Latvija

Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Latvija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Latvijas Republika
Karogs Ģerbonis
Himna: Dievs, svētī Latviju
Latvija (tumši zaļā krāsā) Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā)
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Rīga 56°57′N 24°6′E
Valsts valodas		latviešu valoda
Etniskās grupas (2011)		62,1% latvieši 26,9% krievi   3,3% baltkrievi   2,2% ukraiņi   2,2% poļi   1,2% lietuvieši   2,1% citi
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Andris Bērziņš
-	Ministru prezidents	Valdis Dombrovskis
Neatkarība1		no Vācijas un Krievijas
-	Deklarēta	1918. gada 18. novembrī
-	De iure atzīta	1921. gada 26. janvārī
-	Likvidēta pēc inkorporācijas PSRS	1940. gada 5. augustā
-	Vācijas okupācija	1941—1945
-	PSRS okupācija	1945—1991
-	Atjaunota	1990. gada 4. maijā2 -1991. gada 6. septembrī3
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	64 589 km² (123.)
-	Ūdens (%)	1,57% (1014 km²)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2011. g.	2 067 887 (143.)
-	Blīvums	34.3/km² (166.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$32,513 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$14 460
Džini koef. (2009)		36,1 (vidējs)
HDI (2011)		▲ 0,805 (ļoti augsts) (43.)
Valūta		Lats (Ls) (LVL)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.lv4
ISO 3166-1 kods		428 / LVA / LV
Tālsarunu kods		+371
1	Latvija ir turpinājums pirmajai Republikai
2	Saeima deklarēja Latvijas Republikas atjaunošanu
3	Padomju Savienība atzina Latvijas neatkarību
4	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidaustrumos Baltkrieviju, bet dienvidos ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km², un tajā 2011. gada sākumā dzīvoja 2 067 887 iedzīvotāji. Trīs piektdaļas no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi, latviešu valoda ir oficiālā valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība).

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Valsts galva ir prezidents, bet valdības galva ir Ministru prezidents.

Aizvēsturē Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu un Baltijas somu ciltis. Kopš 9. gadsimta Kurzemē un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingu ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļa no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās Austrumu kristietība un izveidojās Jersikas un Kokneses valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta karu rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Poliju-Lietuvu, Dāniju (Kurzemes bīskapija) un Zviedriju. 18. gadsimtā Lielā Ziemeļu kara un Polijas-Lietuvas sadalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas līguma noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 18. novembrī tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņās tās neatkarība tika nosargāta, ko starptautiski atzina 1921. gada 26. janvārī. Otrā pasaules kara sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā arī par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Etimoloģija

13. gadsimta sākumā Indriķa hronikā latviešu apdzīvotā teritorija tiek saukta par "Letgali" (skat. X.15: Lettigalia). Aprakstot 1209. gada karagājienu pret Jersikas valdnieku Visvaldi, Latviešu Indriķis savā hronikā sāka lietot apzīmējumu "Letija" (XIII.4: Letthia), ko vēlāk atkārtoti attiecināja uz letgaļu apdzīvotajām Jersikas un Tālavas zemēm. Iespējams šis vārds darināts pēc viduslaiku latīņu rakstu paraugiem atbilstoši latgaļu nosaukumam līvu valodā, kuri bija sākotnējie starpnieki krustnešu attiecībās ar sākotnēji pakļautās Livonijas kaimiņu tautām. Vārds "Letthia" var būt arī atvasināts no daudz senākā kopnosaukuma latgaļu, sēļu un leišu zemēm, kas 1009. gadā parādās kā "Litua" Kvedlinburgas hronikā, bet vēlāk kā "Lettowia" 1253. gada karaļa Mindauga dāvinājuma latīņu tekstā. Tāpat lietuviešu nosaukums 13. gs. latīniski rakstītajā Indriķa hronikā bija Lethones vai Letones.

Viens no pirmajiem autoriem, kas aprakstīja Vidzemi, Kurzemi un Zemgali kā vienotu "latviešu nācijas" apdzīvotu teritoriju bija mācītājs Pauls Einhorns. 1649. gadā viņš publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu "Historia Lettica", kuras pilnais nosaukums bija "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c."

Kā vienotas latviešu tautas apdzīvotās zemes apzīmējums Latvijas vārds parādās apgaismības laikmetā 18. gadsimta beigās^{[nepieciešama atsauce]} un atmodas laikmetā 19. gadsimta sākumā. Latvijas vārdu cildināja un pamazām tautā ieviesa dzejnieki: Auseklis, Andrejs Pumpurs un Atis Kronvalds. Pateicoties viņu jūsmīgajai lirikai un politiskās situācijas nomaiņai, no 1869. līdz 1888. gadam latviešu un igauņu zemju apzīmējumam lietotais vārds "Baltija" tiek pamazām nomainīts pret "Latviju".

Vēsture

Baltu tautas ap 1200. gadu

Latvijas vēsture
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Piltenes apgabals, Pārdaugavas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernā Latvija
Otrā atmoda, Jaunā strāva
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija (1941), Latvijas okupācija (1944—1945)
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvija
Hronoloģija
Latvijas portāls

Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. un daļēji sajaucās ar līvu priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkstoša p.m.ē. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu virsaiši. Pēc sīvām cīņām apmēram simts gadu laikā (1180. — 1290.) Latvijas teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas un Kurzemes bīskapu valstīm izveidoja Livonijas konfederāciju, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13. gadsimta sākumā.

Livonijas konfederācijai sabrūkot, 16. gadsimta otrajā pusē Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas ūnijas kontrolē kā Pārdaugavas hercogiste. Kurzeme un Zemgale kļuva par autonomu hercogisti Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. Kurzemes bīskapija uz īsu laiku nonāca Dānijas īpašumā (1560—1579), to pārvaldīja vienīgais Livonijas karalis Magnuss.

