Senā Maķedonija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par seno Maķedoniju. Par citām jēdziena Maķedonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Maķedonija (grieķu: Μακεδονία) bija paugurains reģions Grieķijas ziemeļu daļā. Tā bija apdzīvota vēl neolītā; ap 6200.g. p.m.ē. līdz 3. gadsimta p.m.ē. sākumam Maķedonija vairāk atradās Ilīrijas un Trāķijas ietekmes sfērā. Pēc 3000.g. p.m.ē. kāda grieķu valodā runājoša cilts apmetās šajā reģionā un, paplašinoties Grieķijas ietekmes sfērai, arī Maķedonijā arvien vairāk pastiprinājās Grieķijas ietekme.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzplaukuma periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdnieka Filipa II laikā, 4. gs. p.m.ē., sākās strauja Maķedonijas saimnieciska un militāra attīstība, lielā mērā pateicoties dažādām inovācijām un labi organizētai valsts pārvaldei. Filips II bija grieķu kultūras piekritējs un atbalstītājs. Viņš labi redzēja arī Grieķijas vājumu tās norieta laikā - politisko sadrumstalotību, kultūras degradāciju.Aleksandrs Lielais, iekaroja visas teritorijas no Mazāzijas līdz Indijai, „izbūvējot” milzīgu impēriju. Pēc vinā nāves 323. G. BC (visi gadskaitļi pirms Kr.), impērija pārdzīvoja lielu šķelšanos, jo daudzi karavadoņi un vadošās ģimenes tiecās pēc varas. 301. G. Aleksandra māte, sieva, pusbrālis visi tika noslepkavoti. Jāsaka, ka Maķedonija bija ļoti militarizēta atšķirībā no citām Grieķijas pilsētvalstīm Sekojot Ipsas kaujai Mazāzijā, impērija sadalīta 4 karalistēs- Maķedonijā, Trērā, Ēģiptē, Persijā. Kaut gan vienlaicīgi Sīriju mēģināja iegūt gan Ēģipte, gan Persija, to anentēt izdevās Persijai. 277. G. Antigons Ganats (viens no senās un vadošā antagonistu ģimenes) kļuva par Maķedonijas karali un izveidoja vadošo Antagonīdu dinastiju, kas valdīja, līdz to ieņēma Roma Kopā ar Sīriju un Ēģipti Maķedonija kļuva par vienu no vadošajām impērijas karalistēm Maķedonijas mēģinājumi paplašināt karalisti beidzās ar Pirra pretestību un grieķu pilsētvalstu konfederāciju.

3. gs. laikā Pirrs nokļuva līdz grieķu kolonijām Dienviditālijā un Sicīlijā Sākotnējās Pirra uzvaras bija tika maznozīmīgas(no šejienes arī jēdziens „Pirra uzvara”), ka grieķiem nācās atkāpties 275. G. Otrā Pūniešu kara laikā grieķi pavērsa Hannibalu pret Romu. Līdztekus Maķedonija līdz ar pārējiem grieķiem cīnījās ar Romu pati, jo tā bija ieņēmusi Illīriju. 202. g. BC Maķedonija cīnījās par varu pār grieķu pilsētvalstīm Mazā Romas armija nokļuva pie sava mērķa, lielā mērā pateicoties stratēģiskai tālredzībai 196. G., sakaujot Maķedoniju, kura gan saglabāja varu, tālab Roma uzbruka arī 172. G., beigās Pidnas kaujā galīgi viņus sakaujot. Romieši atstāja citām grieķu pilsētvalstīm autonomiju, bet Maķedoniju sagrāba savās rokās. Viņiem gan apnika pilsētvalstu nepakļāvība, 146. G. sakaujot tās Korintā Tās pilsoņi tika pārdoti verdzībā un visas materiālās vērtības pārsvarā nokļuva Romā.

Noriets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taču pēc Maķedonijas Aleksandra nāves 323. g. p.m.ē. impērija tika sadalīta starp viņa ģenerāļiem vairākās karalistēs, kuras savstarpējās cīņās par varu un ietekmi Vidusjūras reģionā arvien vairāk novājinājās. To izmantoja Roma, kura 3.-2.gs. laikā vairākkārt iebruka Maķedonijā, līdz 148. g. p.m.ē. tā kļuva par Romas impērijas vienu no provincēm. Pēc Romas impērijas sadalīšanās Rietumromā un Austrumromā (Bizantija), Maķedonija kļuva par Bizantijas impērijas sastāvdaļu.

Bizantijai novājinoties, 6.-7. gs. laikā Balkānos, t.sk. Senās Maķedonijas teritorijā ieplūda liels skaits slāvu ieceļotāju no Austrumeiropas. Drīz vien slāvi kļuva šeit par dominējošo etnisko grupu un Maķedonijas pirmiedzīvotāji pakāpeniski tika asimilēti. Līdz ar to Senā Maķedonija savu pastāvēšanu bija beigusi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]