Koherence

Vikipēdijas lapa
Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā

Koherence (latīņu: coaherentia - saķeršanās, sasaistīšanās[1]) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā. Par koherenci var runāt tikai vairāku viļņu gadījumā (viens vilnis pats par sevi nav ne koherents, ne nekoherents), t.i. koherence izpaužas divu vai vairāku viļņu mijiedarbībā. Svārstības ir koherentas, ja to fāžu starpība nemainās laikā (vai arī svārstību (viļņu) fāzes ir vienādas). Līdz ar to koherentiem viļņiem jābūt monohromatiskiem (to viļņa garumiem jābūt vienādiem). Koherenti elektromagnētiskie viļņi ir arī vienādi polarizēti. Bez koherences nav iespējama viļņu interferences parādība.

Vienkāršākais koherentu svārstību piemērs ir divas vienādas frekvences sinusoidālas svārstības.

Koherentu viļņu avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koherentus viļņus optikā iegūst, sadalot vienu gaismas kūli vairākos kūļos ar spoguļu vai lēcu palīdzību[2]. Koherentus elektromagnētiskos viļņus izstaro lāzeri un māzeri. Parasto gaismas avotu (kvēlspuldžu, luminiscences lampu) izstarotā gaisma nav koherenta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnikas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 333. lpp.
  2. Fizikas rokasgrāmata. R:, "Zvaigzne", 1988, 427. lpp., 343. lpp.