Krāslava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Krāslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krāslava
Krāslavas katoļu baznīca
Krāslavas katoļu baznīca
Coat of arms of Krāslava
Ģerbonis
Krāslava
Red pog.png
Krāslava
Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.895, 27.165
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Krāslavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1923. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Kruoslova
vācu: Kreslau
krievu: Краслава
poļu: Krasław
Platība
 - Kopējā 8,6 km²
Iedzīvotāji (01.01.2012.)[1]
 - kopā 9 857
 - blīvums 1 146,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-560(1-3)
Mājaslapa: www.kraslava.lv

Krāslava ir pilsēta Latgales dienvidaustrumos Daugavas abos krastos, Krāslavas novada centrs. Tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas - Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava ir dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskās liecības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Daugavas krasti Krāslavas novadā bijuši apdzīvoti jau 3. gadu tūkstotī pirms Kristus. Sākotnējie iedzīvotāji piederējuši pie somugru valodās runājošo cilšu grupas, bet kopš neolīta beigām (2. g. t. pr. Kristus) šeit dzīvojušas baltu valodās runājošas ciltis. Sākot no 8. gadsimta šeit ir sastopami latgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi.

Akmens laikmeta apmetnes atrastas pie Skerškāniem un Adamovā, bet vēlā dzelzs laikmeta senkapi Adamovā, Cimoškos, Aišpuros, Punduros. Kopumā Krāslavas apkārtnē identificēti vairāk nekā 36 pilskalni (tajā skaitā 8 ar apmetnēm), 64 kapulauki un 12 apmetnes.

Varjagu laikmets un vasaļattiecības ar Polocku[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, ka pirmās rakstītās ziņas par Krāslavu ir atrodamas 9. gadsimta sāgā par Hadingu, ko dāņu hronists Saksis Gramatiķis (Saxo Grammaticus, ap 1150.- ap 1220.g.) ir ietvēris savā hronikā "Gesta Danorum" ("Dāņu darbi"):[2] "... Pēc tam Hadings uzbruka Helesponta karalim Handuvanam, kas bij nocietinājies Daugavas pilsētā (apud Dunam urbem). Nevarēdams ieņemt augstos mūŗus, Hadings izdomāja kara viltību: licis saķert dažādus putnus, viņš piesēja tiem pie spārniem degļus, lai putni glābdamies savās lizdās aizdedzinātu pilsētu. Kamēr pilsētnieki dzēsa ugunsgrēku, Hadings ar dāņu pulkiem ielauzās Daugavpilī un sagūstīja karali, ļaudams viņam vēlāk izpirkt savu dzīvību ar līdzību zeltā, kas svēra tikpat, cik viņa augums".[3] Pēc vairāku vēsturnieku uzskata šajā vikingu sāgā ar grieķu vārdu Helesponts ir apzīmēts ne vien jūras šaurums starp Marmora jūru un Vidusjūru, bet arī viss ūdensceļš starp Baltijas jūru un Melno jūru. Zināms, ka no 10. gs. Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus Polockas varjagu kņazam Ragnvaldim (920-978) (baltkrievu: Рагвалод), un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (varjagu: Ragnhilda). Pēc tam, kad Novgorodas varjagu kņazs Vladimirs 978. gadā ar varu paņēma viņu par sievu un Polockā noslepkavoja viņas tēvu un divus brāļus, viņa bija spiesta pārcelties dzīvot pie sava vīra uz Kijevu, kur pēc kristīšanas viņa saņēmusi jaunu vārdu Gorislava. Pēc tam, kad Ragneda atriebības jūtu uzplūdos mēģināja nodurt savu vīru, viņa kopā ar dēlu Izjaslavu tika izsūtīta atpakaļ uz Polockas zemi. Kņaza sievas dzīvesvieta esot atradusies tagadējā Krāslavas Teātra kalnā.[4][5] Pēc viena uzskata no Gorislavas vārda varētu būt cēlies tagadējais Krāslavas vārds (sākotnēji Gorislava), kura etimoloģisko pārveidi varēja sekmēt mijiedarbe ar vārdiem "krēsls", "krēsla" un "krasnaja lava". 11.-12. gs. Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti.

Livonijas un Polijas-Lietuvas sastāvā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas pilsdrupas 19. gs.

1209. gada vasarā Zobenbrāļu ordeņa karaspēks ieņēma un nopostīja Jersiku. Uzskata, ka Krāslavas novads pēc Jersikas zemju dalīšanas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim (latīņu Wiscewalde, rex de Gercike cum Letonibus, baltkrievu Усевалад Герцыкскі) kā vasaļa lēnis Lotigola, jo tas tajā laikā neparādās ordeņa vai Rīgas bīskapa īpašumu sarakstos. 1558. gadā Krāslavas novadu Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs izlēņoja savam vasalim Engelbrehtam Plumperam. 1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, ko pārvaldīja Lietuvas dižkunigaitija, bet vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts. 1626. gadā Krāslavu nopirka Ludingshauzenu — Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Lidingshauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. 1629. gada miera līguma rezultātā pēc Polijas — Zviedrijas kara (1600-1629) Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). 1729. gadā Krāslava ieguva miesta tiesības un tajā pašā gadā Daugavpils trakta stārasts Jans Ludvigs Plāters par 14 000 dālderu no iepriekšējiem īpašniekiem Čapskiem nopirka īpašumtiesibas uz Krāslavu. Tajā laikā miestā atradās 47 ēkas, no tām tikai dažas bija no mūra (muižnieku viesnīca “Livonija”, zirgu pasta stacija, divi krogi, graudu noliktava). Krāslavas amatnieki mācējuši gatavot grīdsegas, audumus, krāsns podiņus, ieročus, zelta un sudraba lietas, miestā četras reizes gadā bijis gadatirgus. 1730. gados tiek izveidots tirgus laukums ar pārdotavu rindām un uzbūvēts divstāvu mūra rātsnams. 1757.-1842. gadā Krāslavā darbojas katoļu seminārs un tiek uzturēta apriņķa skola. 1755. - 56. gadā Krāslavā itāļu arhitekta A.Parokko vadībā uzceļ mūra baznīcu, kurai bija jākļūst par Latgales bīskapa katedrāli. 1764. gadā tiek uzcelta ebreju sinagoga.

