Latvija

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par Latvijas Republiku. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Latvija nozīmēm.

Latvijas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Tēvzemei un Brīvībai
Himna: Dievs, svētī Latviju
Latvija  (oranža) – Eiropas kontinents  (dzeltenbrūna un balta) – Eiropas Savienība  (dzeltenbrūna)  —  [Leģenda]
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Rīga 56°57′N 24°6′E
Valsts valodas		latviešu valoda
Etniskās grupas		60,0% latvieši 27,3% krievi   3,7% baltkrievi   2,4% poļi   6,3% citi
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Valdis Zatlers
-	Premjerministrs	Ivars Godmanis
Neatkarība1		no Vācijas un Krievijas
-	Deklarēta	1918. gada 18. novembrī
-	Atzīta	1921. gada 26. janvārī
-	PSRS okupācija	1940. gada 17. jūnijā
-	Proklamēta2	1990. gada 4. maijā
-	Pabeigta	1991. gada 6. septembrī
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	64 589 km² (124.)
-	Ūdens (%)	1,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008 g.	2 276 282 (143.)
-	Blīvums	36/km² (166.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$29 214 miljardi (95.)
-	Uz iedzīvotāju	$18 005 (46.)
Džini koef. (2003)		37,7 (vidējs)
HDI (2007)		▲ 0.855 (augsts) (45.)
Valūta		Lats (Ls) (LVL)
Laika zona		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+2)
Interneta domēns		.lv 3
ISO 3166-1 kods		428 / LVA / LV
Tālsarunu kods		+371
1	Latvija ir turpinājums pirmajai republikai.
2	Sākās izstāšanās no Padomju Savienības process.
3	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvija (oficiālais nosaukums — Latvijas Republika) ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Lietuvu dienvidos. (Sīkāk skat. Latvijas robežas).

2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Satura rādītājs 1 Vēsture 1.1 Latvijas nosaukums 1.2 Kultūrvēsture 2 Politika 3 Daba 3.1 Ģeogrāfija 3.1.1 Reljefs 3.1.2 Hidrogrāfija 3.2 Klimats 3.3 Flora 3.3.1 Veģetācija 3.4 Fauna 4 Sports 5 Pilsētas 6 Administratīvais iedalījums 7 Plašsaziņas līdzekļi 7.1 Avīzes 7.2 Radio 7.3 Televīzija 7.4 Interneta mediji 8 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Galvenais raksts: Latvijas vēsture

Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3.gadu tūkstotī p.m.ē. un sajaucās ar līvu priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkštoša p.m.ē. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu virsaiši. Pēc sīvām cīņām apmēram simt gadu laikā (1180. — 1290.) Latvijas teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas un Kurzemes bīskapu valstīm izveidoja Livonijas konfederāciju, kas pastāvēja 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13.gs. sākumā.

Livonijas konfederācijai sabrūkot, 16.gs. otrajā pusē Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē. Kurzeme un Zemgale kļuva par hercogisti Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā.

Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi 1621.g., taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18.gs. sākumam, kad Vidzemi iekaroja Krievija (1721). Pēc Polijas-Lietuvas atkārtotām dalīšanām Krievija anektēja arī Latgali (1772.) un Kurzemes un Zemgales hercogisti (1795.). Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijas Padomju Krievija saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu 1918. gada 3. martā atteicās no tiesībām uz Latvijas teritoriju. Vācbaltieši šajā laikā atjaunoja Kurzemes hercogisti, bet vēlāk Latvijas un Igaunijas teritorijā mēģināja izveidot apvienoto Baltijas hercogisti Prūsijas vasaļatkarībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas kapitulācijas Latvija pasludināja sevi par neatkarīgu republiku 1918. gada 18. novembrī. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920.g. 1.maijā tika pieņemta Latvijas Satversme.

Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. Pēc 1939. gada PSRS un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova-Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada 17. jūnijā tika iekļauta PSRS sastāvā kā padomju republika.

Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības sastāvā līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas nosaukums

Galvenais raksts: Latvijas nosaukums

13. gs. sākumā Indriķa hronikā latviešu apdzīvotā teritorija tiek saukta Latgali ( X.15: Livonia, Lettigalia et Estonia), jau pāris gadu vēlāk (1209.g.) izteicienos sāk parādīties apzīmējums "Letthia".Iespējams šo vārdu darinājis hronists Indriķis pēc viduslaiku latīņu rakstu paraugiem. Kā vienotas teritorijas apzīmējums Latvijas vārds parādās ap 19. gs. Latvijas vārdu cildināja un pamazām tautā ieviesa dzejnieki: Auseklis, Pumpurs, Kronvalds. Pateicoties viņu jūsmīgajai lirikai un politiskās situācijas nomaiņai, no 1869. līdz 1888. gadam valsts apzīmējumam lietotais Baltijas vārds tiek pamazām nomainīts pret Latviju.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūrvēsture

Latvija sastāv no 5 kultūrvēsturiskajiem novadiem - Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales un Vidzemes. Katrs atšķiras gan ar valodas izloksnēm, gan ar tradīcijām un ļaužu raksturiem. Brīvības pieminekļa simboli 3 zvaigznes neapzīmē Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, bet gan trīs daļas, kas, veidojot neatkarīgu Latvijas Republiku, apvienojās kopā. Tās bija latviešu un lībiešu apdzīvotās zemes, kas Krievijas Impērijas sastāvā tika sadalītas 3 atsevišķās guberņās - Kurzeme, Zemgale, Sēlija Kurzemes guberņā, Vidzeme (tur ietilpa arī daļa Dienvidigaunijas) Vidzemes guberņā un Latgale Vitebskas guberņā. Kurzemes guberņai kopā ar Vidzemes guberņas latviešu pagastiem pievienojās Vitebskas guberņas latviešu daļa un tā izveidojās Latvijas Republika. Galvaspilsēta Rīga tradicionāli pieder Vidzemes novadam, bet kopš pēckara straujās urbanizācijas Rīga kopā ar tās aglomerāciju ir izveidojusies kā atsevišķs, no pārējās Vidzemes atšķirīgs novads.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Galvenais raksts: Latvijas politika

100 deputātu lielo Latvijas parlamentu - Saeimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.

2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta.

2006. gada 7. oktobrī tika ievēlēta 9. Saeima. Tajā ir pārstāvētas 7 partijas un to apvienības: Tautas partija (TP) - 23 deputāti; Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) - 18 deputāti; Jaunais Laiks (JL) - 18 deputāti; Saskaņas centrs (SC) - 17 deputāti; Latvijas Pirmā partija/Latvijas Ceļš (LPP/LC) - 10 deputāti; Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) - 8 deputāti; PCTVL - 6 deputāti.

Valdošo koalīciju veido TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK.

[izmainīt šo sadaļu] Daba

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Galvenais raksts: Latvijas ģeogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Reljefs

Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Augstākais punkts ir Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l. Galvenās augstienes: Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene. Zemienes: Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene, Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.

[izmainīt šo sadaļu] Hidrogrāfija

Pateicoties Rīgas jūras līcim, kas gandrīz pāršķeļ Latvijas teritoriju divās daļās, tai ir ievērojama Baltijas jūras piekrastes līnija. Biezs upju tīkls, kuras ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās upes: Daugava, Lielupe, Venta, Aiviekste, Gauja. Daudz ezeru (2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha). Lielākie ezeri: Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers. Purvi klāj 6% teritorijas. Lielākais purvs ir Teiču purvs (19587 ha).

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Galvenais raksts: Latvijas klimats

Mērenais klimats. Klimatu ietekmē Atlantijas okeāna un Eirāzijas mijiedarbība, tāpēc laika apstākļi visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši ir jūlijs, augusts (vid. temp. 16 līdz 18°C ), vēsākais – janvāris (vid. temp. -2 līdz -6°C ). Sniega sega no decembra līdz janvārim. Veģetācijas periods 175–195 dienas. Izšķir četrus gadalaikus: ziemu, pavasari, vasaru un rudeni. Nokrišņi – piekrastē vidēji 800 mm.

Latvijas temperatūru ekstrēmi (°C)

Mēnesis

Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jūn

Jūl

Aug

Sep

Okt

Nov

Dec

Karstuma rekords

+10

+15,5

+20,8

+28,1

+34,4

+34,6

+36

+36,4

+32

+24,9

+17,2

+12,5

Aukstuma rekords

-43,0

-43,1

-34,4

-21,8

-10,5

-3,1

+1,1

-1,7

-7,3

-14,7

-24,6

-42,9

• Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

[izmainīt šo sadaļu] Flora

[izmainīt šo sadaļu] Veģetācija

Velēnu podzolētās augsnes. Skujkoku un jauktie meži, kas aizņem ~ 45% teritorijas.^[1] Izplatītākie koki: priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.