1621. gadā Poļu-zviedru kara laikā Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi, taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18. gadsimta sākumam, kad Zviedru Vidzeme tika pakļauta Krievijai (1721). Pēc atkārtotām Polijas dalīšanām Krievija anektēja arī Latgali (1772) un Kurzemes un Zemgales hercogisti (1795). Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijas Padomju Krievija saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu 1918. gada 3. martā atteicās no tiesībām uz Latvijas teritoriju. Vācbaltieši šajā laikā atjaunoja Kurzemes hercogisti, bet vēlāk Latvijas un Igaunijas teritorijā mēģināja izveidot apvienoto Baltijas hercogisti Prūsijas vasaļatkarībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas kapitulācijas Latvija 1918. gada 18. novembrī pasludināja sevi par neatkarīgu republiku. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920. gada 1. maijā tika pieņemta Latvijas Satversme.

Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. Pēc 1939. gada PSRS un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova-Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība Latviju okupēja, bet 1940. gada 5. augustā to iekļāva PSRS sastāvā kā padomju republiku.

Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības okupēta līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts 1991. gada 21. augustā atguva neatkarību. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

Politika

Latvijas parlamentu, jeb Saeimu, kuru sastāda 100 deputāti, ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.

2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta.

Pašreizējais valsts prezidents ir Andris Bērziņš, Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis. 2011. gada 17. septembrī tika ievēlēta 11. Saeima. Tajā ir pārstāvētas 5 apvienības:

• Saskaņas Centrs — 31 deputāts;
• Zatlera Reformu partija — 22 deputāti;
• Vienotība — 20 deputāti;
• Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" — 14 deputāti;
• Zaļo un Zemnieku savienība — 13 deputāti.

Valdošo koalīciju veido Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība.

Ģeogrāfija

Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte.

Latvija atrodas Ziemeļeiropā (nereti uzskata, ka arī Austrumeiropā), Baltijas jūras austrumu krastā. Valsts platība ir 64 589 km². Latvijas robežas kopējais garums ir 1836 km, no tiem 1382 km ir sauszemes robeža. Tai ir sauszemes robežas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī jūras robeža ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Latvijas robežas garums ar Igauniju ir 343 km, ar Krieviju — 292 km, ar Baltkrieviju — 171 km, ar Lietuvu 576 km, bet jūras robežas garums ir 498 km. Latvijā ūdens klāj aptuveni 2340 km² lielu platību, kas ir 3,62% no visas valsts teritorijas. Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju,^{[nepieciešama atsauce]} nozīmīgākās no tām ir Daugava, Lielupe, Gauja un Venta. Savukārt ezeru ir vairāk kā 2000.^{[nepieciešama atsauce]} Latvijas lielākie ezeri ir Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers un Burtnieks.

Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Latvijas reljefs veidojies ledus laikmetā, augstākais reljefa punkts ir 311,6 metrus augstais Gaiziņkalns. Pēc Zemes virsas — reljefa formu lieluma Latvijā izdala reljefa lielformas, vidējformas un mikroformas. Latvijas reljefa lielformas ir zemienes un augstienes, zemienes aizņem 60%, bet augstienes 40% no valsts teritorijas. Galvenās augstienes ir Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene, Idumejas augstiene un Sakalas augstiene. Savukārt nozīmīgākās zemienes ir Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene (šajā zemienē ietilpst Zemgales līdzenums), Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.

Klimats

Latvija atrodas mērenajā joslā un tās klimatu ietekmē jūras tuvums un no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, tā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160—180 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā.

Zemākā temperatūra ir reģistrēta 1956. gada 8. februārī Daugavpilī. Toreiz termometra stabiņš nokrita līdz −43,2 °C. Augstākā temperatūra arī ir reģistrēta Daugavpilī. 1943. gada 28. augustā tā sasniedza +36,4 °C. Vidējā temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī piekrastē ir ap −3 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap −7 °C, savukārt vidējā temperatūra vasaras karstākajā mēnesī jūlijā piekrastē ir ap +16 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap +17,5 °C.

Administratīvais iedalījums

2009. gadā Latvija pāriet no divu līmeņu pašvaldībām (pagasti un pilsētas bija kā pirmā līmeņa, bet rajonu padomes — kā otrā līmeņa pašvaldības) uz viena līmeņa pašvaldībām — 110 novadiem un 9 republikas pilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils).

Latvijas novadi un republikas pilsētas.

Flora un fauna

Baltā cielava, Latvijas nacionālais putns.

Parastā pīpene jeb margrietiņa, Latvijas nacionālā puķe.

Latvijā pārsvarā dominē velēnu podzolētās augsnes. Skujkoku un jauktie meži aizņem aptuveni 45% Latvijas teritorijas. Izplatītākie koki Latvijas mežos: priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.

Uzskata, ka pirmie dzīvnieki, kas pēc ledāja atkāpšanās Latvijā nonāca migrācijas ceļā, bija kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Pirmie zīdītāji, kas atgriezās Latvijā, bija ziemeļbrieži, kuri tagad mitinās tundras zonā. Nedaudz vēlāk teritoriju sāka apdzīvot aļņi un arī plēsēji — brūnie lāči, vilki un polārlapsas. Vairums šo dzīvnieku sugu labi pacieta auksto klimatu.

Gadu gaitā dzīvnieku sugu sastāvs Latvijā ir mainījies. To ietekmēja gan klimata pārmaiņas, gan šo pārmaiņu izraisītā veģetācijas maiņa, gan cilvēka parādīšanās šajā vidē. Atlantiskajā periodā, kad klimats bija siltāks, Latvijas teritorijā dzīvoja lielie zālēdāji: tauri (mūsdienās izmiruši Eiropas govs priekšteči), savvaļas zirgi, sumbri. Latvijā mūsdienās ir 507 mugurkaulnieku un aptuveni 17 540 bezmugurkaulnieku sugas.

Latvijā sastopami tādi dzīvnieki kā zaķi, stirnas, aļņi, meža cūkas, staltbrieži, lapsas. Bagātīga putnu un zivju valsts.

