Martins Benjamins Mellers
Martins Benjamins Mellers (1763. gada 11. novembris - 1834. gada 24. maijs) bija Kēnigsbergā dzimis ķirurgs, kurš dzīvoja Kurzemē. Gleznotāja Johanna Lēberehta Eginka audžutēvs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1763. gada 11. novembrī[1] kā trešais bērns Kārļa Reinholda Mellera[2] (Carl Reinhold Moeller, 1731.-1775.) un Johannas Sofijas Šoreres (Johanna Sophia Schorer, 1735.-1811.) ģimenē. Viņam bija 8 brāļi un māsas, tostarp – dvīņubrālis Kristians Frīdrihs.[3] Viņa znots, Annas Šarlotes Dorotejas Melleres (Anna Charlotte Dorothea Moeller, dzimusi 1791. gada 26. aprīlī, mirusi pēc 1826.) bija Kurzemes guberņas galvenais arhitekts Heinrihs Eduards Dihts (Heinrich Eduard Dicht, dzimis ap 1782. gadu Stolpē), bet viens no tiešajiem pēctečiem pēdējais Kurzemes guberņas galvenais arhitekts Artūrs Gotlībs Mellers (Arthur Gottlieb Moeller, dzimis 1860. gada 7. jūnijā Salienas pagastā, miris 7. novembrī Jelgavā).
12 gadu vecumā Martins Benjamins zaudēja tēvu, tādēļ, visticamāk, sava onkuļa Frīdriha Vilhelma Mellera (Friedrich Wilhelm Moeller, 1739.-?) ietekmē nolēma apgūt mediķa profesiju un kļuva par ķirurgu. Pēc izglītības iegūšanas viņš devās uz Alsungas draudzes novadu, kur kļuva par brīvkunga Knigges ģimenes ārstu un apmetās Pievīkas muižā, kas mūsdienās zināma kā Rīvas ciems.
1786. gada 20. augustā M.B. Mellers apprecēja Pievīkas muižas saimniecības vadītāju Luīzi Brīviņu (Lovisa Brihwin, arī Brewe vai Brewern), kurai tobrīd jau bija ārlaulības dēls, vēlākais gleznotājs Johans Lēberehts Eginks.
Drīz pēc kāzām (ap 1789. gadu) ģimene pārcēlās uz Dinsdurbes muižu, kur dzīvoja līdz 1819. gadam. M.B. Mellers šajā laikā kļuva par Drogu (Drogen, arī Gros Drogen) pasta stacijas pārvaldnieku.
M.B. Mellera pirmā sieva nomira ap 1795. gadu. Drīzumā Mellers apprecējās ar Lovisu Šolleri (Lovisa Scholler), kura arī drīz nomira. Pēc tam Mellers apprecējās vēl divas reizes - 1803. gada 18. novembrī ar Amāliju Herdvigu Jēgernu, bet 1805. gada 21. septembrī - ar Annu Katrīnu Bēmu (Boehm).
M.B. Mellers mira no gripas 1834. gada 24. maijā Adzes kroņa muižā.
Piederīgie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visi Martina Benjamina Mellera brāļi un māsas dzimuši Kēnigsbergas Altštadtē:
- Kristiāna Doroteja (Christiana Dorothea, dzimusi 1760. gada 18. jūlijā),
- Karls Heinrihs (Carl Heinrich, 1762. gada 8. marts),
- Kristians Friedrihs (Christian Friedrich, 1763. gada 10. novembris),
- Karolina Albertina (Carolina Albertina, 1765. gada 30. septembris),
- Johanna Henriete (Johanna Henrietta, 1767. gada 18. decembris),
- Daniēla Šarlote (Daniela Charlotta, 1769. gada 29. augusts),
- Juliāna Frederika (Juliana Friederica, 1771. gada 13. augusts)
- Luīze Regīna (Loysa Regina, 1774. gada 7. jūlijs).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Martin Benjamin Moeller». geni_family_tree (en-US). Skatīts: 2018-10-11.[novecojusi saite]
- ↑ «Généalogie de Carl Reinhold Moeller». Geneanet (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-11. Skatīts: 2018-10-11.
- ↑ Viens no viņa tiešajiem pēctečiem ir Juris Millers (1978), kurš 2021. gadā izdeva apjomīgu ģenealoģisko pētījumu par Melleru dzimtu "Manas dzimtas vēsture".