Jorku dinastija
Vikipēdijas raksts
Jorku dinastija (House of York) — Plantagenetu dinastijas atzars, Jorkas hercogi, Anglijas karaļi (1461.-1485.) pēc Lankasteru dinastijas.
1471. gadā t.s. Sarkanās un Baltās rozes karā virsroku ņēma Jorkas hercogi, Henrijs VI tika sagūstīts un nogalināts. Īsi pirms tam kaujā pie Tuksberijas bija kritis viņa vienīgais dēls Velsas princis Eduards - Plantagenetu dzimtas Lankasteru atzars pārstāja pastāvēt. Tās vietā Anglijas karalistes tronī kāpa Jorku dinastija.
Satura rādītājs |
Jorkas hercogi (Dukes of York) [izmainīt šo sadaļu]
- Edmunds Lenglijs Plantagenets, 1. Jorkas hercogs (Edmund of Langley, Plantagenet, 1st Duke of York, 1341.-1402.), Eduarda III jaunākais dēls; lords Ostu Virsuzraugs (1376.—1381. un 1396.—1398.), Kembridžas grāfs (1362.—1402.), Jorkas hercogs (1385.—1402.)
- Eduards Norvičs Plantagenets, 2. Jorkas hercogs (Edward of Norwich, Plantagenet, 2nd Duke of York, 1373.-1415.), Kembridžas grāfs (1402.-1415.), Rutlandes grāfs (1373.-1415.), Aumales hercogs (1397.—1399.), Jorkas hercogs (1402.—1415.)
- Ričards Plantagenets, 3. Jorkas hercogs (Richard Plantagenet, 3rd Duke of York, 1411.-1460.), Kembridžas grāfa Ričarda dēls, Edmunda mazdēls; Marčas grāfs (1425.—1460.), Ulsteras grāfs (1425.—1460.), Kembridžas grāfs (1426.—1460.), Jorkas hercogs (1415.—1460.)
Jorkas Plantageneti Anglijas tronī [izmainīt šo sadaļu]
- Eduards IV Jorks (Edward IV Plantagenet of York, 1442.-1483.); Īrijas lords (1461.-1470., un 1471.-1483.), Anglijas karalis (1461.-1470., un 1471.-1483.)
- Eduards V Jorks (Edward V Plantagenet of York, 1470.-1484.?); Anglijas karalis (1483.).
- Ričards III Jorks (Richard III Plantagenet of York, 1452.-1485.), Anglijas karalis (1483.-1485.).
1485. gadā kaujā pie Bosvortas karaļa karaspēku sakāva Ričmondas grāfa Henrija Tjudora armija. Pats Ričards III krita kaujā, savukārt Ričmondas grāfs kronējās par Anglijas karali kā Henrijs VII, aizsākot Tjudoru dinastiju.
Jorku ģerboņi [izmainīt šo sadaļu]
|
|
| Ričards Konisburgs, Plantagenets, 3. Kembridžas grāfs (Richard of Conisburgh, 3rd Earl of Cambridge), Edmunda Lenglija dēls. | |
| Ričards Šrevsburijs, Plantagenets, Jorkas hercogs (Richard of Shrewsbury, Duke of York), Eduarda IV otrais dēls. | |
| Džordžs Plantagenets, 1. Klarensas hercogs (George Plantagenet, 1st Duke of Clarence), Eduarda IV brālis. | |
| Eduards Plantagenets, 17. Varvikas grāfs (Edward Plantagenet, 17th Earl of Warwick), Džordža Plantageneta dēls. | |
| Ričards Plantagenets, Gločesteras hercogs (Richard Plantagenet, Duke of Glouceste), Eduarda IV brālis. |
Bibliogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
- Мор Т., Эпиграммы. История Ричарда III. — Москва, 1973.
- Kendall P., M. Richard the Third. — London, 1955, 1975.
- Buck, sir George., The History of king Richard III. — Gloucester a. Sutton: 1979, 1982.
- Ross C., Richard III. — London, 1983.
- Steward D., Richard III. — London, 1983.
- Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
- Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.