Igaunija

Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Igaunija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Igaunijas Republika Eesti Vabariik
Karogs Ģerbonis
Himna: Mu isamaa, mu õnn ja rõõm tulk. "Mana tēvzeme, mana laime un prieks"
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Tallina 226) 59°26′N 24°45′E
Valsts valodas		igauņu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Tomass Hendriks Ilvess
-	Premjerministrs	Andruss Ansips
Neatkarība		no Vācijas un Krievijas
-	Deklarēta	1918. gada 24. februārī
-	Atzīta	1920. gada 2. februārī
-	PSRS okupācija	1940. gada 16. jūnijā
-	Proklamēta	1991. gada 20. augustā
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	45 226 km² (132.)
-	Ūdens (%)	4,56
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	1 340 415 (151.)
-	Blīvums	29/km² (173.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$26,85 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$21 860
Džini koef. (2003)		35,8 (vidējs)
HDI (2007)		▲0,860 (augsts) (44.)
Valūta		Eiro (EUR)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.ee1
ISO 3166-1 kods		233 / EST / EE
Tālsarunu kods		+372
1	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Igaunija (igauņu: Eesti), oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī un ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā. Valstī, kuras platība ir 45 226 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Kopš 2004. gada 1. maija Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada 29. marta ir NATO dalībvalsts, un kopš 2010. gada 9. decembra ir OECD dalībvalsts.

Igauņi ir viena no Baltijas somu tautām, kura ir etniski radniecīga somiem un sāmiem. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijuši cieša saikne ar Skandināvijas valstīm (īpaši Zviedriju un Dāniju) un Somiju.

Igauņu valoda pieder pie somugru valodu saimes, un ir līdzīga somu valodai un attāli līdzīga ungāru valodai. Igauņu valoda kopā ar somu, ungāru un maltiešu valodām ir vienīgās valsts valodas Eiropas Savienībā, kuras nepieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Gadsimtiem ilgi igauņu apdzīvotā zeme ir bijusi krievu, dāņu, zviedru un vācu pakļautībā. Šīs tautas ir spēcīgi ietekmējušas Igaunijas kultūru. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva 1918. gada 24. februārī, bet pēc vardarbīgas iekļaušanas PSRS, neatkarība tika atjaunota 1991. gada 20. augustā.

Etimoloģija

Igaunijas pašnosaukums Eesti, iespējams, ir cēlies no romiešu vēsturnieka Tacita darba "Germania", kurā viņš līdzās ģermāņiem aprakstīja arī austrumos dzīvojošās ciltis, kuras nosauca par eistiem (latīņu: Aestii). Tacits viņus raksturoja kā ļoti barbariskus, kuri pēc savas valodas stipri atšķīrās no citām tautām šajā reģionā. Arī skandināvu sāgās Igaunija bieži ir pieminēta kā Eistland. Latīņu valodā antīkos rakstiskajos avotos igauņu apdzīvotās zemes bieži ir apzīmētas kā Estia vai Hestia. Tikai 19. gadsimtā, lai nostiprinātu savu nacionālo identiskumu, igauņi savu zemi sāka saukt par Eesti.

Latviešu valodas vārds "Igaunija" ir cēlies no Indriķa hronikā minētā novada Ugaunijas nosaukuma, kurš pēc J. Endzelīna domām ir ticis izrunāts kā ü.

Vēsture

Livonijas Konfederācija 1260. gadā. Kartē redzams, ka Igaunijas ziemeļos bija Dāņu Igaunija, bet dienvidos atradās Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Tērbatas bīskapija un daļa no Livonijas ordeņa.

