Lēca

Lēca.

Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas utt.) lauzējvirsmas. Visbiežāk lieto izliektas un ieliektas lēcas. Izliektām lēcām vidusdaļa ir biezāka nekā malas, ieliektām lēcām - otrādi. Izliekta lēca paralēlu gaismas staru kūli fokusē vienā punktā (fokusā), bet ieliektā - izkliedē. Lēca ir svarīgākā dažādu optisko instrumentu (mikroskops, teleskops utt.) sastāvdaļa. Lēcas optiskās īpašības raksturo tās galvenā fokusa attālums.

Saistīti jēdzieni

Sfēriskās lēcas pēc to ģeometriskās formas iedala izliektās un ieliektās. Izliektās lēcas darbojas kā savācējlēcas, bet ieliektās lēcas — kā izkliedētājlēcas.

Plānai sfēriskai lēcai fokusa attālumu $F\!$, priekšmeta attālumu līdz lēcai $d\!$ un attēla attālumu $f\!$ līdz lēcai saista lēcas formula

$D = \frac{1} {F} = \frac{1} {d} + \frac{1} {f}$

Lēcas staru lauztspēju raksturo optiskais stiprums. Lēcai, kuras fokusa attālums ir $F\!$, optisko stiprumu nosaka pēc formulas

$D = \frac{1} {F}$

Reālām lēcām piemīt attēla kropļojumi — aberācijas. Gaismas dispersija rada hromatisko aberāciju. Ja lēcas malās stari lūst stiprāk kā malās, tad novēro sfērisko aberāciju.

Visizplatītākie acs optiskie defekti ir tuvredzība un tālredzība, ko novērš, acs priekšā novietojot lēcu.

Lai palielinātu redzes leņķi, izmanto optiskos instrumentus — lupu, mikroskopu vai tālskati. Debess objektus novēro ar teleskopiem.

Skatīt arī

• Mikroskops
• Optiskais stiprums
• Spogulis
• Stikls