Celuloze
Vikipēdijas raksts
| Celuloze | |
|---|---|
 Celulozes struktūrformula |
|
| CAS numurs: | 9004-34-6 |
| Ķīmiskā formula: | (C6H10O5)n |
| Molmasa: | celobiozes struktūrvienībai 342,3 g/mol |
| Blīvums: | ~ 1500 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | sadalās |
| Šķīdība ūdenī: | nešķīst |
Celuloze (franču: cellulose < latīņu: cellula — ‘šūna’) ir balta, cieta organiskā viela (polisaharīds), kuras ķīmiskā formula ir (C6H10O5)n. Celuloze nešķīst ūdenī. Tās molekulai ir lineāra polimēru struktūra. Tā ir viena no galvenajām vielām augstāko augu šūnapvalkā. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki nespēj sagremot celulozi, bet zālēdāji var, jo viņu kuņģī atrodas baktērijas, kas palīdz to izdarīt. Celulozi izmanto galvenokārt papīra rūpniecībā, mākslīgo šķiedru, plastmasu un laku ražošanā.
Celulozi 1838. gadā atklāja un pirmais aprakstīja franču ķīmiķis Anselms Paija (Anselme Payen).
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
