Starptautiskā mērvienību sistēma

Šis raksts ir par starptautisko mērvienību sistēmu. Par citām jēdziena Si nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pasaules valstu pakāpeniskā pāreja uz metrisko mēru sistēmu

     līdz 1800      1820      1840      1860      1880      1900      1920      1940      1960      1980      neprecizēts      nav ieviesta

SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma (franču: Système International d'Unités) ir izplatītākā mērvienību sistēma. Tā tika izveidota no MKS sistēmas (metrs-kilograms-sekunde), nevis no vecākās CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmas. SI sistēmas mērvienību definīcijas dažkārt tiek precizētas. SI sistēmu mēdz saukt arī par metrisko sistēmu (pēc garuma mērvienības metra nosaukuma).

Vēsture

Starptautiskās vienību sistēmas aizsākums saistās ar Lielās franču revolūcijas laiku 18. gs. beigās, kad pēc monarhijas krišanas karaļa varu nomainīja Nacionālā sapulce. Drīz pēc tam jaunās varas izveidotā Francijas akadēmija nolēma daudzo un katrā provincē dažādo garuma, svara un tilpuma mēru vietā ieviest tagad tik pierastos decimālos mērus, sākot ar attāluma jeb garuma mēru metru. Laikam ritot, franču zinātnieku ieviestajai mēru sistēmai viena pēc otras pievienojās citas valstis. Tika noslēgtas starptautiskās vienošanās, un 1875. gadā izveidoja Svaru un Mēru palātu. Tās rīkotie kongresi joprojām ir noteicošais likumdevējs metroloģijā - zinātnē, kuras viens no uzdevumiem ir noteikt, kā mērīt fizikālos lielumus. Šī palāta rekomendē fizikālo lielumu vienības, to etalonu izgatavošanu un lietošanu...

Latvijā metrisko mēru un svaru sistēma kā mērvienība tika ieviesta 1924. gadā, pirms tam tika pieļauta arī Krievijas mēru sistēmas lietošana.

Mērvienību pieraksts

• Simbolus pieraksta ar mazajiem burtiem (piem. m, s), izņemot tos, kas ir atvasināti no kāda cilvēka vārda (piem. Pa, K). Litru mēdz apzīmēt gan ar mazo burtu, gan arī ar lielo, jo mazo "l" var viegli sajaukt ar ciparu "1".
• Pēc simbola neliek punktu.
• Simbolus vēlams rakstīt ar taisniem burtiem (ne kursīvā), lai nesajauktu ar matemātiskajiem mainīgajiem (v - ātrums, m - masa).
• Starp skaitli un simbolu vēlams likt atstarpi (izņēmums ir leņķa mērvienības)
• Atvasināto mērvienību simboliem, kas veidoti, sareizinot vairākas pamatmērvienības, starp atsevišķām mērvienībām liek vidū punktu (·), piem., N·m (ņūtonmetri). Divu vienību dalījumu apraksta vai nu ar slīpsvītru (/) vai arī lieto negatīvu kāpinātāju.

Mērvienības

SI lieto 7 pamatmērvienības un vairākas atvasinātās mērvienības. Mērvienībām var likt klāt daudzkārtņus (metrs, kilometrs, milimetrs, kur kilo- un mili- ir daudzkārtņi).

Pamatmērvienības

SI pamatmērvienības
Lielums		Mērvienība		Definīcija
Nosaukums	Simbols	Nosaukums	Mērvienība
garums	l	metrs	m
masa	m	kilograms	kg
laiks	t	sekunde	s
strāva	I	ampērs	A
temperatūra	T	kelvins	K
gaismas intensitāte	I	kandela	cd
vielas daudzums	n	mols	mol

Bezdimensionālas atvasinātās mērvienības

SI leņķu mērvienības (radiāns un steradiāns) ir bezdimensionālas attiecības, kas veidotas dalot divas vienādas mērvienības.

SI bezdimensionālās mērvienības
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Definīcija
radiāns	rad	leņķis	Leņķa mērvienība ir leņķis, kādu veido riņķa līnijas loks, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Riņķa līnijā ir $2\pi$ radiāni.
steradiāns	sr	telpas leņķis

Atvasinātās mērvienības

Saliekot kopā vairākas pamatmērvienības, var mērīt citas īpašības. Dažām šādām mērvienībām ir īpaši nosaukumi.

