Krāslava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Krāslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krāslava
Krāslavas katoļu baznīca
Ģerbonis: Krāslava
Ģerbonis
Krāslava (Latvija)
Krāslava
Krāslava
Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E / 55.89500; 27.16500Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E / 55.89500; 27.16500
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Krāslavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1923. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Kruoslova
vācu: Kreslau
krievu: Краслава
poļu: Krasław
Platība
 • Kopējā 8,6 km2
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 9 250
 • blīvums 1 075,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-560(1-3)
Mājaslapa www.kraslava.lv
Krāslava Vikikrātuvē

Krāslava ir pilsēta Latgales dienvidaustrumos Daugavas abos krastos, Krāslavas novada centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Krāslavas vēsture

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas - Dņepras ūdensceļa malā (Vikingu sāgās tā dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). No 10. gs. Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus Polockas varjagu kņazam Ragnvaldim (920-978) (baltkrievu: Рагвалод), un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (varjagu: Ragnhilda). Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola). 1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, 1626. gadā Krāslavu nopirka Līdinghauzenu — Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc Polijas — Zviedrijas kara (1600-1629) Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). 1729. gadā Krāslava ieguva miesta tiesības, 1730. gados tiek uzbūvēts divstāvu mūra rātsnams. 1757.-1842. gadā Krāslavā darbojās katoļu seminārs un apriņķa skola. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas impērijai Krāslava no 1802. gada bija Vitebskas guberņas sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili — grāfu Plāteru rezidenci. 1864. gadā pēc poļu Janvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. 1865. gadā cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas-Daugavpils-Vitebskas dzelzceļu.

1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks.[2] 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947.gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru. 2001. gada 22.decembrī tika izveidots Krāslavas novads, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam.

Vēstures un kultūras objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas pilsētas centrs
  • Grāfu Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750-1791). XIX gadsimta sākumā tā pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Pēc Latvijas agrārās reformas un muižu atsavināšanas pilī atradusies Krāslavas valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923-1972). Kopš 1972. gada pils ir izdemolētā stāvoklī, 80-os gados uzsāktā restaurācija ir apstājusies.
  • Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
  • Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755-1767). Sv. Donāta kapličā atrodas 1778.gadā uz Krāslavu pārvestās Sv. Donāta relikvijas.
  • Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Tā ierīkota pēc krievu gubernatora pavēles 1864.gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789.gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
  • Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā. Leģenda stāsta, ka jaunais poļu virsnieks Karņickis iemīlējies grāfa Plātera meitā Emīlijā, taču grāfs viņu noraidījis. Izmisumā viņš nošāvies un viņa kapa pieminekli rotā uzraksts „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”.
  • Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens garums 2,8 metri, platums 2,2 metri un augstums 0,7 metri. Akmens sānos izkalta 5 cm dziļa, 130 cm plata liela taisnstūra virsma, kurā ie­kalts grāfu Broel — Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu no­pirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Turpretī tautas nostāsts vēsta, ka pie šā akmens medību laikā maltīti ieturējis Polijas-Lietuvas karalis Augusts II Stiprais.
  • Krāslavas tirgus laukums Brīvibas ielā, kas izveidots 18.gadsimta 20. — 70.gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi poļi ukraiņi čigāni lietuvieši igauņi ebreji un citi
1989 12520 4294 3843 2766 1139 187 nez. 50 13 nez. 225
2000 11412 4567 2940 2305 1190 131 133 53 5 18 70
2011 9112 4085 2309 1548 849 112 nez. 37 nez. nez. nez.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas dati, sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]