Tiek pieņemts, ka pirmie cilvēki, kuri apdzīvoja pašreizējo Igaunijas teritoriju bija eisti (latīņu: Aestii). Tā bija viena no Baltijas somu ciltīm, kuri dzīvoja kā nomadi un nebija vienoti. Vēlāk eisti sajaucās ar no dienvidiem ieceļojušajām baltu ciltīm un skandināviem (salās un ziemeļu piekrastē).^{[nepieciešama atsauce]} 13. gadsimtā Katoļu baznīca Dānijas karaļa Valdemāra II vadībā devās krusta karā uz Baltijas jūras piekrastes teritorijām, lai pagānu ciltis pievērstu kristietībai. Ziemeļu Krusta kara laikā no 1208. līdz 1227. gadam Igaunijas teritoriju no savām galvenajām militārajām bāzēm Cēsīs un Tallinā ar kristīto līvu un latgaļu vasaļu palīdzību iekaroja Zobenbrāļu ordenis un Dānija, bet Romas pāvests to pasludināja par "Māras zemi" (Terra Mariana).

1248. gadā Tallina (Rēvele) pieņēma uz Lībekas likuma balstītu pašpārvaldi un ieguva pilsētas tiesības, bet gadu vēlāk tika uzņemta Hanzas savienībā un, zaudējot dāņu pārvaldi, kļuva par nozīmīgu tirdzniecības punktu reģionā. Pat pēc vairākiem atsevišķiem līgumiem ar lietuviešiem un krieviem, Dānija nespēja apturēt vasaļu augošo militāro spēku, kurus atbalstīja Vestfālene un Livonija. 1343. gadā igauņi uzsāka Jurģa nakts sacelšanos pret vācu un dāņu virskundzību, atsakoties no kristietības un cīnoties pret dzimtbūšanu. Pēc diviem gadiem Vācu ordenis, kas valdīja Livonijā, apspieda nemierus un nopirka no Dānijas tai piederošās teritorijas. Līdz ar to Igaunijas teritorijā sākās pilnīga vācu virskundzība.

Divus gadsimtus vēlāk Igaunijas teritorija nonāca vairāku kaimiņvalstu interešu lokā. Jaunizveidotā Krievijas cariste, izmantojot Vācu ordeņa novājināšanos cīņā ar Poliju-Lietuvu dienvidos, iebruka Livonijā, uzskatot, ka Tērbatas bīskapija nav maksājusi meslus, kas krieviem pienācās. Tikmēr Dānija, Zviedrija un Polija-Lietuva, kurus neapmierināja šāda situācija, izveidoja militāru aliansi pret krieviem un pakāpeniski iesaistījās karā par Livoniju.

Livonijas karš ilga no 1558. līdz 1583. gadam. Jau 1559. gadā Krievija pilnībā bija iekarojusi Tērbatas bīskapiju. Lai apturētu krievu karagājienus, zviedri pakļāva Livonijas Konfederācijas ziemeļus, poļi - dienvidus, bet dāņi - Sāmsalas-Vīkas bīskapiju. Šajā laikā norisinājās arī Ziemeļu Septiņgadu karš (1563-1570). 1581. gadā zviedri atkaroja Narvu, kuru bija iekarojuši krievi, un līdz 1629. gadam iekaroja arī Livonijas zemes, kuras līdz tam kontrolēja poļi.

1645. gadā Dānija zaudēja Sāmsalas-Vīkas bīskapiju Zviedrijai un zviedri kļuva par trešo nāciju, kas pilnībā kontrolēja Igaunijas teritoriju, bet šoreiz igauņu sadzīviskā dzīve kļuva labāka.^{[nepieciešama atsauce]} Zviedru laikā igauņu ciemos tika dibinātas pirmās skolas, kurās varēja mācīties lasīt. 1632. gadā ar karaļa Gustava II rīkojumu Tartu tika atvērta pirmā universitāte Igaunijā.

Lielā Ziemeļu karā zviedri kaujā pie Narvas uzvarēja krievus.

Pēc kara ar Brandenburgas princi Zviedrija Igaunijas zemēs veica reformas muižniecībā, radot neapmierinātību un paverot iespējas citām nācijām atgriezties igauņu teritorijā un pakļaut to. Sākot ar 1700. gada februāri pret zviedru dominanci Baltijas jūras reģionā apvienojās Dānija, Polija, Krievija un Saksija, uzsākot Lielo Ziemeļu karu. Pēc vairākām kaujām, kurās uzvarēja gan zviedri, gan krievi, 1709. gadā Krievijai tomēr izdevās izšķirošajā Poltavas kaujā pieveikt karaļa Kārļa XII vadīto karaspēku un arī iekarot Tallinu. Pēc kara krievi kopš Ivana Bargā laikiem atkal bija ieguvuši Igauniju, bet igauņu apdzīvotā teritorija tika sadalīta starp divām guberņām: ziemeļu daļā (Igaunijas guberņa) un dienvidu daļā (Vidzemes guberņa).

