Igaunija

Vikipēdijas raksts

Eesti Vabariik Igaunijas Republika
Karogs Ģerbonis
Himna: Mu isamaa, mu õnn ja rõõm
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Tallina 59°26′N 24°45′E
Valsts valodas		igauņu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Tomass Hendriks Ilvess
-	Premjerministrs	Andruss Ansips
Neatkarība		no Vācijas un Krievijas
-	Deklarēta	1918. gada 24. februārī
-	Atzīta	1920. gada 2. februārī
-	PSRS okupācija	1940. gada 16. jūnijā
-	Proklamēta	1991. gada 20. augustā
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	45 226 km² (132.)
-	Ūdens (%)	4,56
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007. g.	1 342 409 (151.)
-	Blīvums	29/km² (173.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$26,85 mijardi (106.)
-	Uz iedzīvotāju	$21 860 (37.)
Džini koef. (2003)		35.8 (vidējs)
HDI (2007)		▲0.860 (augsts) (44.)
Valūta		Igaunijas krona (EEK)
Laika zona		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.ee1
ISO 3166-1 kods		233 / EST / EE
Tālsarunu kods		+372
1	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, kas robežojas ar Baltijas jūru rietumos un Somu līci ziemeļos. Igaunijai ir sauszemes robežas ar Latviju un Krieviju.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Galvenais raksts: Igaunijas vēsture

Kopš aizvēstures Igauniju ir apdzīvojušas somugru valodās runājošas ciltis, kas stipri sajaukušās ar no dienvidiem ieceļojušajām baltu ciltīm un skandināviem (salās un ziemeļu piekrastē). Ziemeļu Krusta karu laikā 1208.-1227. gadā Igaunijas teritoriju no savām galvenajām militārajām bāzēm Cēsīs un Tallinā ar kristīto līvu un latgaļu vasaļu palīdzību iekaroja Zobenbrāļu ordenis un Dānija, Romas pāvests to pasludināja par "Māras zemi" (Terra Mariana). Vēlāk igauņu apdzīvotā teritorija tika iekļauta Livonijas konfederācijas sastāvā, kurā ietilpa Livonijas ordenis, kas no dāņu karaļa atpirka arī Ziemeļigauniju, Tērbatas bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija. Pēc Livonijas kara Igauniju pārvaldīja vairākas ārvalstis, ieskaitot Dāniju, Poliju-Lietuvu, Zviedriju un Krieviju. Arī šajā laikā Igaunijas teritorija bija sadalīta ziemeļu daļā (Igaunijas guberņa) un dienvidu daļā (Vidzemes guberņa).

Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Igaunija 1918. gada 24. februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku. 1940. gada jūnijā to okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika varmācīgi inkorporēta Padomju Savienības sastāvā kā Igaunijas PSR. Brīvību Igaunijas Republika atguva 1991. gada 20. augustā, Dziesmotās revolūcijas laikā, vēl pirms Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada decembrī. 24. februāris un 20. augusts Igaunijā ir valsts svētku dienas.

Kopš pēdējie Krievijas kareivji pameta Igauniju 1994. gada 31. augustā, tā ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu un pārējo pasauli. 2004. gada 29. martā Igaunija kļuva par NATO locekli. Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tika sāktas 1998. gadā, Igaunija tajā iestājās 2004. gada 1. maijā.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Igaunija ir parlamentāra demokrātija, kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados). Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.

Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Tiesu varas augstākais orgāns ir Riigikohus ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam apstiprina parlaments uz mūžu.

Skat. Igaunijas politisko partiju uzskaitījums

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Galvenais raksts: Igaunijas administratīvais iedalījums

Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauniski nominatīva vienskaitlī - maakond): Sāres apriņķis, Hījumā apriņķis, Harju apriņķis, Rietumviru apriņķis, Austrumviru apriņķis, Jegevas apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Lēnes apriņķis, Pērnavas apriņķis, Vīlandes apriņķis, Tartu apriņķis, Valgas apriņķis, Pelvas apriņķis, Veru apriņķis.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Etniskais sastāvs

Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem, Igaunijā dzīvojošo nacionalitāšu proporcijas ir šādas:

• 67,9% igauņi
• 25,6% krievi
• 2,1% ukraiņi
• 1,2% baltkrievi
• 0,9% somi
• 2,3% pārējie

Igaunijas nacionālais sastāvs

[izmainīt šo sadaļu] Reliģija

32% Igaunijas iedzīvotāju ir ticīgie, no tiem:

• 14,8% pieder Igaunijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai
• 13,8% pareizticīgie
• aptuveni 6000 baptisti
• aptuveni 6000 Romas katoļi

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Igauņu valoda, tāpat kā lībiešu, somu un ungāru valoda, pieder somugru valodām. Tā nav lingvistiski saistīta ar indoeiropiešu valodām, kurās runā lielākā daļa Eiropas tautu.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Eksports un imports

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

• Igaunijas pilsētu uzskaitījums

[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites

• oficiālā valsts weblapa (eRiik) angļu, krievu valodā)
• Estonia onLine - weblapa par Igauniju
• Webkameras Igaunijā
• Igaunijas ceļvedis
• Estonica - viss par Igauniju
• Igaunija Wikitravel portālā
• Igaunijas attēli
• Igaunijas karte

s • d • r Eiropas Savienība (ES) Apvienotā Karaliste • Austrija • Beļģija • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Igaunija • Īrija • Itālija • Kipra • Latvija • Lietuva • Luksemburga • Malta • Nīderlande • Polija • Portugāle • Rumānija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Ungārija • Vācija • Zviedrija

s • d • r Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Albānija · Apvienotā Karaliste · ASV · Beļģija · Bulgārija · Čehija · Dānija · Francija · Grieķija · Horvātija · Igaunija · Īslande · Itālija · Kanāda · Latvija · Lietuva · Luksemburga · Nīderlande · Norvēģija · Polija · Portugāle · Rumānija · Slovākija · Slovēnija · Spānija · Turcija · Ungārija · Vācija