Meži

Mežs ir raksturīgs ainavas elements, jo aizņem 29 660 km², t.i., apmēram 45% Latvijas platības. Latvijas klimatiskie apstākļi — bagātīgie nokrišņi, liels gaisa relatīvais mitrums, samērā garais veģetācijas periods — ir izdevīgi mežu augšanai. Latvijas mežos 67% ir skuju koku, 33% — lapu koku. Izplatītākā koku suga ir priede.

Dzīvnieku valsts

Pašlaik Latvijā ir konstatēts apmēram 13 000 dzīvnieku sugu. Faunas bagātība izskaidrojama galvenokārt ar Latvijas ģeogrāfisko stāvokli. Latvija atrodas jaukto mežu zonā, kurā ienāk gan taigas, gan platlapju mežu joslas faunas elementi. Bez tam pāri Latvijai gar Baltijas jūru iet putnu migrācijas ceļi.

No zīdītājiem Latvijā vairāk vai mazāk bieži sastopamas ap 60 sugu. Sugu, kā īpatņu skaita ziņā bagātīgāk pārstāvēti grauzēji (19 sugu). No plēsējiem Latvijā konstatēts 12 sugu. Lielākais no tiem ir brūnais lācis, kas retumis pie mums ieklīst no kaimiņvalstīm, galvenokārt no Igaunijas.

Latvijā konstatētas 295 putnu sugas. Putni arī kvantitatīvi ir sauszemes biocenozēs visvairāk pārstāvētā mugurkaulnieku grupa. Tie ir svarīga ainavas sastāvdaļa, jo regulē kukaiņu, grauzēju un daudzu citu dzīvnieku skaitu un tādējādi netieši ietekmē to ražību un dabisko pieaugumu. Grauzēju izķeršanā liela nozīme ir pūčveidīgajiem putniem, no kuriem Latvijā konstatēts 13 sugu. Apmēram 30 putnu sugas Latvijā ir pieskaitāmas pie medību objektiem. Te jāmin vistveidīgie — mežirbe, laukirbe, rubenis, mednis, zosveidīgie — meža pīle jeb mercene, krīklis, prīkšķe, platknābis, tārtiņveidīgie — sloka, mērkaziņa un griežveidīgie — laucis. No Latvijā līdz šim reģistrētajām putnu sugām lielākā daļa (190 sugu) te arī ligzdo. Uz ziemošanas un ligzdošanas vietām valstij pāri ceļo 45, bet ziemot ierodas 15 sugas. Kā reti ieceļotāji jeb maldu viesi reģistrētas 45 sugas. Latvijā ligzdojošo putnu faunu veido galvenokārt Palearktikā plaši izplatītas sugas, arī platlapju mežu elementi — baloži, zaļā vārna, žubītes, lakstīgala u.c. — kopā apmēram 50 sugu. Daudz mazāk ir taigas elementu (14 sugu), no kuriem jāmin riekstrozis, mežirbe, mednis. Gandrīz tikpat daudz (11 sugu) ir tundras elementu — baltirbe, lietuvainis, melnkakla gārgale. No stepju zonas atceļojusi laukirbe, paipala, grieze u.c.

Rāpuļu fauna Latvijā ir nabadzīga, jo mitrais un samērā vēsais klimats nav piemērots vairumam rāpuļu sugu. No valstī konstatētajām 7 sugām indīga ir tikai odze, bet visas pārējās — derīgas un saudzējamas. Īpaši tas sakāms par purva bruņurupuci.

Abinieku ir 13 sugu, ieskaitot reto koku vardi, kuras ziemeļu robeža ir Latvija.

No apaļmutniekiem Latvijas ūdeņos sastopamas 3 nēģu sugas.

Zivju fauna Latvijā ir daudzveidīga. Ieskaitot retās ieceļotājas, Latvijas ūdeņos reģistrēts 70 zivju sugu: 30 saldūdens zivju sugu, apmēram tikpat daudz jūras zivju sugu un apmēram 14 caur un puscaurceļotāju sugu.

Lašu dzimtas zivis ir auksto un mērenās joslas ūdeņu iemītnieces. Latvijā sastopamās šīs dzimtas 4 vietējās sugas, no kurām 3 ir caurceļotājas (lasis, taimiņš un caurceļotāja sīga), bet viena dzīvo saldūdeņos (repsis), kā arī aklimatizētā varavīksnes forele, pedele u.c.

Pēc sugu un īpatņu skaita vislielākā ir kukaiņu klase, no kuras Latvijā konstatēts gandrīz 10 000 sugu. Kukaiņi ir daudzu zīdītāju (ciršļu, sikspārņu), putnu (dzegužu, lēļu, pupuķu, mušķērāju, ķauķu, zīlīšu, bezdelīgu, svīru), rāpuļu, abinieku, zirnekļu u.c. dzīvnieku pamatbarība. Pēc sugu skaita un nozīmības svarīgākās kukaiņu kārtas Latvijā ir divspārņi (3500 sugu), vaboles (2570), plēvspārņi (2500), tauriņi (2042), augu sūcēji (500), blaktis (400), makstenes (186), cikādes (163), spāres (53), taisnspārņi (39).

Posmtārpi ir plaši izplatīti kā augsnē, tā jūrās un saldūdeņos. Sakarā ar niecīgo ūdens sāļumu jūrā Latvijas piekrastē atrastas tikai 4 daudzsaru tārpu sugas, bet Baltijas jūras dienvidrietumu daļā ir vairāk nekā 100 sugu. Latvijā ir 14 dēļu sugu.