Igaunijas neatkarības deklarācija.

18. gadsimtā vairāku universitāšu izveide ļāva strauji attīstīties kultūrai. Šai laikā igauņi identificēja sevi kā nāciju un inteliģencē radās iecere izveidot neatkarīgu nacionālu valsti. Pirmais reālais solis neatkarības virzienā tika sperts pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā. Šajā laikā tika ieviests Igaunijas karogs, kur zilā krāsa apzīmē debesis, ezerus un jūru, melnā krāsa - zemi, bet baltā krāsa - cilvēka tieksmi pēc prieka un laimes.

Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku. Pirmos 22 neatkarības gadus Igaunija piedzīvoja nestabilitāti politiskajā dzīvē ar politisko partiju likvidāciju, un pirmais Igaunijas prezidents tika ievēlēts tikai 1938. gadā. Savukārt šajā laikā uzplauka kultūras dzīve. Tika izveidotas daudzas skolas, kurās mācīja igauņu valodā, kā arī nodrošināta mazākumtautību kultūras autonomija, kas bija unikāls gadījums Austrumeiropā. Saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu, Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā kā Igaunijas PSR. 1941. gadā Nacistiskā Vācija uzsāka karu ar Padomju Savienību un iebruka arī Igaunijas teritorijā. Sākotnēji igauņi uzskatīja vāciešus par atbrīvotājiem, jo uzskatīja, ka Igaunija atgūs neatkarību no PSRS, bet faktiski vienu okupācijas varu nomainīja cita. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās Igaunija palika PSRS sastāvā. Pēckara gados Igaunijā darbojās nacionālo partizānu vienības, pazīstamākā bija Metsavennad (Meža brāļi), bet tās pamazām tika apspiestas.

Igaunijas likumu pārākums pār PSRS likumiem tika deklarēts 1988. gada 16. novembrī ar Igaunijas PSR Suverenitātes deklarāciju (Deklaratsioon Eesti NSV suveräänsusest), 1990. gada 8. maijā Igaunijas PSR tika likvidēta, bet pilnīga neatkarība no PSRS tika pasludināta 1991. gada 20. augustā. Pāris nedēļas vēlāk PSRS atzina Igaunijas neatkarību, bet PSRS karaspēks tika pakāpeniski izvests līdz 1994. gada 31. augustam. Par pirmo prezidentu pēc neatkarības atgūšanas kļuva Lenarts Meri. 1994. gada 24. septembrī Baltijas jūrā nogrima prāmis "Estonia", paņemot 852 cilvēku dzīvības.

Neatkarības gados Igaunija ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu, kā rezultātā 2004. gada 29. martā tā kļuva par NATO locekli. Jau 1998. gadā tika sāktas sarunas par Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas sekmīgi noslēdzās ar iestāšanos 2004. gada 1. maijā. Neatkarības gados Igaunijas ekonomika ir pastāvīgi nostiprinājusies un 2011. gadā tā pievienosies eiro zonai.

Ģeogrāfija

Igaunijas satelītuzņēmums 2004. gada aprīlī.

Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Tā robežojas ar Krieviju rietumos un Latviju dienvidos, tai ir jūras robeža ar Somiju un Zviedriju. Igaunijas platība ir 45 226 km² un tā ir viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm. Igaunijas platums austrumu-rietumu virzienā ir 350 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā ir 240 km. Aptuveni 10% no Igaunijas platības ir salas, bet aptuveni 4,7% ir ezeri.

Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Lielāko daļu teritorijas klāj meži (vairāk kā 45%) un purvi, vai lauksaimiecībā izmantojamas zemes. Valsts dienvidos atrodas Hānjas augstiene, kurā atrodas augstākā virsotne valstī un visā Baltijā - Lielais Munameģis (318 m), un Otepē augstiene. Valsts centrālajā daļā atrodas Pandiveres augstiene — viens no bagātākajiem upju izteces reģioniem Igaunijā. Savukārt Ziemeļigaunijai ir raksturīgi ledāju atnesti dižakmeņi, ūdenskritumi un piekrastes klintis. Rietumigaunijā atrodas kadiķu lauki, bet austrumos - Peipusa ezers, ceturtais lielākais ezers Eiropā. Igaunijā ir aptuveni 1200 ezeri, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Igaunijas rietumu piekrastē ir ļoti daudz salu, kuru kopskaits Monzunda arhipelāgā sasniedz ap 1500. Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi. Garākās upes ir Vehandu (165,2 km) un Pernu (144,5 km).

Kristālisko pamatklintāju Igaunijas teritorijā klāj biezs nogulumiežu slānis, ko pārsvarā veido kaļķakmens, dolomīts, māls un smilšakmens. Kaļķakmens atsedzas Igaunijas ziemeļu piekrastē, bet smilšakmens atsegumi Dienvidigaunijas upju ielejās.

Igaunijas piekrastē valda mērens jūras klimats ar vēsām vasarām un siltām ziemām, bet austrumdaļā tas pāriet uz mēreni kontinentālo klimatu. Vidējā temperatūra janvārī ir +4 °C rietumos līdz -7,5 °C austrumos. Savukārt jūlija vidējā temperatūra mainās no +16,5 °C rietumos līdz +17,5 °C austrumos. Klimata apstākļi Igaunijā ir stipri līdzīgi Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Administratīvais iedalījums

Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauņu: maakond).

Pērnavas apriņķis Sāremā apriņķis Hījumā apriņķis Lēnes apriņķis Raplas apriņķis Rietumviru apriņķis Harju apriņķis Austrumviru apriņķis Jervas apriņķis Jegevas apriņķis Viljandi apriņķis Tartu apriņķis Valgas apriņķis Pelvas apriņķis Veru apriņķis

Apriņķis Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Austrumviru apriņķis Jehvi 3364 169688 Harju apriņķis Tallina 4333 524938 Hījumā apriņķis Kerdla 1023 10097 Jegevas apriņķis Jegeva 2604 36780 Jervas apriņķis Paide 2623 36130 Lēnes apriņķis Hāpsalu 2383 27477 Pelvas apriņķis Pelva 2165 31002 Pērnavas apriņķis Pērnava 4807 88466 Raplas apriņķis Rapla 2980 36678 Rietumviru apriņķis Rakvere 3465 67151 Sāremā apriņķis Kuresāre 2922 34723 Tartu apriņķis Tartu 2993 149605 Valgas apriņķis Valga 2044 34135 Veru apriņķis Veru 2305 37888 Viljandi apriņķis Viljandi 3422 55657

Narva

Valdība

Igaunija ir parlamentāra demokrātija, kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados). Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.

Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Tiesu varas augstākais orgāns ir Riigikohus ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam apstiprina parlaments uz mūžu.

Iedzīvotāji

Skats uz Igaunijas lielāko pilsētu Tallinu

Igaunijā 2009. gada janvārī dzīvoja 1 340 415 cilvēki. Apdzīvotības blīvums ir 29 cilv./km². Aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Tallinā. Nākošās lielākās pilsētas ir studentu pilsētiņa Tartu, rūpniecības robežpilsēta Narva un "vasaras galvaspilsēta" Pērnava.

