Igaunija
Vikipēdijas raksts
| Eesti Vabariik
Igaunijas Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Mu isamaa, mu õnn ja rõõm |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Tallina |
|||||
| Valsts valodas | igauņu valoda | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Tomass Hendriks Ilvess | ||||
| - | Premjerministrs | Andruss Ansips | ||||
| Neatkarība | no Vācijas un Krievijas | |||||
| - | Deklarēta | 1918. gada 24. februārī | ||||
| - | Atzīta | 1920. gada 2. februārī | ||||
| - | PSRS okupācija | 1940. gada 16. jūnijā | ||||
| - | Proklamēta | 1991. gada 20. augustā | ||||
| Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 45 226 km² (132.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 4,56 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. g. | 1 342 409 (151.) | ||||
| - | Blīvums | 29/km² (173.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $26,85 mijardi (106.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $21 860 (37.) | ||||
| Džini koef. (2003) | 35.8 (vidējs) | |||||
| HDI (2007) | ▲0.860 (augsts) (44.) | |||||
| Valūta | Igaunijas krona (EEK) |
|||||
| Laika zona | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .ee1 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 233 / EST / EE | |||||
| Tālsarunu kods | +372 | |||||
| 1 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, kas robežojas ar Baltijas jūru rietumos un Somu līci ziemeļos. Igaunijai ir sauszemes robežas ar Latviju un Krieviju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Galvenais raksts: Igaunijas vēsture
Kopš aizvēstures Igauniju ir apdzīvojušas somugru valodās runājošas ciltis, kas stipri sajaukušās ar no dienvidiem ieceļojušajām baltu ciltīm un skandināviem (salās un ziemeļu piekrastē). Ziemeļu Krusta karu laikā 1208.-1227. gadā Igaunijas teritoriju no savām galvenajām militārajām bāzēm Cēsīs un Tallinā ar kristīto līvu un latgaļu vasaļu palīdzību iekaroja Zobenbrāļu ordenis un Dānija, Romas pāvests to pasludināja par "Māras zemi" (Terra Mariana). Vēlāk igauņu apdzīvotā teritorija tika iekļauta Livonijas konfederācijas sastāvā, kurā ietilpa Livonijas ordenis, kas no dāņu karaļa atpirka arī Ziemeļigauniju, Tērbatas bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija. Pēc Livonijas kara Igauniju pārvaldīja vairākas ārvalstis, ieskaitot Dāniju, Poliju-Lietuvu, Zviedriju un Krieviju. Arī šajā laikā Igaunijas teritorija bija sadalīta ziemeļu daļā (Igaunijas guberņa) un dienvidu daļā (Vidzemes guberņa).
Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Igaunija 1918. gada 24. februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku. 1940. gada jūnijā to okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika varmācīgi inkorporēta Padomju Savienības sastāvā kā Igaunijas PSR. Brīvību Igaunijas Republika atguva 1991. gada 20. augustā, Dziesmotās revolūcijas laikā, vēl pirms Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada decembrī. 24. februāris un 20. augusts Igaunijā ir valsts svētku dienas.
Kopš pēdējie Krievijas kareivji pameta Igauniju 1994. gada 31. augustā, tā ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu un pārējo pasauli. 2004. gada 29. martā Igaunija kļuva par NATO locekli. Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tika sāktas 1998. gadā, Igaunija tajā iestājās 2004. gada 1. maijā.
[izmainīt šo sadaļu] Politika
Igaunija ir parlamentāra demokrātija, kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados). Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.
Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Tiesu varas augstākais orgāns ir Riigikohus ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam apstiprina parlaments uz mūžu.
Skat. Igaunijas politisko partiju uzskaitījums
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
Galvenais raksts: Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauniski nominatīva vienskaitlī - maakond): Sāres apriņķis, Hījumā apriņķis, Harju apriņķis, Rietumviru apriņķis, Austrumviru apriņķis, Jegevas apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Lēnes apriņķis, Pērnavas apriņķis, Vīlandes apriņķis, Tartu apriņķis, Valgas apriņķis, Pelvas apriņķis, Veru apriņķis.
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Etniskais sastāvs
Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem, Igaunijā dzīvojošo nacionalitāšu proporcijas ir šādas:
- 67,9% igauņi
- 25,6% krievi
- 2,1% ukraiņi
- 1,2% baltkrievi
- 0,9% somi
- 2,3% pārējie
Igaunijas nacionālais sastāvs
| Tautība | Iedzīvotāju skaits | % |
|---|---|---|
| Igauņi | 921,062 | 68.7% |
| Krievi | 344,280 | 25.6% |
| Ukraiņi | 28,158 | 2.1% |
| Baltkrievi | 16,134 | 1.2% |
| Somi | 11,035 | 0.8% |
| Tatāri | 2,487 | 0.2% |
| Latvieši | 2,216 | 0.2% |
| Poļi | 2,216 | 0.2% |
| Lietuvieši | 2,077 | 0.1% |
| Ebreji | 1,900 | 0.1% |
| Vācieši | 1,900 | 0.1% |
| Citi | 9,084 | 0.7% |
[izmainīt šo sadaļu] Reliģija
32% Igaunijas iedzīvotāju ir ticīgie, no tiem:
- 14,8% pieder Igaunijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai
- 13,8% pareizticīgie
- aptuveni 6000 baptisti
- aptuveni 6000 Romas katoļi
[izmainīt šo sadaļu] Valoda
Igauņu valoda, tāpat kā lībiešu, somu un ungāru valoda, pieder somugru valodām. Tā nav lingvistiski saistīta ar indoeiropiešu valodām, kurās runā lielākā daļa Eiropas tautu.
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
Eksports un imports
| Igaunija | Eksports | Imports |
|---|---|---|
| Somija | 18.4% | 18.2% |
| Zviedrija | 12.4% | 9% |
| Latvija | 8.9% | 5.7% |
| Krievija | 8.1% | 13.1% |
| Vācija | 5.1% | 12.4% |
| Lietuva | 4.8% | 6.4% |
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- oficiālā valsts weblapa (eRiik) angļu, krievu valodā)
- Estonia onLine - weblapa par Igauniju
- Webkameras Igaunijā
- Igaunijas ceļvedis
- Estonica - viss par Igauniju
- Igaunija Wikitravel portālā
- Igaunijas attēli
- Igaunijas karte
|
||||||||||||||
|
|||||
|
|||||