Reģistrēto dzīvnieku sugu skaits Latvijā

• Zīdītāji — ap 70 sugas
  • Grauzēji — 20 sugas
• Putni — 347 sugas
• Zivis — 29 sugas kas dzīvo jūrā, 14 dzīvo gan jūrā gan saldūdeņos, 30 sastopamas upēs un ezeros
• Abinieki — 13 sugas
• Rāpuļi — 7 sugas
• Citi :
  • Gliemji — 131 suga (saldūdeņos 59, jūrā 7, uz sauszemes 65 sugas)
    • Gliemeži — 103 sugas
      • Vīngliemeži — 9 sugas
      • Kailgliemeži — 13 sugas
• Vēžveidīgie — apm. 240 sugas
• Daudzkāji — 39 sugas
• Kukaiņi — apm. 10 000 sugas

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Otrā Pasaules kara un okupāciju rezultātā radikāli izmainījās Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Latvijas neatkarības atjaunošanai sekojošā iedzīvotāju emigrācija un dabiskā pieauguma krasā samazināšanās izraisīja pilnīgi pretējas tendences un pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijas iedzīvotāju skaits un etniskā struktūra gandrīz precīzi atgriezās 1959. gada skaitļos.

Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897—2011

Tautība	1897		1925		1935		1959		1970		1979		1989		2000		2011
	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%	Iedz. skaits	%
Latvieši	1 318 112	68,3	1 354 126	73,4	1 467 035	76,9	1 297 881	62,0	1 341 805	56,8	1 344 105	53,7	1 387 757	52,0	1 370 703	57,7	1 284 194	62,1
Krievi	232 204	12,0	193 648	10,5	168 300	8,8	556 448	26,6	704 599	29,8	821 464	32,8	905 515	34,0	703 243	29,6	556 422	26,9
Baltkrievi	—	—	38 010	2,1	26 800	1,4	61 587	2,9	94 898	4,0	111 505	4,5	119 702	4,5	97 150	4,1	68 174	3,3
Ukraiņi	—	—	512	0,0	1800	0,1	29 440	1,4	53 461	2,3	66 703	2,7	92 101	3,5	63 644	2,7	45 699	2,2
Poļi	65 056	3,4	51 143	2,8	48 600	2,6	59 774	2,9	63 045	2,7	62 690	2,5	60 416	2,3	59 505	2,5	44 783	2,2
Lietuvieši	—	—	23 192	1,3	22 800	1,2	32 383	1,6	40 589	1,7	37 818	1,5	34 630	1,3	33 430	1,4	24 426	1,2
Ebreji	142 315	7,4	95 675	5,2	93 400	4,9	36 592	1,8	36 680	1,6	28 331	1,1	22 897	0,9	10 385	0,4	6416	0,3
Čigāni	—	—	2870	0,2	3800	0,2	4301	0,2	5427	0,2	6134	0,3	7044	0,3	8205	0,3	6452	0,3
Vācieši	120 191	6,2	70 964	3,8	62 100	3,3	1609	0,1	5413	0,2	3299	0,1	3783	0,1	3465	0,1	3023	0,1
Igauņi	—	—	7893	0,4	6900	0,4	4610	0,2	4334	0,2	3681	0,2	3312	0,1	2652	0,1	2000	0,1
Lībieši	—	—	1268	0,1	944	0,0	185	0,0	48	0,0	107	0,0	135	0,0	180	0,0	180	0,0
Citi	51 509	2,7	5504	0,3	3256	0,2	8648	0,4	13 828	0,6	16 979	0,7	29 275	1,1	24 824	1,1	26 118	1,3
Kopā	1 929 387		1 844 805		1 905 936		2 093 458		2 364 127		2 502 816		2 666 567		2 377 383		2 067 887

Pilsētas

Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām divās (Rīgā un Daugavpilī) dzīvo vairāk par 100 000 iedzīvotāju. 22 pilsētās dzīvo vismaz 10 000 iedzīvotāju. Deviņas pilsētas ir ar republikas pilsētas statusu: Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.

Senākās Latvijas pilsētas, kam piešķirtas pilsētas tiesības, ir Rīga (1225), Valmiera un Cēsis (1323), bet jaunākās Skrunda (1996), Līgatne, Ķegums, Salaspils (1993).

Lielākās pilsētas Latvijā (2008, 2009 Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)
Vieta	Pilsēta	Novads	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Novads	Iedzīvotāji	Rīga Daugavpils
1	Rīga	Republikas pilsēta	715 978	11	Salaspils	Salaspils novads	20 987
2	Daugavpils	Republikas pilsēta	104 870	12	Tukums	Tukuma novads	20 080
3	Liepāja	Republikas pilsēta	85 149	13	Cēsis	Cēsu novads	18 312
4	Jelgava	Republikas pilsēta	65 630	14	Kuldīga	Kuldīgas novads	12 916
5	Jūrmala	Republikas pilsēta	56 069	15	Olaine	Olaines novads	12 723
6	Ventspils	Republikas pilsēta	43 088	16	Saldus	Saldus novads	12 427
7	Rēzekne	Republikas pilsēta	35 625	17	Sigulda	Siguldas novads	11 487
8	Valmiera	Republikas pilsēta	27 453	18	Talsi	Talsu novads	11 362
9	Jēkabpils	Republikas pilsēta	26 578	19	Dobele	Dobeles novads	11 241
10	Ogre	Ogres novads	26 238	20	Krāslava	Krāslavas novads	10 958

Tautsaimniecība

Tautsaimniecībā dominē tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, celtniecība un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Pasaules ekonomikas foruma pētījums liecina, ka Latviju konkurētspējas ziņā apsteidz Urugvaja, Botsvāna un Kazahstāna. 2009. gadā ekonomikas lejupslīde bija 18%

