Maķedonija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Maķedonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Maķedonijas Republika
Република Македонија
Maķedonijas Republikas karogs Maķedonijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaДенес Над Македонија
Location of Meķedonija
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Skopje
Valsts valodas maķedoniešu valoda,
albāņu valoda
Valdība Parlamentāra demokrātija
 -  Prezidents Gorge Ivanovs
 -  Prejerministrs Nikola Gruevskis
Neatkarība No Dienvidslāvijas 
 -  Deklarēta 1991. gada 8. septembrī 
 -  Atzīta 1993. gada 8. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 25 713 km² (148.)
 -  Ūdens (%) 1,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 2 114 550 (142.)
 -  Blīvums 82,2/km² (113.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $9108 milj. 
 -  Uz iedzīvotāju $4431 
Valūta Maķedonijas dinārs/MKD (EUR)
Laika josla CET+1 (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) CEST+1 (UTC+3)
Interneta domēns .mk
Tālsarunu kods +389

Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika (maķedoniešu: Република Македонија) pagaidu oficiālais nosaukums bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Поранешна Југословенска Република Македонија) (skatīt zemāk sadaļu par strīdu ap valsts nosaukumu) ir valsts Dienvidaustrumeiropā. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos.

Kopš 2008. gada Maķedonijas Republika ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, tomēr pievienošās sarunas uzsāka tikai 2013. gadā.[1]

Valsts raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsti šķērso Balkānu kalni un to atzari — Rodopi austrumos un Pindi dienvidos.[nepieciešama atsauce] Valsts augstākais punkts ir Korabs (2764 m vjl), kas atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem divās daļās tekot sadala Vardaras upe. Tā caur Grieķiju ietek Egejas jūrā, tomēr nav izmantojama nopietnai kuģošanai. Valsts dienvidrietumos atrodas 2 lielākās ūdenstilpes — Ohridas un Prespas ezeri.

Maķedonijā ir daudz aitu, kā arī netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedonijas zemi proporcionāli uz pusēm[nepieciešama atsauce] sadala kalnu meži un aramzeme ielejās. Maķedonija nav bagāta, bet tai ir attīstības iespējas.[nepieciešama atsauce] No Grieķijas uz Serbiju tai cauri iet dzelzceļa līnija, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta.

Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes — D no Maķedonijas atrodas Eirāzijas — Āfrikas plātņu sadursmes zona un Balkāni, tāpat, kā Alpi, ir jauni kalni un vēl joprojām veidojas, kādēļ 1963. gadā Skopji izpostīja zemestrīce.

Maķedonijā nokrišņu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne. Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos, nevis pilsētās. Rakstība — kirilica. Pamatrase — Dienvideiropeīdā.[nepieciešama atsauce] Iedzīvotāju skaita pieaugums — 2% gadā. ANO dalībvalsts ar vidēju dzīves līmeni, tomēr pastāv problēmas ar demokrātiju un iedzīvotāju drošību.[nepieciešama atsauce] Automašīnu skaits ~ 75 uz 1000 iedzīvotājiem.

Strīds par nosaukumu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskā kontekstā "Maķedonija" ir sens ar grieķiem saistīts reģions, kas mūsdienās aptver daļu Grieķijas, daļu Bulgārijas un bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju.

Mūsdienu dienvidslāvu grupas maķedoniešu valoda dažādos laikos tikusi klasificēta kā bulgāru valodā ietilpstošs dialektu kopums, šis jautājums ir politiski ļoti strīdīgs.

Oficiālos Latvijas Republikas dokumentos tiek lietos oficiālais pagaidu nosaukums - "bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija" (likumdošanā "bijusī" raksta ar mazo burtu, taču Ārlietu ministrija izmanto lielo burtu).[p 1] Angliski valsts nosaukumu saīsina uz FYROM no The Former Yugoslav Republic of Macedonia.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimts - 1991. gads[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dimitars Miladinovs (Димитар Миладинов) bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas 19. gadsimta otrajā pusē identificējās specifiski kā "maķedonietis"[2] un atbalstīja vienotas maķedoniešu-bulgāru literārās valodas izveidi, kur maķedoniešu valodai būtu atvēlēta noteikta vieta. Vēlāk domas dalījās, daži bija par labu vienotai maķedoniešu-bulgāru valodai, citi uzskatīja, ka bulgāru valoda ir pārāk atšķirīga.[3]

Daži autori uzskata, ka Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, kuras sastāvā pēc Otrā pasaules kara nonāca arī mūsdienu Maķedonijas Republikas teritorija nodarbojās ar "maķedoniešu etnoģenēzi" - respektīvi, no bulgāriem atsevišķas nācijas apziņas radīšanu tajos. Saskaņā ar šiem pašiem autoriem Bulgārija esot uzskatījusi Maķedoniju par Dienvidslāvijas diktatora Tito sociālu eksperimentu.[4]

Jau Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas laikā Grieķija bažījās, ka Tito šādi vēlas radīt pretekstu teritoriālām pretenzijām uz Grieķijas Maķedoniju (citiem vārdiem, "apvienot" Dienvidslāvijas sastāvā esošo Maķedoniju ar Grieķijas sastāvā esošo kultūrvēsturiskā reģiona daļu). ASV ārlietu ministrija jau 1944. gadā izplatīja savā pakļautībā strādājošajiem vēstniekiem ziņojumu, kurā pauda aizdomas, ka tiek meklēts preteksts teritoriālām pretenzijām pret Grieķiju.[5]

Pēc DSFR sabrukuma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc DSFR sabrukuma Grieķija pieprasīja Maķedonijas Republikai mainīt savu nosaukumu, tika izdarīti mēģinājumi panākt vienošanos par pagaidu (provisional) nosaukumu - "bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Abas puses to noraidīja. Tas izraisīja lielu spriedzi, jo vairākus gadus pēc DFSR sabrukuma, BDRM joprojām nebija uzņemta ANO. Beigās izdevās panākt kompromisu BDRM uzņemšanai ANO, īpašu uzsvaru liekot uz vārdu pagaidu.

1995. gada 13. septembrī tika panākta pagaidu vienošanās, kuras ietvaros "Vergīnas saules"[p 2] (Ήλιος της Βεργίνας) simbols Maķedonijas karogā tika nomainīts ar abstraktāku saules stilizāciju, kā arī iztirzāti Maķedonijas Republikas konstitūcijas punkti, kuros Grieķija saskatīja iredentisma ievirzes un panākta vienošanās, ka šie konstitūcijas punkti nevar tikt izmantoti kā iegansts teritoriālām pretenzijām. Ir vērts pieminēt, ka šajā dokumentā nevienā vietā neparādijās vārdi "Grieķija" vai "Maķedonija", abas puses tika sauktas par Pirmo Pusi un Otro Pusi viscaur dokumenta tekstam un tika definētas kā "Pirmā Puse ir tā kuras galvaspilsēta ir Atēnas un Otrā Puse ir tā kuras galvaspilsēta ir Skopje".[6]

2000. gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī situācija joprojām nav atrisinājusies. Grieķija ir oficiālā līmenī paudusi, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos ES vai NATO, ja netiks panākta vienošanās par nosaukuma maiņu.[7]

2006. gadā Maķedonijas valdība paziņoja par plāniem pārsaukt Skopjes "Petrovec" lidostu par "Aleksandar Veliki" ("Aleksandra Lielā") lidostu, saskaņā ar kādu BDRM-Grieķijas sarunu vidutāju tas nenāca par labu sarunu progresam.[8] Maķedonijas puse esot izteikusies, ka lidostas pārsaukšanai bijuši tikai komerciāli iemesli.[9]

BDRM galējo nacionālistu ideja par "Vienoto Maķedoniju" ("Обединета Македонија"), iredentistiska ideja, par Maķedonijas kultūrvēsturiskā reģiona apvienošanu vienā slāvu valstī, kuras galvaspilsēta būtu Saloniki (slāvu - Solun), izraisa plašu rezonansi Grieķijas sabiedrībā.[10] Kaut arī šīs idejas izplatītāji ir tikai neliela ekstrēmistu grupa.

Latvijā lietotais nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija oficiāli atzīst un lieto (ES, NATO, ANO formātos) ANO noteikto valsts pagaidu nosaukumu – Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (FYROM). Divpusējās attiecībās Latvija lieto valsts konstitucionālo nosaukumu “Maķedonijas Republika – Republic of Macedonia” Pasaules valstis pēc lietotā nosaukuma:

  Valstis, kuras izmanto nosaukumu "Maķedonijas Republika" divpusējās diplomātiskās attiecībās.
  Valstis, kuras oficiālā kontekstā izmanto "bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija".
  Valstis, kuru nostāja nav zināma.
  Valstis, kurām nav diplomātisku attiecību ar BDRM.

Piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS Briselē, 2012. gada 11. decembrī
  2. Macedonian Language and Nationalism During the Nineteenth and Early Twentieth Centuries, Victor A. Friedman, 283. lappuse, "Dimitar Miladinov was one of the first to identify himself as Macedonian. He advocated the creation of a Macedo-Bulgarian literary language in which Macedonian would play a significant role. (Lunt 1953:367-68)" [1]
  3. Friedman, 283. lappuse, "The unitarians continued the tradition of Dimitar Maldinov, i.e., they advocated a single Macedo-Bulgarian literary language (..) The seperatists or Macedonists felt that Bulgarian literary language was too different."[2]
  4. Macedonia: warlords and rebels in the Balkans, John Phillips, 41. lappuse, "For decades, Bulgaria would officially regard Macedonia as a test-tube country created artificially by Tito. (..) The Yugoslav policy of ethnogenesis in Macedonia was carefully hidden." 41. lappuse Google Books
  5. U.S STATE DEPARTMENT, Foreign Relations Vol. VIII Washington D.C. Circular Airgram (868.014/ 26 December 1944)
  6. Interim Accord"The Party of the First Part shall as promptly as possible establish a liaison office in Skopje, the capital of the Party of the Second Part, and the Party of the Second Part shall as promptly as possible establish a liaison office in Athens, the capital of the Party of the First Part."
  7. "Southeast European Times". Greece to veto Macedonia's EU, NATO bids if name issue not resolved.
  8. arhivēts, "Nimetz also said that the efforts to mediate in the issue over the name were 'affected and not in a positive way.'"
  9. Nimetz holds talks in Skopje after Athens visit, "I was told that the airport was renamed for commercial reasons."
  10. Which Macedonia Was Alexander the Great From?, Spiegel, "Internal Macedonian Revolutionary Organization (IMRO), have stoked such fears (..) The proponents of a Greater Macedonia have chosen the northern Greek port city of Thessaloniki -- or "Solun," as they call it -- for their future capital. Such expansionist dreams are especially explosive from the Greek perspective."

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]