvēku un uzņēmumu rīcību un situāciju, un makroekonomikā, kas pēta lielas teritorijas kopīgo ekonomiku.

Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Ekonomikas pamatjautājumi:

  • Ko ražot?;
  • Kā ražot?;
  • Kas patērēs?

Ekonomikas pamatproblēmas:

  1. Cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai ir ierobežoti;
  2. Ierobežotība skar gan nabadzīgus cilvēkus, gan visbagātākos; gan nabadzīgas valstis, gan bagātās;
  3. Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Apbalvojumi ekonomikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākais apbalvojums ekonomikā ir Nobela prēmija. Šajā jomā to pasniedz kopš 1969. gada. Tā nav viena no sākotnējām Alfrēda Nobela dibinātajām prēmijām. To izveidoja Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Pirmie, kas šo prēmiju saņēma, bija norvēģis Rangnars Frišs un nīderlandietis Jans Tinbergens par "dinamisku modeļu attīstīšanu un izmantošanu, lai veiktu ekonomisko procesu analīzi".[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Paul A. Samuelson, William D. Nordhaus (2004) (angliski). Economics, 18th ed.. ISBN 978-0-07-287205-7.
  2. Ekonomika (latviski). Tezaurs.lv. Atjaunināts: 2012. gada 8. augustā.
  3. The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1969 (angliski). nobelprize.org. Atjaunināts: 2014. gada 17. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]