Lauksaimniecība

Kaut arī Latvija tradicionāli vienmēr lielā mērā bijusi agrāra zeme, kopējā lauksaimniecības produktu (pārtikas) importa atkarība ir pieaugusi no 25% 2004. gadā līdz 34% 2007. gadā. Pašnodrošinājums ar graudaugiem un miltu produktiem veido apmēram 80–90%. Kopumā galveno gaļas veidu vietējais piedāvājums nav pietiekams un lielākie apjomi tiek importēti, lai tos pārstrādātu gaļas produktos. Lielāko daļu putnu gaļas ieved no Lietuvas un Beniluksa valstīm. Savukārt Polija un Lietuva nodrošina lielāko daļu no liellopu gaļas importa. Daļa tiek ievesta arī no Igaunijas, Ungārijas un Spānijas. Pusi cūkgaļas importa nodrošina Polija un Vācija. Pašnodrošinājums ar piena produktiem sasniedz 80–90%. Importēti tiek galvenokārt skābpiena produkti no Polijas un Vācijas, kā arī siers no Lietuvas un vecajām ES dalībvalstīm (Latvija ilgus gadus iepriekšējo valsts iekārtu laikā — pirmā brīvvalsts un okupācija — bija piena un piena produktu eksportētājvalsts, un arī mūsdienās visnozīmīgākais valsts atbalsta īpatsvars piena lopkopības saimniecību neto pievienotajā vērtībā (NPV) bija Latvijā (pieaugot no 26% 2001. gadā līdz 73% 2006. gadā). Olu importa atkarība nepārsniedz 4%, kur lielāko daļu no olu importa veido imports no Lietuvas. Dzīvnieku tauku importa atkarība ir 10–20%, kur lielākā daļa sviesta un krējuma tiek importēta no Lietuvas. Zivju importa atkarība pēdējo gadu laikā pastāvīgi nedaudz palielinās un sasniedz 33% (LPSR laikā zivis bija viena no eksporta pamatprecēm). Lielākā daļa no importa ir saldētas un atvēsinātas okeāna zivis, kuras rūpnieciski pārstrādā, kā arī patēriņam paredzēta laša imports no Skandināvijas valstīm. Kartupeļu imports ir izteikti sezonāls un apjomu ziņā ierobežots — importēti tiek tikai jaunie kartupeļi, — bet pašnodrošinājums ar kartupeļiem veido 90–95%. Cukura, konditorejas un saldinātu bezalkoholisko dzērienu pašnodrošinājums pēc cukura ražošanas nozares likvidēšanās no 50% līmeņa samazinājies līdz 10–15%. Lielāko daļu no cukura, kā arī cukura konditorejas importa nodrošina Polija un Lietuva. Lielākie bezalkoholisko dzērienu apjomi tiek importēti no Igaunijas un Lietuvas. Rieksti pilnībā tiek importēti. Nozīmīgākās valstis importā ir ASV, Ķīna, Indija un Gruzija. Latvijā audzēto rapšu un rapšu eļļas īpatsvars kopējā nodrošinājumā ar eļļu nepārsniedz 3%. Pārējie eļļas augi un augu eļļas tiek importēti, un lielākie eļļas apjomi tiek ievesti no Lietuvas, Igaunijas un citām ES valstīm. Pašnodrošinājums ar galvenajiem dārzeņu veidiem (tomāti, gurķi) jau tradicionāli nav pietiekams. Dārzeņu imports pēdējo gadu laikā pastāvīgi palielinās (tiek dažādots to sortiments) un sasniedz 30%. Lielākā daļa dārzeņu importa tiek ievesta no Nīderlandes, kā arī importēti no Beļģijas, Spānijas, Polijas un Itālijas (no Lietuvas importētos gurķus un tomātus lielā mērā raksturo sezonalitāte). Augļu importa atkarība svārstās 65–80% robežās, un to lielā mērā ietekmē vietējā ābolu raža un vietējo ābolu pašpatēriņš. Lielākie apjomi tiek ievesti no Holandes, Spānijas, Itālijas, Lietuvas (banāni), Vācijas un Polijas (āboli). Pēdējo gadu laikā ievērojami palielinās apelsīnu imports no Ēģiptes. Latvijā maz uzturā tiek izmantotas un piedāvātas vietējās ogas un augļi. Stimulantu (kafija, tēja, šokolāde, kakao) pašnodrošinājums svārstās 15–10% robežās, un to raksturo Latvijā ražotās un patērētās šokolādes apjomi. Lielākie tējas apjomi tiek ievesti no Polijas, Dānijas, Šrilankas un Lielbritānijas. Savukārt visvairāk grauzdēto un šķīstošo kafiju ieved no Dānijas, Lietuvas un Polijas. Garšvielu importa atkarība ir 100%, un lielākie garšvielu apjomi tiek ievesti no Horvātijas. Alkoholisko dzērienu importa atkarība veido apmēram 33%. Galvenokārt tiek importēti vīnogu vīni no Francijas, Itālijas, Spānijas un Vācijas, kā arī stiprie alkoholiskie dzērieni no Lielbritānijas (viskijs).

Graudkopība

Graudaugu galveno kultūru – kviešu – sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. Miežu sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Ekonomiski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.

Piensaimniecība

Neraugoties uz nozares būtisko lomu Latvijas tautsaimniecībā, tās radītā pievienotā vērtība ir salīdzinoši zema. Kopā ir 35 461 piena ražotājs ar 170 266 govīm. 2008. gadā 21% piena tiek eksportēts. Tā kā 2007. gadā tika eksportēti 15% piena, to var vērtēt kā strauju pieaugumu. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes. Pēdējo 3–4 gadu laikā ievērojami pieaugusi piena izvešana uz Lietuvu.

Mežsaimniecība un kokrūpniecība

No Latvijas kopējās teritorijas 46% aizņem meži. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 23%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 50,2% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki – priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu – 30%, baltalkšņu – 7% un apšu – 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Starpkaru periodā daudz tika stādīti priežu meži, un padomju laikos daudz stādīja egļu mežus – egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50–90 gadu vecu priežu audžu un 30–50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3 gadā. Meža nozare ietver divas nozīmīgas apakšnozares – mežsaimniecību (nozari, kas nodarbojas ar meža kopšanu, saglabāšanu, plānveidīgu izmantošanu un atjaunošanu) un kokrūpniecību (kas ietver kokapstrādi, papīra un tā izstrādājumu ražošanu, kā arī mēbeļu ražošanu). Abām šīm apakšnozarēm ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā.

Kokrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām rūpniecības nozarēm. Apakšnozaru – kokapstrādes, papīra rūpniecības un mēbeļu rūpniecības kopējais devums rūpniecības pievienotajā vērtībā 2008. gadā bija gandrīz 410 miljoni latu, kas veido vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Apakšnozaru vidū joprojām vislielākais īpatsvars – 76% ir kokapstrādei, taču gadu no gada pieaug arī papīra ražošanas īpatsvars kokrūpniecībā, kas 2008. gadā sasniedza 6% jeb 20 miljonus latu. Arī mēbeļrūpniecībai ir nozīmīga loma kokrūpniecībā, jo tās īpatsvars veido 19% jeb 65 miljonus latu. Latvijas galvenā importētā meža produkcija ir papīrs, kartons un to izstrādājumi (43,1%), bet viena no galvenajām eksporta precēm ir apaļkoki (15,3%), no kuriem 80% veido papīrmalka.

Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts

No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ar ražošanu saistītie maksājumi ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet no ražošanas atdalītie maksājumi ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm – noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī.

Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.–2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 000 000 latu. Pēc Latvijas iestāšanās ES, 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai ir palielinājušās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notiek lēni un neefektīvi. Izsludināta pieteikšanās tikai 58% no paredzētā Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam finansējuma. Latvijā tiešie maksājumi tiek īstenoti pēc vienotas platības maksājuma (VPM) shēmas: lauksaimniekiem ir pieejams VPM un papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos ir saņēmuši 430 miljonus latu, kas veido 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ir saņēmuši 76566 lauksaimnieki gadā). ES tiesību normas paredz pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.–2013. gadā 2,1 reizi pārsniedz 2004.–2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.

Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinās jau sākot ar 2008. gada martu [izņēmums ir 2008. gada aprīlis, kad nedaudz (par 2,4%) pacēlās ražošanas līmenis). Savukārt apstrādes rūpniecības apjoms samazinās jau kopš 2008. gada janvāra (nelieli apjoma pieaugumi bija vērojami divos mēnešos). Straujākie rūpniecības apjoma samazinājumi bija citu transportlīdzekļu ražošanā (−77,7%), automobiļu, piekabju ražošanā (29) (−53,2%), pārējo mehānismu ražošanā (28) (−52,3%), elektrisko iekārtu ražošanā (27) (−48,9%). Kopš 2009. gada minētās rūpniecības apjoma samazināšanās tendences turpinās. 2011. gada rūpniecības apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, ir pieauguši par 9.2%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 10.8%. Mazākais kāpums bijis elektroenerģijas un gāzes apgādē (+5%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+5.1%).

Eksports un imports

Atbilstoši "Latvijas statistikas" 2010. gada pārskatam, Latvijas eksporta kopapjoms bija 4,688 miljardi latu, importa kopapjoms 5,896 miljardi latu, bet bilance −1,208 miljardi latu.

2011. gada pirmajā pusgadā eksporta un importa apjomi strauji pieauga. Latvijas eksporta kopapjoms palielinājās par 36,9% un sasniedza 2,826 miljardus latu, bet importa kopapjoms pieauga par 34% un bija 3,399 miljardi latu. 2011. gada jūlijā uz Lietuvu tika eksportēti 18%, uz Igauniju 14,1%, uz Krieviju 9,7%, uz Vāciju 8,1% un uz Poliju 6,9% no eksporta kopapjoma. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva ar 18,1% no importa kopapjoma, Vācija - 11,4%, Francija - 9,4%, Polija - 7,4% un Krievija - 7,3%.

Valsts parāds

Valsts parāds 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds. Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 000 000 latu.

Iekšzemes kopprodukts

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP — gada laikā saražotas gala preces un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība) no 4 750 800 000 latu 2000. gadā pieauga līdz 14 193 500 000 latu 2007. gadā. To pamatā veidoja pakalpojumi, budžetu tēriņi un celtniecība. Visaugstākos rādījumus uzrādīja tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, celtniecība un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2008. gadā bija 56% apmērā no visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa, kas bija trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	20111
Latvija	6,9%	8,0%	6,5%	7,2%	8,7%	10,6%	12,2%	10,0%	−4,6%	−17,8%	−0,2%	2,9%
	1 2011. gada pieaugums ir SVF prognoze Starptautiskā Valūtas Fonda dati

IKP izmaiņas 2009. gadā Latvijā bija ap −18%, kas bija lielākais jebkad reģistrētais IKP kritums gada laikā. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010. gadā Latvijas IKP pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem samazinājās par 0,3%. Apjomu kritums saglabājās būvniecībā (– 9,6%), toties bija apjomu kāpumi tirdzniecībā (+ 10,6%), apstrādes rūpniecībā (+ 17,9%) un transporta un sakaru nozarē (+ 1,6%).

2011. gada pirmajā pusgadā Latvijas IKP, salīdzinot ar pirmajiem sešiem mēnešiem 2010. gadā, pieauga par 4,6%. To pamatā veidoja pieaugums apstrādes rūpniecībā (+14,6%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+13,1%) un tirdzniecībā (+7,3%).

Ārvalstu investīcijas

Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145 400 000 milj. latu. Lielākā daļa investīciju tradicionāli tiek virzītas tur, kur var ar mazāku risku var gūt lielāku un ātrāku peļņu: nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums bankai. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).

Tiek tērēts vairāk naudas, nekā valsts saņem Eiropas savienības subsīdijās. Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394 100 000 latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 000 000 latu (21,1%).

Kultūra

Brīvības piemineklis Rīgā.

