Kara akts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Līdz 1945. gadam tradicionāli kā kara aktu saprata jebkuru vienas valsts rīcību, kuras rezultātā faktiski pārtrauca darboties civilā jurisdikcija un stājās spēkā kara likumi. To vienmēr noteica tā valsts, pret kuru bija vērsts šis akts.

Parasti pirms šī lēmuma bija šīs valsts paziņojums, ka otras valsts kādu konkrētu rīcību uzskatīs par kara aktu, un ja tā notiks, sekas būs karadarbība. Šo terminu lietoja gan karojošās, gan neitrālās valstis. Karojošās valstis kā kara aktu interpretēja jebkuru darbību, kas kādā ziņā palīdz to pretiniekiem, savukārt neitrālās valstis - jebkuru darbību, kas apdraud to neitralitāti.

Juridiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā ANO Statūti aizliedza savām dalībvalstīm pielietot spēku pirmajām, tādējādi pārtraucot līdzšinējo karu pieteikšanas praksi. “Visi ANO dalībnieki starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai to izmantošanas kā pret jebkuras citas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem”, - teikts Statūtu 2. nodaļā. Pēdējo reizi -1945. gadā, - karu pieteica PSRS Japānai. Mūsdienās šai rīcībai paraugu sniedz Lielbritānija, kura gan 1956. gada Suecas krīzes laikā, gan 1982. gada Folklendu krīzes laikā kategoriski noliedza, ka karo ar Ēģipti vai Argentīnu. Taču, neraugoties uz to, savā rīcībā Lielbritānija vadījās no bruņota konflikta laika likumiem.

Šobrīd juridiskais jēdziens “kara akts” iekļāvies daudz izplūdušākā jēdzienā "agresija", ko retoriski izmanto valstis, kuras uzskata, ka tās kāds apdraud, tomēr pats termins “kara akts” vēl joprojām tiek izmantots. Piemēram, Ķīnas Tautas republika 1997. gadā postulēja, ka jebkurš Ķīnas republikas (Taivanas) mēģinājums deklarēt sevi kā neatkarīgu valsti tiks uzskatīts par kara aktu. Savukārt 1998. gada augustā ASV valsts sekretāre Madlena Olbraita paziņoja, ka Osama bin Ladens, kuru uzskatīja par divu uzbrukumu ASV vēstniecībām Āfrikā, kuros izmantoja ar sprāgstvielām pildītus automobiļus, iespējamo ideologu un organizētāju, esot “pieteicis Savienotajām Valstīm karu un pirmais devis triecienu”.

Bez tam jēdzienu “kara akts” izmanto daudzu valstu iekšējā jurisdikcijā, specifiskos kontekstos (piemēram, sakarā ar zaudējumu atlīdzināšanu) saistībā ar spēka pielietošanu jebkurā bruņotā konfliktā.