SI atvasinātās mērvienības
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Izteikts pamatmērvienībās
hercs	Hz	frekvence	s−1
ņūtons	N	spēks	m·kg·s−2
džouls	J	enerģija	N m = m2·kg·s−2
vats	W	jauda	J/s = m2·kg·s−3
paskāls	Pa	spiediens, spriegums (mehānikā)	N/m2 = m−1·kg·s−2
lūmens	lm	gaismas plūsma	cd·sr = m2·m−2·cd = cd
lukss	lx	apgaismojums	lm/m2 = m2·m−4·cd = m−2·cd
kulons	C	elektriskais lādiņš	s·A
volts	V	spriegums	W/A = J/C = m2·kg·s−3·A−1
oms	Ω	elektriskā pretestība	V/A = m2·kg·s−3·A−2
farads	F	kapacitāte	C/V = m−2·kg−1·s4·A2
vēbers	Wb	magnētiskā plūsma	m2·kg·s−2·A−1
tesla	T	magnētiskās plūsmas blīvums	Wb/m2 = kg·s−2·A−1
henrijs	H	induktivitāte	Wb/A = m2·kg·s−2·A−2
sīmenss	S	vadāmība	Ω−1 = m−2·kg−1 s3·A2
bekerels	Bq	radioaktivitāte (sabrukšanas laika vienībā)	s-1
grejs	Gy	Jonizējošās radiācijas absorbēšanas doza	J/kg=m2·s-2
zīverts	Sv	Jonizējošās radiācijas ekvivalentā doza	J/kg=m2·s-2
Celsija grāds	°C	termodinamiskā temperatūra	K (0 °C = 273.15 K, 0 K = −273.15 °C)
katals	kat	katalītiskā aktivitāte	mol/s = s−1∙mol

Pieņemtās mērvienības (nav atvasinātas)

Ārpus SI mērvienības, kuras ir pieņemtas lietošanai kopā ar SI mērvienībām
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Atbilstošā SI mērvienība
minūte	min	laiks	1 min = 60 s
stunda	h	laiks	1 h = 60 min = 3600 s
diena	d	laiks	1 d = 24 h = 1440 min = 86400 s
leņķa grāds	°	leņķis	1° = (π/180) rad
leņķa minūte	′	leņķis	1′ = (1/60)° = (π/10800) rad
leņķa sekunde	″	leņķis	1″ = (1/60)′ = (1/3600)° = (π/648000) rad
litrs	l vai L	tilpums	0,001 m3
tonna	t	masa	1 t = 103 kg

Mērvienību daudzkārtņi

Mērvienību daudzkārtņus lieto, lai nebūtu jāraksta ļoti gari skaitļi (piem., 1 000 000 W var uzrakstīt kā 1 MW). Daudzkārtņus neapvieno. 1/1000000 kg definē kā miligramu, nevis kā mikrokilogramu. Daudzkārtņus parasti nelieto kopā ar laika mērvienībām (izņemot sekundi) un ar leņķa grādiem. Parasti tos nelieto arī kopā ar temperatūras mērvienībām.

SI daudzkārtņi

10n	Daudzkārtnis	Simbols	Decimālais ekvivalents
1024	jota	Y	1 000 000 000 000 000 000 000 000
1021	zeta	Z	1 000 000 000 000 000 000 000
1018	eksa	E	1 000 000 000 000 000 000
1015	peta	P	1 000 000 000 000 000
1012	tera	T	1 000 000 000 000
109	giga	G	1 000 000 000
106	mega	M	1 000 000
103	kilo	k	1 000
102	hekto	h	100
101	deka	da	10
100	nav	nav	1
10−1	deci	d	0,1
10−2	centi	c	0,01
10−3	mili	m	0,001
10−6	mikro	µ	0,000 001
10−9	nano	n	0,000 000 001
10−12	piko	p	0,000 000 000 001
10−15	femto	f	0,000 000 000 000 001
10−18	ato	a	0,000 000 000 000 000 001
10−21	zepto	z	0,000 000 000 000 000 000 001
10−24	jokto	y	0,000 000 000 000 000 000 000 001

Informācijas mērvienības un to daudzkārtņi

Mazākā informācijas daudzuma mērvienība ir bits (b), kam var būt vērtība vai nu 0 vai 1. Parasti lieto arī lielāku vienību - baits (B), kurā ietilpst 8 biti. Datu pārraides ātrumu mēra bitos sekundē (b/s). Ļoti bieži informācijas pārraides kanālu datu caurlaides spēju izsaka b/s, Kb/s vai Mb/s (biti, kilobiti vai megabiti sekundē). Datu glabāšanas iekārtu ierakstīšanas un nolasīšanas ātrumus parasti izsaka b/s (parasti tomēr Kb/s un Mb/s). Šeit 1Mb=1000Kb=1000000b un 1MB=1000KB=1000000B (bāze ir 10³=1000). Datu uzglabāšanas sistēmām ilgu laiku tika lietotas mērvienības ar bāzi 2¹⁰=1024 un datoru programmas joprojām datu nesēju ietilpību mēra šādā veidā. 1999. gadā šo mērvienību daudzkārtņiem tika standartizēti nosaukumi:

Nosaukums	Simbols	210
kibi	Ki	210=1024
mebi	Mi	220=1,048,576
gibi	Gi	230=1,073,741,824
tebi	Ti	240=1,099,511,627,776

Ārējas saites

• LR Ministru Kabineta Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību
• LR Likums Par mērījumu vienotību