Interference

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība. Mijiedarbības rezultātā dažos telpas apgabalos viļņu intensitāte palielinās, bet citos samazinās. Vietās, kur intensitāte palielinās notiek konstruktīva interference, bet vietās, kur samazinās - destruktīva interference. Lai būtu iespējams novērot interferenci, nepieciešami vismaz divi viļņu avoti, tiesa gan tie var būt sekundāri.

Interferences nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koherences nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk interferenci novēro tad, ja interferējošie viļņi ir koherenti - interferējošo viļņu avotu savstarpējā fāzes laikā paliek nemainīga vai mainās maz. Visvieglāk to ir panākt, izmantojot sekundāros viļņu avotus viļņiem, kas radušies vienā un tajā pašā primārajā avotā.

Konstruktīvas interferences nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interference ir konstruktīva, ja interferējošo viļņu fāzu nobīde ir {\textstyle 2\pi k}, kur k ir kāds vesels skaitlis, respektīvi viļņu fāzes pārklāšanās apgabalā sakrīt. Pieņemot, ka interferē divi viļņi un to avoti svārstās vienā fāzē, gājumu diferencei abiem interferējošiem viļņiem jābūt veselam viļņu garumu skaitam:

\Delta x = k\lambda

Destruktīvas interferences nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interference ir destruktīva, ja interferējošo viļņu fāzu nobīde ir {\textstyle (2+1)\pi k}, kur k ir kāds vesels skaitlis, respektīvi viļņu fāzes pārklāšanās apgabalā ir pretējas. Pieņemot, ka interferē divi viļņi un to avoti svārstās vienā fāzē, gājumu diferencei abiem interferējošiem viļņiem jābūt pusveselam viļņu garumu skaitam:

\Delta x = \frac{2k + 1}{2}\lambda