Šūnas kodols

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šūnas kodola shēma: 1 - kodola apvalks; 1a - ārējā membrāna; 1b - iekšējā membrāna; 2 - kodoliņš; 3 - kodola sula; 4 - hromatīns; 4a - heterohromatīns; 4b - eihromatīns; 5 - ribosomas; 6 - kodola poras.

Šūnas kodols (latīņu: nucleus vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS). Baktērijām un zilalģēm nav šūnas kodola, bet tām kodolviela atrodas citoplazmā. Kodolviela ir arī vīrusos. Šūnas kodola lielums parasti ir no 2 līdz 10 μm.[1]

Cilvēka organismā, tāpat kā citu zīdītāju organismā, katrai šūnai, izņemot eritrocītus, ir kodols. Var būt divkodolu vai pat daudzkodolu šūnas. Divkodola šūnas parasti ir, piemēram, aknās, nierēs.[1] Kodola forma bieži vien atgādina šūnas formu: apaļā šūnā kodols ir apaļš, vārpstveida šūnā - garenisks. Vēl ir ovālas, nūjiņveida, diegveida, pakavveida, segmetveida veida šūnu kodoli. Monocītu kodolam ir šķēlumi, bet neitrofilu kodols ir segmentēts.

Šūnas kodols elektronu mikroskopā.

Kodolam ir noteicoša nozīme šūnas dzīvības norisēs, jo tajā atrodas hromosomas, kurās ieslēgta organisma galvenā iedzimtības informācija. Līdz ar to no kodola ir atkarīga šūnas olbaltumvielu sintēze, un tieši olbaltumvielas nodrošina visas šūnas funkcijas.

Kodolā ir viens vai vairāki kodoliņi (latīņu: nucleolus) - tajos notiek ribosomu veidošanās. Kodolu no citoplazmas norobežo kodola apvalks. Vēl šūnas kodolā ir hromatīns un hromatīna tīkls. Pārējo šūnas kodola tilpumu aizņem kodola sula.[1]

Hromosomas sastāv no DNS un olbaltumvielām (histoniem). Kodolā notiek DNS dubultošanās (replikācija), tādēļ ģenētiskā informācija mitozē pārdalās uz meitšūnām kvalitatīvi un kvantitatīvi vienāda. Šūnas olbaltumu sintēzes programma no DNS tiek pārnesta uz informācijas RNS (iRNS). RNS (iRNS, kā arī tRNS un rRNS - transporta un ribosomu RNS) sintēze arī notiek šūnas kodolā.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 "Bioloģijas rokasgrāmata" - R.: Zvaigzne ABC, 1995., 16. lpp.