Gripa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Spāņu gripas vīruss elektronu mikroskopā

Gripa (latīņu: influentia, franču: grippe) ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar kuru slimo tikai putni un zīdītāji. Gripu izraisa Orthomyxoviridae (gripas vīrusu) dzimtas RNS vīrusi un tā izplatās gaisa pilienu veidā ar rīkles sekrētu, ko izdala inficētais organisms. Tieši šo iemeslu dēļ ir ļoti viegli saslimt, esot kontaktā ar slimības nēsātāju. Nopietnākos gadījumos gripa var izraistīt pneimoniju, kas var beigties letāli, it īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Bieži gripa netiek laicīgi diagnosticēta, jo tā tiek sajaukta ar parastu saaukstēšanos. Gripu salīdzinājumā ar saaukstēšanos izraisa pavisam citi vīrusi un tā ir daudz bīstamāka slimība.[1] Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji. Visvienkāršāk to iegūt, ja kāds slims cilvēks uzšķauda, jo vīruss izplatās līdz pat 6 metru attālumam.[nepieciešama atsauce]

Pēc starptautiskās slimību klasifikācijas–10 gripai ir piešķirti divi kodi: J10 — gripai ar identificētu vīrusu, un J11 — gripai, ja vīruss nav identificēts.[2]

Gripas simptomi un pazīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gripas simptomi sākas pēkšņi, aptuveni divas vai trīs dienas pēc inficēšanās. Cilvēkiem slimības parastās pazīmes ir saaukstēšanās un drudzis, sāpīgs kakls, muskuļu sāpes, spēcīgas galvassāpes, sauss un rejošs klepus, vājums un vispārējs diskomforts,[3] kā arī sāpes acu ābolos un kaulos.[2] Dažos gadījumos ādā vai gļotādā var būt asinsizplūdumi un/vai deguna asiņošana.[2]

Gripas vīrusu raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gripas vīrusa nomenklatūras diagramma

Gripas vīrusus iedala A tipa, B tipa un C tipa gripas vīrusos.

Pie A tipa pieder vīrusi, kas izraisīja spāņu gripu (1918), cūku gripu (2009, abi H1N1), Āzijas gripu (1957, H2N2), Honkongas gripu (1968, H3N2) un putnu gripu (2005, H5N1). A tipa vīrusi izraisa ļoti smagas saslimšanas, kā arī epidēmijas un pat pandēmijas. Ar šā tipa vīrusiem var slimot ne tikai cilvēks, bet arī citas zīdītāju un putnu sugas.

B tipa vīrusi galvenokārt skar tikai cilvēkus. Tie ir retāk sastopami nekā A tipa vīrusi, kā arī lēnāk attīstās.

C tipa vīrusi līdzīgi kā B tipa skar galvenokārt cilvēkus, un arī ir mazāk izplatīti nekā A tipa vīrusi. C tipa vīrusi izraisa vieglu saslimšanu.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eccles, R (2005). "Understanding the symptoms of the common cold and influenza". Lancet Infect Dis 5 (11): 718–25. doi:10.1016/S1473-3099(05)70270-X. PMID 16253889.
  2. 2,0 2,1 2,2 Gripa | Medicīnas termins (latviski). Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv). Atjaunināts: 2014. gada 31. maijā.
  3. Influenza: Viral Infections: Merck Manual Home Edition (angliski). merck.com. Atjaunināts: 2008. gada 15. martā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]