Krievijas sastāvā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1772.gadā pēc Polijas sadalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas impērijai Krāslava nokļuva Vitebskas guberņas sastāvā.
  • 1778. gadā no Romas pārveda Krāslavas patrona svētā Donāta relikvijas un ievietoja īpašā kapličā.
  • 1789. gadā nodibināta slimnīca mūķeņu pārraudzībā.
  • 1791.gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili — grāfu Plāteru rezidenci.
  • 1810. gadā dibināta Krāslavas aptieka.
  • 1811.-1815. gadā Krāslavā bija jezuītu ģimnāzija.
  • 1818. gadā esot saspridzināts liels laukakmens Daugavas vidū pie Krāslavas, kas traucējis strūgu un plostu kustību. Tā līdzenajā skaldnē pēc baltkrievu vēsturnieka A.Sapunova datiem esot bijis iekalts seno bruņinieku vairogs, uz kura saule un uzraksts slāvu burtiem: «Lai mana dvēsele nebīstas mana ienaidnieka kā stipra roka labo roku. Svjatopolka pēcnācējs Aleksandrs.»
  • 1826. gada ugunsgrēkā nodega puse no pilsētas apbūves.
  • 1861. gada 19.februārī tika izdots dzimtļaužu brīvlaišanas manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē "Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas", pēc kura arī Krāslavas zemnieki ieguva personas brīvību.
  • 1864. gadā pēc poļu sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris.
  • 1865.gadā cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas-Daugavpils-Vitebskas dzelzceļu.
  • 1868. gadā miestā bija 525 nami, 111 tirgotavas, 3 ādu fabrikas, 2 dzirnavas, degvīna ražotne, alus darītava. Ap 1870.gadu pilsētā sērūdens avota vietā tika ierīkots ārstniecības kūrorts, kas darbojās līdz 19.gs. beigām.

20. gadsimtā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1917. gada 26. aprīlī Latgales latviešu kongresā tika pieņemts lēmums apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi, paturot vietējās pašvaldības, savu izloksni, brīvību ticības un vietējās saimniecības lietās.
  • 1918. gada janvārī-decembrī Krāslavu okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks.
  • 1919. gadā Krāslava atradās padomju varā.
  • 1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks.[6]
  • 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā.
  • 1923.gada 16.aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. Pirmais Krāslavas pilsētas galva bija Lucians Gžibovskis(1891-1971).
  • 1923.-1972. gadā grāfu Plāteru pilī tika izveidota Krāslavas Valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola ar latviešu mācību valodu.
  • 1928.gadā katoļu kapos tika atklāts piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem 87 Polijas armijas karavīriem.
  • 1947.gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950.gada par Krāslavas rajona centru.
  • Padomju laikā Krāslavā darbojās linu fabrika, firmas “Latvija” šūšanas cehs, kokapstrādes fabrika, sausā vājpiena rūpnīca u.c. uzņēmumi.
  • 1997.gadā Latvijas valdība Krāslavai piešķīra īpaši atbalstāmā reģiona statusu, ir izstrādāta uzņēmējdarbības veicināšanas un attīstības programma.
  • 2001.gada 22.decembrī tika izveidots Krāslavas novads, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam.

Vēstures un kultūras objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas pilsētas centrs
  • Grāfu Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750-1791). XIX gadsimta sākumā tā pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Pēc Latvijas agrārās reformas un muižu atsavināšanas pilī atradusies Krāslavas valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923-1972). Kopš 1972. gada pils ir izdemolētā stāvoklī, 80-os gados uzsāktā restaurācija ir apstājusies.
  • Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
  • Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755-1767). Sv. Donāta kapličā atrodas 1778.gadā uz Krāslavu pārvestās Sv. Donāta relikvijas.
  • Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Tā ierīkota pēc krievu gubernatora pavēles 1864.gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789.gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
  • Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā. Leģenda stāsta, ka jaunais poļu virsnieks Karņickis iemīlējies grāfa Plātera meitā Emīlijā, taču grāfs viņu noraidījis. Izmisumā viņš nošāvies un viņa kapa pieminekli rotā uzraksts „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”.
  • Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens garums 2,8 metri, platums 2,2 metri un augstums 0,7 metri. Akmens sānos izkalta 5 cm dziļa, 130 cm plata liela taisnstūra virsma, kurā ie­kalts grāfu Broel — Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu no­pirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Turpretī tautas nostāsts vēsta, ka pie šā akmens medību laikā maltīti ieturējis Polijas-Lietuvas karalis Augusts II Stiprais.
  • Krāslavas tirgus laukums Brīvibas ielā, kas izveidots 18.gadsimta 20. — 70.gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi poļi ukraiņi čigāni lietuvieši igauņi ebreji un citi
1989 12520 4294 3843 2766 1139 187 nez. 50 13 nez. 225
2000 11412 4567 2940 2305 1190 131 133 53 5 18 70
2011 9112 nez. nez. nez. nez. nez. nez. nez. nez. nez. nez.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavā dzimuši:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]