Kameņecas Lielais akmens
Kameņecas Lielais akmens | |
---|---|
Ģeogrāfija | |
Atrašanās vieta | Aglonas pagasts, Preiļu novads, Latvija |
Koordinātas | 56°9′47″N 27°0′30″E / 56.16306°N 27.00833°EKoordinātas: 56°9′47″N 27°0′30″E / 56.16306°N 27.00833°E |
Izmēri | |
Augstums | 1,50 m |
Garums | 3,20 m |
Platums | 2,70 m |
Apkārtmērs | 15 m |
Oficiālais nosaukums: Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | |
Aizsardzības numurs | 1888 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Kameņecas Lielais akmens Vikikrātuvē |
Kameņecas Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Jaunaglonas ciemā, bijušajā Kameņecas muižas parkā.
Akmens parametri - apkārtmērs pie zemes — 15 m, garums — 3,20 m, platums — 2,70 m, augstums — 1,50 m.
Uz akmens izveidotajā taisnstūrveida plaknē iekalts mūsdienās grūti salasāms teksts poliski, kas 1926. gada ziņojumā tulkots kā Ar svētā tēva Klementa XIII atļauju 1766 gadā. Un uz šīs Pētera klints būvēta kapella pēc mūsu zemē esošās Romas katoļu ticības parauga. Tā pārnesta uz muižu un tas akmens tai deva nosaukumu Kameņeca. Tātad akmens devis nosaukumu Jaunaglonas ciema senākajam nosaukumam - Kameņeca (poļu: Kamieniec). Ciems pārdēvēts par Jaunaglonu 1927. gadā, kad šeit nodibināja sieviešu klosteri.
Tomēr akmens virspusē atrodas izkalts regulārs cilindrisks iedobums, kas ir kultakmens raksturīga iezīme. Juris Urtāns uzskata, ka akmens ir sena kulta vieta, pie kuras vai ap kuru 18. gadsimtā, pēc kristietības nostiprināšanās Latgalē, tika uzcelta kapela, šādi iekļaujot kulta vietu kristietības simbolos.
Teika apgalvo, ka reiz dzīvojuši divi velni - viens Kameņecā, otrs - Krāslavā, kuri viens otram svieduši ar akmeņiem. Kameņecas Lielais akmens ir Krāslavas velna sviestais. Kādā citā nostāstā apgalvots, ka zibens sašķēlis akmeni divās daļās. Vēlāk zemnieki vienu akmens daļu esot izlietojuši ēku pamatos un tuvējo dzirnavu celtniecībā.