[izmainīt šo sadaļu] Fauna

Latvijā sastopami dzīvnieki: zaķi, stirnas, aļņi, mežacūkas, staltbrieži, lapsas. Bagātīga putnu un zivju valsts.

[izmainīt šo sadaļu] Sports

Galvenais raksts: Sports Latvijā

Latvijā ir profesionālas hokeja, basketbola un futbola līgas. Latvijas hokeja izlase ir piedalījusies 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs un visos Pasaules čempionātos augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā hokeja līgā - NHL ir spēlējuši jau 14 latvieši. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā Stenlija kausu (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar Kolorādo "Avalanche" izcīnija Sandis Ozoliņš. Latvijas futbola izlase piedalījās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Spēcīgākajā basketbola - NBA ir spēlējuši divi latvieši - Gundars Vētra un Andris Biedriņš. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš NBA nospēlējis jau 2 sezonas un turpina sekmīgu dalību arī šogad. Pasaules tenisa elitei strauji tuvojas tikai 19 gadus vecais Ernests Gulbis.

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas

• Rīga
• Daugavpils
• Liepāja
• Jelgava
• Jūrmala
• Ventspils
• Rēzekne
• Valmiera
• Ogre
• Cēsis

Skat. pilnu sarakstu.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

(Latvijā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma.)

Aizkraukles rajons Alūksnes rajons Balvu rajons Bauskas rajons Cēsu rajons Daugavpils Daugavpils rajons Dobeles rajons Gulbenes rajons Jēkabpils rajons Jelgava Jelgavas rajons Jūrmala Krāslavas rajons Kuldīgas rajons Liepāja Liepājas rajons

Limbažu rajons Ludzas rajons Madonas rajons Ogres rajons Preiļu rajons Rēzekne Rēzeknes rajons Rīga Rīgas rajons Saldus rajons Talsu rajons Tukuma rajons Valkas rajons Valmieras rajons Ventspils Ventspils rajons

[izmainīt šo sadaļu] Plašsaziņas līdzekļi

[izmainīt šo sadaļu] Avīzes

Latvijas lielākie laikraksti ir "Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un "Latvijas Avīze".

[izmainīt šo sadaļu] Radio

Radio Latvijā regulāri sāka raidīt 1925. gada 1. novembrī, trīs ar pus gadus pēc pirmās Eiropas raidstacijas darba uzsākšanas Londonā. Pirmā privātā raidstacija - Radio SWH - Latvijā sāka darboties tikai 1993. gadā. Pašlaik visā Latvijā raida 9 raidstacijas, Rīgā - 22, darbojas 18 reģionālās radiostudijas.

[izmainīt šo sadaļu] Televīzija

Regulāras televīzijas pārraides Latvijā sākās 1954. gada 6. novembrī. 1968. gadā sākās krāsu televīzijas pārraides. 1991. gadā sāka darboties pirmās privātās televīzijas studijas, 2002. gada maijā sākās digitālās televīzijas testa raidījumi.

[izmainīt šo sadaļu] Interneta mediji

Interneta mediju aizsākumi Latvijā saistāmi ar paša Interneta izplatības aizsākumiem 1990. gadu vidū. 1999. gada 26. novembrī, apvienojot vairākus mazākus Interneta portālus, tika izveidots portāls Delfi, vēlāk tam pievienojās citi Interneta mediji. Pašlaik viens no apmeklētākajiem interneta portāliem Latvijā ir sociālais tīkls Draugiem.lv.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Latvijas Republikas Saeima
• Latvijas Republikas Ministru Kabinets
• Latvijas Valsts Prezidenta Kanceleja
• Oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis
• LR Naturalizācijas pārvalde - dati par iedzīvotājiem
• Latvija.lv: ceļvedis e-Latvijā
• Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA)
• Travellatvia.lv - lielākais Latvijas tūrisma portāls. Atpūtas vietu datu bāze, ceļojumu katalogs.
• Vietas.lv - Interaktīva karte, objekti, pilsētas, rajoni, pasākumi, raksti
• Latvijas kultūras karte
• Latviešu kultūras mantojumi, uzskati, fotogrāfijas un arhīvs trimdā (angļu val.)
• Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands

Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija