Vicaiņi
Vicaiņi (Mastigophora, Flagellata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir viena vai vairākas vicas (parasti līdz četrām), kas kalpo kā pārvietošanās organellas. Viena īpatņa vicas var būt dažāda garuma ar atšķirīgam papildus struktūrām. Parasti vicaiņi ir sīki organismi, kuru izmērs reti pārsniedz 50 μm. Kodols parasti ir viens. Dažas formas ir spējīgas uz dzimumvairošanos. Oglekļa asimilācija vicaiņiem var notikt dažādos veidos. Bieži tie fotosintezē. Šādas formas un tām radniecīgie bezkrāsainie vienšūņi tiek apvienoti Phytomastigophorea klasē. Bezkrāsainās heterotrofās sugas attiecīgi tiek iedalītas Zoomastigophorea klasē. Tā kā vienā un tajā pašā grupā (piemēram starp Euglenida) var būt atrodamas gan vienas, gan otras formas, tad šāds dalījums rada problēmas.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vicaiņu protoplazma dalās plānā — ārējā caurspīdīgas ektoplazmas slānī un graudainā — dziļākajā endoplazmā.
Apvalks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gandrīz visus vicaiņus klāj diezgan blīvs, elastīgs apvalks — pelikula, no kuras atkarīga ķermeņa pastāvīgā, parasti iegarenā forma. Bez tam dažas formas var veidot ārēju aizsargapvalku vai pat bruņas, kas sastāv no celulozes plātnītēm.
Pārvietošanās organellas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vicaiņi pārvietojas ar vienas vai vairāku vicu palīdzību. Reizēm tās var būt līdz pat astoņām un pat vairāk. Vicas ir smalki pavedienveida vai lentveida protoplazmas izaugumi, kas spēj ātri vibrējot kustēties. Vicas atiet no bazālajiem graudiņiem — īpatnējiem, sīkiem ķermenīšiem, kas atrodas protoplazmā. Dažām formām (no Rhizomastigina kārtas) līdztekus vicām veidojas arī pseidopodijas. Tas norāda uz vicaiņu radniecību ar sakņkājiem.