Latvija sastāv no 5 kultūrvēsturiskajiem novadiem — Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales un Vidzemes. Katrs atšķiras gan ar valodas izloksnēm, gan ar tradīcijām un ļaužu raksturiem. Brīvības pieminekļa simboli 3 zvaigznes neapzīmē Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, bet gan trīs daļas, kas, veidojot neatkarīgu Latvijas Republiku, apvienojās kopā. Tās bija latviešu un lībiešu apdzīvotās zemes, kas Krievijas Impērijas sastāvā tika sadalītas 3 atsevišķās guberņās — Kurzeme, Zemgale, Sēlija Kurzemes guberņā, Vidzeme (tur ietilpa arī daļa Dienvidigaunijas) Vidzemes guberņā un Latgale Vitebskas guberņā. Kurzemes guberņai kopā ar Vidzemes guberņas latviešu pagastiem pievienojās Vitebskas guberņas latviešu daļa un tā izveidojās Latvijas Republika. Galvaspilsēta Rīga tradicionāli pieder Vidzemes novadam, taču kopš pēckara straujās urbanizācijas Rīga kopā ar tās aglomerāciju ir izveidojusies kā atsevišķs, no pārējās Vidzemes atšķirīgs novads.

Zinātne un izglītība

Latvijā ir 34 augstākās mācību iestādes, no tām sešas ir klasiskā universitātes tipa augstskolas, bet divas ir valsts augstskolas. LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai (kas ir likvidēta) un Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, bet pārējās augstskolas ir "atvasinātas publiskas personas" (kurās valsts var būt līdzdibinātājs). Vislielākā augstskola valstī ir Latvijas Universitāte. Augstākā izglītība ir maksas, taču valsts no budžeta līdzekļiem īsteno plānos paredzēto nepieciešamo specialitāšu studentu mācību apmaksu, dodot iespēju noteiktam studentu skaitam šajās "budžeta vietās" studēt bez maksas. Tā kā savā pašpārvāldē un finanšu politikā augstskolas ir pilnīgi autonomas, mācību maksas, stipendijas, pasniedzēju algas u.c. maksājumus nosaka katras augstskolas Senāts.

Zinātnē iesaistīti aptuveni 5000 pētnieku (2011.), no kuriem 3800 ir zinātņu doktori. Zinātnes finansējums Latvijā ir procentuāli viszemākais ES, un tā pamatā tiek uzturēta par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

Mūzika

Latvijā mūzikai ir senas tradīcijas sākot ar folkmūziku, klasisko mūziku līdz pat populārajai estrādes mūzikai. Populārākie latviešu komponisti ir Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Emīls Dārziņš un citi. Populārākās Latvijas estrādes grupas ir starptautiski slavenā Prāta Vētra, Līvi, Cosmos, Gain Fast, Labvēlīgais Tips un Tumsa.Populārākā metālmūzikas grupa, kas arī pazīstama ārpus Latvijas teritorijas ir folkmetāla grupa Skyforger. Populārākie latviešu dziedātāji ir Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis, Liene Šomase, Aisha, Andris Ērglis. Latvija kopš 2000. gada pastāvīgi startē Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur 2002. gada konkursā Latvijas pārstāve Marija Naumova guva uzvaru. Citi lielākie panākumi ir Prāta Vētras izcīnītā 3. vieta 2000. gada konkursā un Valtera un Kaža izcīnītā 5. vieta 2005. gada konkursā. Latvija organizēja 2003. gada konkursu.

Plašsaziņas līdzekļi

LTV1 raidījums Panorāma. 2009. gads.

Avīzes

Latvijas lielākie laikraksti ir "Diena", "Neatkarīgā Rīta avīze" un "Latvijas Avīze".

Radio

Radio Latvijā regulāri sāka raidīt 1925. gada 1. novembrī, trīs ar pus gadus pēc pirmās Eiropas raidstacijas darba uzsākšanas Londonā. Pirmā privātā raidstacija — Radio SWH — Latvijā sāka darboties tikai 1993. gadā. Pašlaik visā Latvijā raida 9 raidstacijas, Rīgā — 22, darbojas 18 reģionālās radiostudijas.

Televīzija

Latvijā pirmajā no Baltijas valstīm tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Kijevā. Regulāras televīzijas pārraides Latvijas Televīzija sāka 1954. gada 6. novembrī. 1974. gadā sākās krāsu televīzijas pārraides. 1991. gadā sāka darboties pirmās privātās televīzijas studijas.

1998. gada 2. februārī Latvijas Televīzija kopā ar LNT, 31. kanālu (tagad TV3) un "TV Rīga" (tagad TV5) pārgāja uz jaunu krāsu kodēšanas standartu PAL (angļu: Phase Alternating Line). 2002. gada maijā sākās digitālās televīzijas testa raidījumi.

Interneta mediji

Interneta mediju aizsākumi Latvijā saistāmi ar paša Interneta izplatības aizsākumiem 1990. gadu vidū. 1999. gada 26. novembrī, apvienojot vairākus mazākus Interneta portālus, tika izveidots portāls Delfi, vēlāk tam pievienojās citi Interneta mediji. Pašlaik viens no apmeklētākajiem interneta portāliem Latvijā ir sociālais tīkls Draugiem.lv un one.lv. Lielu popularitāti ir ieguvuši arī ziņu portāli tvnet.lv un diena.lv, kā arī sludinājumu portāls ss.lv un daudzi internetveikali.

Sports

Jānis Sprukts (5) zviedru vārtu priekšā 2005. gada Pasaules čempionātā Austrijā.

1911. gada 18. decembrī Rīgā 13 sporta biedrību pārstāvji nodibināja Baltijas olimpisko komiteju (Krievijas Olimpiskās komitejas pakļautībā), bet Latvijas Olimpisko komiteju izveidoja 1922. gada 23. aprīlī. Kopš 1926. gada Latvijā notika Eiropas čempionāti dažādos sporta veidos - Eiropas meistarsacīkstes cīņas sportā (1926), Eiropas meistarsacīkstes basketbolā (1937), Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā un ledus burāšanā (1939). Olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti piedalījās kopš 1912. gada, kad šāvējs Haralds Blaus Krievijas izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu stenda šaušanā pa māla baložiem. Kopš 1924. gada Olimpiskajās spēlēs piedalījās Latvijas olimpiskā komanda, kas izcīnīja vienu sudraba medaļu 1932. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs (Jānis Daliņš, soļošana) un vienu sudraba un vienu bronzas medaļu 1936. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs (Edvīns Bietags, grieķu-romiešu cīņa un Adalberts Bubenko, soļošana).

Latvijas Olimpisko komiteju atjaunoja 1988. gada 19. novembrī un 1991. gada 18. septembrī tika atjaunota tās dalība Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas olimpiskā komanda vasaras Olimpiskajās spēlēs kopš 1992. gada kopumā ir izcīnījusi 14 medaļas, tostarp divas zelta medaļas, savukārt Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvija izcīnījusi divas sudraba un vienu bronzas medaļu. Kopumā, ieskaitot Latvijas teritorijas sportistiem, kuri bija iekļauti Krievijas impērijas komandās un Latvijas sportistus iekļautus PSRS komandas sastāvā, Latvija vasaras Olimpiskajās spēlēs ir ieguvusi 68 medaļas (tostarp 17 zelta) un Ziemas Olimpiskajās spēlēs 10 medaļas (tostarp 3 zelta). Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja Inese Jaunzeme, 1956. gada Vasaras Olimpiskās spēlēs Austrālijas pilsētā Melburnā. 2008. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs, Ķīnas pilsētā Pekinā, Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.

Latvijā ir arī veiksmīgi bobsleja, skeletona (sudraba medaļa 2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs) un kamaniņu braucēji (sudraba medaļa 2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs). Tenisa visveiksmīgākais latviešu sportists ir Ernests Gulbis.

Latvijas hokeja izlase ir piedalījusies 2002., 2006. un 2010. gada Olimpiskajās spēlēs un visos Pasaules čempionātos augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā hokeja līgā — NHL ir spēlējuši 18 latviešu hokejisti (2010), no kuriem lielāko ievērību guvuši Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš, Artūrs Irbe un Sergejs Žoltoks. 1996. gadā Sandis Ozoliņš kopā ar Kolorādo "Avalanche" izcīnija prestižāko balvu hokejā Stenlija kausu, ko pasniedz NHL uzvarētājkomandai. 2008. gadā tika atjaunota Rīgas hokeja komanda "Rīgas Dinamo", kas uzsāka cīņu par Gagarina kausu Kontinentālajā hokeja līgā. 2009./2010. gada sezonā tika pārvarēta pirmā kārta play off izcīņā.

Latvijas basketbola izlase ir piedalījusies Eiropas čempionātos basketbolā kopš pirmā čempionāta 1935. gadā Šveicē, kad tā izcīnīja pirmo vietu un tiesības rīkot 1937. gada čempionātu Rīgā. 1936. gada Berlīnes Olimpiskajās spēlēs Latvijas basketbola izlase palika 18.vietā, bet toties ieguva otro vietu 1939. gada Eiropas basketbola čempionātā Lietuvā. Latvijas basketbola izlase piedalījās arī 1993., 1997., 2001., 2003., 2005., 2007., 2009. un 2011. gada Eiropas čempionātos. Spēcīgākajā basketbola līgā — NBA ir spēlējuši divi latviešu basketbolisti — Gundars Vētra un Andris Biedriņš. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš NBA spēlē nepārtraukti jau kopš 2004. gada.

Latvijas futbola izlase piedalījās 1924. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē un 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Latvijā ir profesionālas hokeja, basketbola un futbola līgas.

Svētku un atceres dienas

Svētku un atceres dienas Latvijā nosaka likums par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

Janvāris 1. janvāris — Jaungada diena. 20. janvāris — 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. 26. janvāris — Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena (de jure). Marts 25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Aprīlis 22. aprīlis1 — Lielā piektdiena. 24. aprīlis1 — Pirmās Lieldienas. 25. aprīlis1 — Otrās Lieldienas. Maijs 1. maijs — Darba svētki. LR Satversmes sasaukšanas diena. 4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. 8. maijs — Nacisma sagrāves diena. Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. 8. maijs1 — Mātes diena. 9. maijs — Eiropas diena. 31. maijs1 — Vasarsvētki. Jūnijs 14. jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 22. jūnijs — Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena). 23. jūnijs — Līgo diena. 24. jūnijs — Jāņu diena.

Jūlijs 4. jūlijs — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Augusts 11. augusts — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Septembris 1. septembris — Zinību diena. 11. septembris1 — Tēva diena. 22. septembris — Baltu vienības diena Novembris 11. novembris — Lāčplēša diena. 18. novembris — Latvijas republikas proklamēšanas diena. Decembris 4. decembris1 — Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena 24. decembris — Ziemassvētku vakars. 25. decembris — Pirmie Ziemassvētki. 26. decembris — Otrie Ziemassvētki. 31. decembris — Vecgada diena. Piezīmes 1 — datums ik gadu mainās, norādīts 2011. gada datums

Skatīt arī

• Latvijas SPR
• Latvijas PSR

Ārējās saites

• Latvijas Republikas Saeima
• Latvijas Republikas Ministru Kabinets
• Latvijas Valsts Prezidenta Kanceleja
• Oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis
• LR Naturalizācijas pārvalde - dati par iedzīvotājiem
• PMLP - dati par iedzīvotājiem
• Latvija.lv: ceļvedis e-Latvijā
• Latvijas oficiālais tūrisma portāls
• Travellatvia.lv - lielākais Latvijas tūrisma portāls. Atpūtas vietu datu bāze, ceļojumu katalogs.
• Valūtu kursi Latvijā, pilsētās un reģionos
• Vietas.lv — Interaktīva karte, objekti, pilsētas, rajoni, pasākumi, raksti
• Latvijas kultūras karte
• Latviešu kultūras mantojumi, uzskati, fotogrāfijas un arhīvs trimdā (angļu val.)
• Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands
• Starptautiskās organizācijas, kur Latvija ir dalībvalsts
• Virtuālā Latvija - Virtuālās tūres un 360° panorāmas fotogrāfijas