Kauja pie Omuļiem

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā. Tā notika 1702. gada 18. jūlijā pie Omuļiem (vācu: Hummelshof), netālu no tagadējās Latvijas un Igaunijas robežas.

Kaujas norise un tās sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1701. gada rudenī krievu dragūnu pulki (ap 40 000 vīru) Borisa Šeremetjeva vadībā iebruka zviedru pārvaldītajā Igaunijā un pie Omuļiem sakāva Volmāra fon Šlipenbaha komandēto zviedru karaspēka vienību (ap 5700 vīru). Pēc šis uzvaras krievu rokās nonāca visa Ziemeļvidzeme un Igaunija, kas tika kā "ienaidnieka teritorija" pamatīgi izpostīta.

1702. gada beigās Šeremetjevs bieži citētajā vēstulē caram Pēterim rakstīja:

Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?

Starp gūstekņiem bija arī Marta Skavronska (1684-1727), vēlākā Krievijas ķeizariene Katrīna I.