Kinga sala

Kinga sala
	King Island
	Kari osta
	Kinga sala Kinga sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Basa šaurums
Koordinātas	39°52′S 143°59′E / 39.867°S 143.983°EKoordinātas: 39°52′S 143°59′E / 39.867°S 143.983°E
Platība	1098 km²
Garums	65 km
Platums	26 km
Augstākais kalns	Džentleni; 162 m
Administrācija
	Austrālija
Štats	Tasmanija
Lielākā pilsēta	Kari
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1585 (2016)
Blīvums	1,5/km²
	Kinga sala Vikikrātuvē

Kinga sala (angļu: King Island) ir sala Austrālijas dienvidos, Basa šaurumā. Administratīvi ietilpst Tasmanijas štatā, veido atsevišķu Kinga salas pašvaldību. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Kari (768 iedzīvotāji).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Basa šauruma rietumu galā starp Austrāliju un Tasmaniju; tās rietumu krastu apskalo Lielais Austrālijas līcis. Sala pauguraina, augstākais punkts ir Džentleni kalns 162 m vjl salas dienvidaustrumos. Salā izveidotas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas. Lavinijas dabas rezervāts salas ziemeļaustrumos iekļauts putniem nozīmīgo vietu, kā arī Rāmsaras mitraiņu sarakstā.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz eiropišu kolonizācijai sala bijusi neapdzīvota un tajā nav atrastas pastāvīga vēsturiska apdzīvojuma pazīmes. Pirmais no eiropiešiem salu 1799. gadā arklāja britu kapteinis Rīds. Nodēvētas par godu Jaundienvidvelsas kolonijas gubernatoram Filipam Gidlijas Kingam (Philip Gidley King). 19. gadsimta sākumā roņu mednieki veidoja salā pagaidu apmetnes, bet tikai 1880. gados sākās salas pastāvīga kolonizēšana. Mūsdienās salas ekonomika bāzēta galvenokārt lauksaimniecībā (lopkopībā) un tūrismā.