No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā
Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. CGS sistēmā garuma pamatmērvienība ir centimetrs.
Vēsturiski metra mērvienība radās 18. gadsimtā Francijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar 1/10 000 000 daļu no tā Zemes meridiāna garuma, kas ir novilkts caur Parīzi no Ziemeļpola līdz ekvatoram.[1] Mērvienības nosaukums ir radies no grieķu vārda μέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna (90%) un irīdija (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums. Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.[1]
| Metra pozitīvie daudzkārtņi |
Metra negatīvie daudzkārtņi |
- eksametrs — 1018 m (Em)
- petametrs — 1015 m (Pm)
- terametrs — 1012 m (Tm)
- gigametrs — 109 m (Gm)
- megametrs — 106 m (Mm)
- kilometrs — 103 m (km)
- hektometrs — 102 m (hm)
- dekametrs — 101 m (dam)
|
- decimetrs — 10−1 m (dm)
- centimetrs — 10−2 m (cm)
- milimetrs — 10−3 m (mm)
- mikrometrs — 10−6 m (μm)
- nanometrs — 10−9 m (nm)
- pikometrs — 10−12 m(pm)
- femtometrs — 10−15 m (fm)
- attometrs — 10−18 m (am)
- zeptometrs — 10−21 m (zm)
- joktometrs — 10−24 m (jm)
|
Sakarības ar citām garuma mērvienībām [izmainīt šo sadaļu]
Garuma mērvienības
|
Metrs (m) |
Colla (in) |
Pēda (ft) |
Jards (yd) |
| 1 m |
= 1 |
≈ 39,370 |
≈ 3,2808 |
≈ 1,0936 |
| 1 in |
= 0,0254 |
= 1 |
≈ 0,083333 |
≈ 0,027778 |
| 1 ft |
= 0,3048 |
= 12 |
= 1 |
≈ 0,33333 |
| 1 yd |
= 0,9144 |
= 36 |
= 3 |
= 1 |
Mērvienība metrs ir dažu atvasināto mērvienību pamatā, piemēram, kvadrātmetrs (mēra laukumu), kubikmetrs (tilpumu). Metrs ir arī daļa no citu lielumu mērvienībām, piemēram, ātrumu mēra metros sekundē, paātrinājumu — metri sekundē ik sekundi, spēku — kilograms × metrs sekundē ik sekundi utt.