Etniskais sastāvs

Tautība	Iedzīvotāju skaits	%
Igauņi	921,062	68.7%
Krievi	344,280	25.6%
Ukraiņi	28,158	2.1%
Baltkrievi	16,134	1.2%
Somi	11,035	0.8%
Tatāri	2,487	0.2%
Latvieši	2,216	0.2%
Poļi	2,216	0.2%
Lietuvieši	2,077	0.1%
Ebreji	1,900	0.1%
Vācieši	1,900	0.1%
Citi	9,084	0.7%

Etniskais sastāvs Igaunijā 1881-2000

Gads	1881	1897	1922	1934	1941	1959	1970	1979	1989	2000
Iedzīvotāji kopā	881455	958351	1107059	1126413	1017475	1196791	1356079	1464476	1565662	1370052
igauņi	790455	867794	969976	992520	nez.	892653	925157	947812	963281	930219
krievi	+29385	37599	91109	92656	72848	240227	334620	408778	474834	351178
ukraiņi	+krievi	504	nez.	92	nez.	15769	28086	36044	48271	29012
baltkrievi	+krievi	272	nez.	0	nez.	10930	18732	23461	27711	17241
somi	103	379	401	1088	1124	16699	18537	17753	16622	11837
tatāri	11	106	nez.	166	nez.	1534	2204	3195	4058	2582
latvieši	4153	5470	4338	5435	4415	2888	3286	3963	3135	2330
poļi	223	1941	~969	1608	1520	2256	2651	2897	3008	2193
ebreji	3290	3837	4566	4434	nez.	5433	5282	4954	4613	2145
lietuvieši	0	134	~436	253	213	1616	2356	2379	2568	2116
vācieši	46779	33362	18319	16346	nez.	670	7850	3944	3466	1870
armēņi	3	11	nez.	24	nez.	648	604	845	1669	1444
azerbaidžāņi	0	0	0	0	0	422	264	543	1238	880
moldāvi	0	0	nez.	2	nez.	229	451	738	1215	645
mordvieši	0	22	nez.	3	nez.	391	532	723	985	562
čigāni	nez.	154	nez.	766	nez.	366	438	529	665	542
čuvaši	0	8	0	0	nez.	312	602	804	1178	495
gruzīni	0	7	nez.	22	nez.	433	422	450	606	430
karēļi	0	4	nez.	7	nez.	295	671	773	881	430
ižori+ingri	+somi	21	nez.	841	522	366	181	228	306	420
zviedri	5548	6083	7850	7641	6487	nez.	435	254	297	300
marieši	0	0	0	0	nez.	56	120	191	359	245
udmurti	0	8	nez.	0	nez.	167	236	309	413	241
bulgāri	0	4	nez.	3	nez.	98	163	190	262	204
ungāri	2	8	nez.	28	nez.	30	111	191	241	172
korejieši	0	0	0	1	nez.	40	96	103	202	169
baškīri	0	1	0	0	nez.	85	126	332	371	152
grieķi	1	22	nez.	25	nez.	72	114	104	182	150
komieši	0	0	nez.	1	nez.	88	130	139	196	138
amerikāņi	nez.	nez.	nez.	18	nez.	1	3	1	4	133
uzbeki	0	0	0	0	nez.	465	224	397	595	132
kazahi	0	10	nez.	0	nez.	141	194	226	424	127
lezgīni	0	0	0	0	nez.	30	52	67	178	121
osetini	0	0	nez.	2	nez.	122	113	161	201	116
rumāņi	0	2	nez.	1	nez.	26	32	47	88	77
angļi	194	135	~223	158	nez.	8	15	3	4	55
hindi	0	0	0	0	0	0	10	1	0	55
čečeni	0	0	0	0	0	34	11	38	45	48
vepsi	0	0	0	0	nez.	20	31	23	37	43
dāņi	44	87	nez.	228	nez.	nez.	15	6	3	38
turkmēņi	0	0	0	0	nez.	7	149	66	106	36
tadžiki	0	0	0	0	nez.	207	45	52	113	35
gagauzi	0	0	0	0	nez.	7	27	41	69	32
avāri	0	0	0	0	nez.	19	16	28	69	30
holandieši	1	3	nez.	32	nez.	0	17	22	10	28
ķīnieši	0	0	nez.	9	nez.	6	17	8	8	27
itāļi	4	4	nez.	20	nez.	9	5	3	3	27
dargini	0	0	0	0	nez.	3	6	27	45	26
franči	70	140	nez.	102	nez.	13	14	5	10	26
kirgīzi	0	0	0	0	nez.	21	49	46	81	26
turki	0	8	nez.	16	nez.	6	23	22	23	24
čehi	12	25	nez.	92	nez.	28	42	39	37	21

Reliģija

32% Igaunijas iedzīvotāju ir ticīgie kristieši, no tiem:

• 14,8% luterāņi,
• 13,8% pareizticīgie,
• aptuveni 6000 baptisti,
• aptuveni 6000 katoļi.

Valoda

Igauņu valoda, tāpat kā lībiešu, somu un ungāru valoda, pieder somugru valodām. Tā nav lingvistiski saistīta ar indoeiropiešu valodām, kurās runā lielākā daļa Eiropas tautu. Apmēram ceturtā daļa iedzīvotāju ikdienā runā krievu valodā.

Tautsaimniecība

Tartu finanšu centrs.

Igaunijas tautsaimniecība balstās uz inženiertehnisko nozari, pārtikas rūpniecību, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un koka izstrādājumu ražošanu. No iekšzemes kopprodukta aptuveni 15% ienākumus dod tūrisms.

Nozīmīgākie derīgie izrakteņi: degslāneklis, fosforīti, kaļķakmens, smiltis un kūdra.

Eksports un imports

Igaunija	Eksports	Imports
Somija	18,4%	18,2%
Zviedrija	12,4%	9%
Latvija	8,9%	5,7%
Krievija	8,1%	13,1%
Vācija	5,1%	12,4%
Lietuva	4,8%	6,4%

Kultūra

Igauņu kultūru ir ietekmējušas nācijas, kuru pakļautībā viņi ir bijuši. Ir jūtama gan krievu, gan vāciešu, gan zviedru, gan dāņu, gan poļu kultūra. Starp slavenākajiem igauņiem ir rakstnieks Jāns Kross, kura darbi ir tulkoti vismaz 20 valodās, kā arī tautas eposa "Kalevipoegs" autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds un rakstnieks, kinorežisors, bijušais valsts prezidents Lenarts Meri.

Tradicionālie ēdieni ir marinēts zutis, asinsdesa un sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu.

Sports

Olimpiskais čempions slēpotājs Andruss Vērpalu

Daudzus gadus igauņu sportisti Olimpiskajās spēlēs ir startējuši zem citu valstu karogiem. No 1900. līdz 1912. gadam igauņi startēja zem Krievijas impērijas karoga, bet no 1948. līdz 1988. gadam zem Padomju Savienības karoga. Pārstāvot savu valsti, igauņi Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 8 zelta, 7 sudraba un 14 bronzas medaļas. Savukārt Ziemas Olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas 4 zelta, 1 sudraba un 1 bronzas medaļa. Visvairāk olimpisko medaļu ir ieguvis distanču slēpotājs Andruss Vērpalu. Viņš 2002. gadā Soltleiksitijā un 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā izcīnīja 2 zelta un 1 sudraba medaļu.

Igaunijā populāra ir arī riteņbraukšana, kur Jāns Kirsipū ir uzvarējis vairākos Tour de France posmos. Slaveni ir arī autosportisti Marko Asmers, kurš ir pirmais igaunis, kas kļuvis par Formula 1 testpilotu, un karjeru beigušais autorallija braucējs Marko Mertins (Markko Märtin).

Igaunijas futbola izlase vēl nekad nav spēlējusi FIFA Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā. Ievērību ir guvis vārtsargs Marts Poms (Mart Poom), bet plašāk pazīstams ir Igaunijā dzimušais Krievijas futbola izlases futbolists Valērijs Karpins.

Skatīt arī

• Baltijas valstis
• Ziemeļvalstis
• Igaunijas Aizsardzības spēki
• Igaunijas pilsētu uzskaitījums
• Igaunijas upju uzskaitījums
• Igaunijas rokmūzika
• Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Ārējas saites

• oficiālā valsts weblapa (eRiik) angļu, krievu valodā)
• Estonia onLine - weblapa par Igauniju
• Webkameras Igaunijā
• Igaunijas ceļvedis
• Estonica - viss par Igauniju
• Igaunija Wikitravel portālā
• Igaunijas attēli
• Igaunijas karte